“Tikko kā izsūtījām relīzi, kas notika “Instagram” un “Facebook” – tas bija tāds sprādziens. Katru dienu redzam Staldzenes bildes – Staldzene, Staldzene, Staldzene no augšas un apakšas, no rīta un vakarā. Tas bija milzīgs dzinulis, lai cilvēki dotos uz šejieni,” pastāstīja Ventspils tūrisma centra vadītāja Dace Kalsere.
Kopā ar viņu Latvijas Radio devās līdz jūras krastam, kur sagūluši ledus sanesumi. Tur sastapti divi cilvēki, kuri aizrautīgi fotografēja ledus sanesumus un stāvkrastu:
„Esam no Ances pagasta. Braucām uz pilsētu iepirkties un redzējām, ka zem tilta viss ir aizsāls, jo vakar nebij aizsāls. Mēs gribējām redzēt, kā šeit izskatās. Ir iespaidīgi, kaut gan vienreiz Kolkā, Melnsilā bija lielāki ledus blāķi. Es vispār pirmo reizi ziemā esmu šitādiem lediem. Tā tikai vasarā pāris reizes pie jūras aizbrauc.”
Dagnija un Atis par Staldzenes stāvkrasta titulu gan vēl neko nebija dzirdējuši. Taču ik pa brīdim stāvkrasta tuvumā var redzēt ļaudis, kuri dodas pētīt, kā tas izskatās.
Ventspils tūrisma centra vadītāja Dace Kalsere ir gandarīta, ka Staldzenei šogad tiks pievērsta īpaša uzmanība. Tā ir īpaša vieta, par to liecina arī ledus blāķos iesalusī zvejnieka laiva, kas kļuvusi populāra sociālajos tīklos.
„Staldzene ir tā mūsu Ventspils mīļā, vecā zvejnieku ostiņa. Kaut arī nav vairs to zvejnieku, kuri iet jūrā.. nu, ir jau daži, bet tas nav kā agrāk. Bet sentimentalitāte ir palikusi, jo šeit ir neskarta daba, stāvkrasts. Tas ir pavisam citādāk nekā otrā pusē, kur ir Zilā karoga pludmale, protams, ka tur ir ļoti skaisti un tur varam atpūsties.
Šeit ir tā neskarta, mežonīgā pludmale, kur var ieelpot un izjust veco noskaņu,” pastāstīja Kalsere.
Staldzenes stāvkrasts ir sešus kilometrus garš posms, kas atrodas uz ziemeļiem no Ventspils. Biedrība „Ziemeļvidzemes ģeoparks” to šogad nosaucis par Latvijas 2021.gada ģeovietu. Tā ir ainaviski krāšņa un izcila vieta, to sarunā ar Latvijas Radio raksturoja ģeologs Dainis Ozols.
„Vietai līdz šim ir pievērsts pārāk maz uzmanības. Tur nepieciešama arī ģeoloģiska informācija, lai cilvēki, kuri tur aizbrauc, varētu ar šo vietu iepazīties, uzzināt kaut ko vairāk. Tajā vietā ir daudz zinātniskās un ģeoloģiskās vērtības, jo garajā stāvkrasta posmā atsedzas daudzveidīgi un dažādi nogulumu slāņi,” skaidroja Ozols.
Skatoties no ziemeļu puses, nogulumi ir senāki. Arī šobrīd stāvraksta slāņi, ar dažādu nokrāsu un struktūru ir iespaidīgi, kaut arī vietām to pārklāj sniegs un sasaluša ūdens vāli, vietām pat strūklakas.
Par nogulumiem pastāstīja ģeologs: „Paša ledāja nogulsnētā mālsmilts, ko ģeologi sauc par morēnu. Ir visādi Baltijas jūras stadiju nogulumi – Baltijas ledus ezera, Litorīnas jūras un Ancilus ezera nogulumi. Tās visas ir bijušās Baltijas jūras stadijas. Vēl ir Lagūnas tipa nogulumi, līdzīgi kā Kuršu joma Lietuvā. Tā ir bijis arī Ventas ietekas rajonā – tāds Lagūnas ezers, kur ir organiski, tumši nogulumi – sapropelis jeb gitijs, arī kūdra. Ļoti liela daudzveidība.”
Ģeovietas titula piešķiršana nozīmē arī pievērst uzmanību problēmām.
Staldzenes stāvkrasts tiek bieži izskalots, un veidojas nopietna krasta erozija, gada laikā zaudējot aptuveni metru.
Šogad gan ziemas apstākļi un sals ir pasargājis stāvkrastu, nav noskalotas arī koka trepes. Parasti gan ir pavisam cita situācija.
„Katru gadu, kad nāk rudens vētras un sanes ūdeni sanes līdz pat stāvkrastam, no mitruma stāvkrasta daļa mainās, veidojās nogruvumi. Ūdens izkustina trepju pamatus, trepes jātaisa katru gadu no jauna. Ir jākāpj diezgan augstu un stāvus,” pastāstīja tūrisma speciāliste.
Lai tomēr padarītu drošāku piekļūšanu jūras krastam Staldzenes stāvkrasta tuvumā, iecerēts veidot izeju citā vietā.
„Daudziem cilvēkiem ir bail, jo trepes ir augstas un stāvas. Mēs esam atraduši alternatīvu iespēju, lai šeit nokļūtu. Stāvlaukumam pa kreisi ir uzprojektēta jauna vieta, kur tad mēs varēsim nokāpt Staldzenes peldvietā, divu metru augstumā būs trepītes un jauna pieeja,” pastāstīja Ventspils Komunālās pārvaldes direktora vietnieks Edgars Puriņš.
Plānots, ka šogad, piesaistot ES finansējumu, sāks izbūvēt aptuveni četru kilometru garumā arī jaunu veloceliņu līdz Staldzenes stāvkrasta stāvlaukumam. Savukārt rudens pusē iecerēts izglītojošs pasākums – kopīgs pārgājiens ar ģeoloģijas speciālistiem. Staldzenē plānots izvietot arī stendu ar skaidrojumu par šīs vietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām.
