Vairāku grāmatu autore, dabas studijas "Skara" dibinātāja un Liepājas Universitātes Dabas un inženierzinātņu fakultātes docente Vaira Kārkliņa padziļināti sākusi veikt eksperimentus, kā ziepju gatavošanā izmantot Kurzemes piekrastē bieži izskaloto furcelāriju jeb sārtaļģes.
Autora ziņas
Liepājas pilsētas pašvaldība no 14. maija līdz 12. jūnijam iedzīvotājiem no saviem logiem un balkoniem piedāvās baudīt koncertprogrammu “Pilsētas serenādes”, vēstīts pašvaldības mājaslapā.
Noslēgumam tuvojas Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles fasādes atjaunošanas darbi. Restaurācijas un atjaunošanas darbi bija izaicinājumu un pārbaudījumu ilgs process, taču jau šobrīd Liepājas dievnams, kur atrodas unikālās ērģeles, ir mainījis savu vizuālo ietērpu. Pelēkā katedrāle nu ir kļuvusi dzeltenīgi balta.
Kaut arī šobrīd lielākajai daļai cilvēku nav iespējams izbraukt uz ārvalstīm un strādāt tur, ir cilvēki, kuriem izdodas izceļot. Tas saistāms ar komandējumu iespējām, strādājot atsevišķās nozarēs, piemēram, būvniecībā. Latvijas Radio izdevās sazināties ar Latvijas iedzīvotāju Oskaru, kuram pirms vairākām nedēļām izdevās aizbraukt uz Vāciju un strādāt tur.
Liepājā aicina iedzīvotājus nesteigties atslēgt saviem mājokļiem apkuri, jo maija sākumā solās būt mainīga laika prognoze. Tikmēr pilsētā jau ne mazums daudzdzīvokļu māju ir atteikušās no apkures, tajā pašā laikā daļa iedzīvotāju, lai neizjustu diskomfortu, turpina sildīties ar elektriskiem sildītājiem, tā maksājot vairāk.
19 stāvu ēka sabruka 12 sekundēs – šādi notikumi risinājās tieši pirms 25 gadiem. 1995. gada 4. maijā uzspridzināja Skrundas lokatoru „Darjal”. Baltais gulbis, monstrs, okupācijas simbols – tā vietējie dēvēja padomju slepeno militāro objektu. Tagad lokatora vietā aug priedītes un visai skopa augu valsts, bet vietām vēl var atrast spridzinātās ēkas paliekas.
Priekulē šogad sāks darboties rekonstruētais graudu pieņemšanas punkts. Kooperatīvs „Durbes grauds”, piesaistot Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu, projektā investēs ap vienu miljonu eiro. Graudu pieņemšanas punktā būs arī sava laboratorija, kas ļaus precīzi noteikt graudu kvalitāti. Tieši šobrīd sākušies reālie būvniecības darbi.
Pieaugot patēriņam, pieaug arī atkritumu daudzums, kas nonāk dabā, Latvijas Radio norāda Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga. Neraugoties uz dažādām akcijām un cilvēkiem, kuri brīvprātīgi vāc atkritumus, problēma mazāka nekļūst. Latvijā uzradušies pat darboņi, kuri piedāvā izvest atkritumus, un pēc tam tos aizved uz mežu.
Liepājā tēlnieka Egona Peršēvica darbnīcā top nākamā lielformāta skulptūra „Jūras mātes nolaupīšana”. Veidojot un izstādot savus darbus, autors pievērš uzmanību aktuāliem procesiem sabiedrībā. Šoreiz mākslinieks runā par vides problēmām - par laikmetu, kur jūra ir kļuvusi par resursu un vietu, kur nonāk cilvēku radītie atkritumi.
Liepājā tradicionāli rīkoto mazo un vidējo uzņēmēju konkursa finansējumu varētu novirzīt tieši tūrisma nozares stimulēšanai, tā Latvijas Radio skaidroja Liepājas domes Attīstības pārvaldes Ekonomikas nodaļas vadītājs Arnis Vītols. Ikdienā viņš uzklausa uzņēmēja jautājumus par radušos krīzes situāciju. Līdzīgi kontaktu ar uzņēmējiem uztur arī Liepājas Speciālā ekonomiskās zonas )SEZ) pārvalde, lai saprastu uzņēmēju problēmas un meklētu iespējamos risinājumus.
Liepājas teātris sadarbībā ar “Rietumu radio” un ar Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes atbalstu uzsācis darbu pie jauna projekta, lai klausītājiem trīs dažādos vakaros piedāvātu iespēju noklausīties trīs latviešu autoru darbus – stāstus no Paula Bankovska krājuma “Trakie veči”, fragmentus no Noras Ikstenas un Imanta Ziedoņa grāmatas “Nenoteiktā bija” un Janas Egles stāstu “Aiziet jūriņā!”.
Zemeņu audzētāji sākuši rīkoties, lai savas saimniecības pasargātu no vētru postījumiem. Kuldīgas novada Laidu pagasta zemeņu audzētāja Ilmāra Gulbija saimniecībā „Migldārzi” vētra pagājušā gada rudenī nopostīja siltumnīcas, kur nogatavojās ogas vēl decembrī. Lai pasargātu saimniecību no turpmākiem postījumiem, zemeņu audzētājs šogad plāno uzstādīt īpašu vēja tīkla barjeru.
Šī gada pirmajos trīs mēnešos neitralizēts daudz vairāk sprādzienbīstamo priekšmetu nekā pagājušā gadā. Tas tiek saistīts ar silto ziemu un līdz ar to vairāk atrastiem lādiņiem. Pērn līdz aprīlim rota neitralizējusi 738 sprādzienbīstamus priekšmetus, un šogad tie ir jau 1238. Nesprāgušus lādiņus atrod arī Dabas skaitīšanas projekta dalībnieki, galvenokārt Kurzemes pusē, šo informāciju apstiprina Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Kuldīgā senioru skola pensionāriem piedāvās iespēju tikt pie bezmaksas sēklām un dārza darba rīkiem. Biedrība piedalījusies Borisa un Ināras Teterevu fonda rīkotajā konkursā un saņēmusi atbalstu. Šāda iespēja ir īpaši noderīga šajos krīzes apstākļos, kad ģimenēm klājas grūtāk, bet tieši seniori bieži vien ir tie, kuri mājās izaudzētos lauku labumus izmanto ne tikai savam galdam, bet dalās ar tuviniekiem.
Lieldienu laiks un dzimšanas diena diviem bērniem. Tāds ir šīs dienas - 10. aprīļa notikums - Šķuburu ģimenei no Kuldīgas. Jau ceturtdien viņi sāka cept cepumus svētku galdam un noskaņoties mierpilnajam laikam. Ģimenē aug trīs bērni, un kopā ar tēti un mammu dzīvo arī vectētiņš. Šajā laikā Latvijas Radio ar ģimeni tikās attālināti, un saruna notika pa tālruni.
Kurzemes muzejos turpinās darbs bez klātienes apmeklētājiem, piedāvājot iespējas ielūkoties muzeja darbā virtuāli un atklājot arī kādus mazāk zināmus faktus. Tikmēr muzeja speciālistiem tā ir iespēja pievērst uzmanību tiem darbiem, kam ikdienas ritmā nepietika laika. Tāpat nav apstājies restauratoru un pētnieku darbs.
Vairāki Liepājas tekstilnozares uzņēmumi samazinātā darba režīmā turpina ražot sejas maskas. Šāds pasākums ir vairāk sociāls projekts, un tas nespēj nodrošināt stabilu uzņēmumu darbu krīzes apstākļos, jo tirgus ir apstājies, tāpat valda neziņa, cik ilgs būs šis periods, skaidro nozares pārstāvji. Viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem AS „Lauma Lingerie” izmantos valsts piedāvāto dīkstāves un nodokļu atbalstu. Arī uzņēmumā SIA „Tonus Elast” izdots rīkojums par dīkstāvi.
Krīzes laikā aktīvāk staigājot pa mežiem, cilvēki var pieķert kāpu izbraukātājus, uz to cer Papes dabas parkā. Netālu no jūras piekrastes Kolkas pusē iesniegumu par pārkāpumu saņēmusi Dabas aizsardzības pārvalde (DAP). Ir ierosināta administratīvā pārkāpuma lietvedība par braukšanu ar kvadriciklu Slīteres nacionālajā parkā.
Kurzemē bites pamodušās jau februārī, bet izlidojušas martā, kas ir pilnīgi normāli, skaidro biškopis Jānis Vainovskis. Kamēr Kurzemes biškopji cer uz Lieldienām sagaidīt pirmo pūpolu medu, tikmēr Latvijas otrā pusē bišu dravas sākuši postīt lāči. Kompensācijas par lāču nodarītājiem postījumiem gan vēl neesot saņemtas par pērno gadu, stāsta biškopji.
Ēdinātāji un piegādātāji turpina iespēju robežās pielāgoties Covid-19 izraisītajai ārkārtas situācijai. Ja pārtikas piegādātājiem Latvijā visos reģionos pieaug piegādes privātpersonām, tad ēdināšanas uzņēmumiem, kuri arī pirms krīzes specializējās, piemēram, picu piegādei uz mājām, šādu piegāžu skaits vismaz Kurzemes pusē ir sarucis. Tikmēr daudziem restorāniem ēdienu piegāde uz mājām ir pilnīgs jaunums, kas tomēr nespēj segt izdevumus un darbinieku algas.
Tās nav pavasara salnas, tas ir reāls sals! Tā saka viena no Kurzemes puses augļkopēm. Ilgstošais pavasaris, kas pamodinājis augus jau ziemas laikā, turpina radīt bažas, cik lielu postu sabriedušajiem pumpuriem un sadīgušajiem sējumiem būs nodarījis sals, kas Kurzemē sasniedzis vismaz -7 grādus. Pagaidām par lieliem zaudējumiem runāt esot pāragri, taču šādām temperatūras svārstībām būs negatīvas sekas.
Daudzviet reģionos cilvēki jau priecājas par pirmajiem pavasara vēstnešiem. Neraugoties uz sniegu, kas uzsnidzis, zem kupenām jau labi var redzēt izlīdušus rabarberus, sākuši plaukt kizili uz citi augi. Pārsteidzoši liela ir dažādu sugu koku un daudzveidība Gramzdas pagastā, kur permakultūras meža dārzu veido Latvijā pazīstamais dārzkopības speciālists Māris Narvils.