Sadaļas Sadaļas

Papes ezera niedru pļaušanu rosina padarīt pieejamāku

Papes ezerā šogad iekavējusies niedru pļaušana – iemesls ir ne tikai šī gada laika apstākļi un sniega kārta, bet kārtība, kādā pļāvēji piedalās izsolēs. Ierosinājumi mainīt esošo kārtību jau nonākuši valdības gaiteņos, un iespējamie grozījumi jau tiek virzīti, to apstiprināja Dabas aizsardzības pārvaldē (DAP). Padarīt pieejamāku niedru pļaušanu ne tikai komersantiem, bet arī sabiedriskām organizācijām mudina Kuršu iniciatīvu fonds, kas nodarbojas ar vēsturisko ēku saglabāšanu un rīko niedru jumtu likšanas meistarklases. 

Papes ezera niedru pļaušanu rosina padarīt pieejamākuInga Ozola
Šogad sniega kārta ilgāk pieturas pat piekrastē, arī Mikjāņu sētā niedru jumti kļuvuši balti. Vienā no vēsturiskajām Papes Ķoņu ciema sētām Latvijas Radio sarunājās ar Kuršu iniciatīvu fonda pārstāvi un māju saimnieku Māri Muitenieku.

 

"Mēs neesam profesionāli niedru jumtu licēji, vairāk tādi amatnieki, kuri ar to nodarbojas.

Mums jau bija izdomāta niedru pļaušanas programma ar veciem instrumentiem, un cilvēki brauc mācīties.

Tas, ko es esmu dzirdējis no šiem profesionāliem niedru pļāvējiem – tā ir katastrofa, viens gads jau ir par īsu, bet viņiem noslēdz līgumu uz gadu vai trīs mēnešiem," stāstīja Muitenieks.

Muitenieks ironizēja, ka šajā nozarē pandēmijas ierobežojumi Latvijā jau tiek īstenoti gadu gadiem. Viņš stāstīja, ka niedru pļaušanai Papē ir senas tradīcijas un jārada iespējas cilvēkiem ar to nodarboties uz citiem spēles noteikumiem. Pagājušā gadā Papē rīkota niedru jumtu likšanas meistarklase, niedres fondam jāpērk, stāstīja Muitenieks.

"Mēs pērkam par projekta naudu, valsts dod naudu kultūras pieminekļu uzturēšanai, un mēs pērkam. Varētu jau paši pļaut vismaz meistarklasēm, lai cilvēki zinātu, kā tas senāk pļauts. Protams, ja vajadzētu vairākiem jumtiem, tad domātu, kā pļaut mūsdienīgāk. Mūsu mērķis kā fondam nekad nebūtu profesionālas aparatūras [iegāde] vai iet uz profesionālu darbību.

Tas, ko es nekādi nevaru saprast, ir tas, ka mans vecaistēvs un visi, kuri ir dzīvojuši piekrastē pie Papes ezera, varējuši savām vajadzībām pļaut niedres, šobrīd tas nav iespējams," stāstīja Muitenieks.

Latvijas Radio ezera malā satiek divas sievietes, kuras pašlaik var strādāt tikai ar iepriekš nopļautajām niedrēm. Viņas skaidro, ka pagaidām ezerā pļaušana nevar notikt. Lai arī ledus kārta ir izveidojusies, tā vēl esot pārāk plāna, stāstīja darbinieces. Uzņēmumi, kuri izstrādā niedres Papes ezerā, ne vienu reizi vien pievērsuši uzmanību iespējai mainīt esošos  noteikumus.

Kas nosaka esošo kārtību, izklāstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste: "Likums, kas regulē, kā tiek atsavināta manta, ir Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Ir Ministru kabineta noteikumi par kārtību.

Papes ezers ir valsts nozīmes, atrodas dabas parkā un ir ''Natura 2000'' teritorijā. Niedres likuma izpratnē ir manta, kas katru gadu ir jāpārdod izsolē."

Katru gadu niedres tiek izsolītas, taču šogad viss nav ritējis veikli un process aizkavējies vairāku iemeslu dēļ, skaidroja DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns.

"Tie, kuri nosolīja konkrētas platības un uzvarēja, viņi atteicās. Mums bija iespējas noslēgt līgumus ar elektronisko parakstu. Diemžēl šiem solītājiem nebija elektronisko parakstu, tad viss notika pa pastu. Ja būtu šie elektroniskie paraksti, tad process notiktu daudz ātrāk," stāstīja Svilāns.

Viņš uzsvēra, ka izmaiņas tiek virzītas.

"Būtu izdevīgāk, ja tas notiktu ilgākā laika periodā. Diemžēl mums zināmā mērā sasien rokas Ministru kabineta noteikumi par ūdenstilpņu un rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanas kārtību un noteikumi par publisko ūdeņu nomu.

Mēs nevaram izsolīt mantu ilgākā laika periodā, kuras vēl nav. Neviens nevērtēs mantu, kuras nav.

Pagaidām mums normatīvo aktu robežās ir sasaistītas rokas. Izsoles notiks ikgadēji, kamēr grozījumi noteikumos mums to ļaus. Ir abi [priekšlikumi] izskatīšanā valsts sekretāru sanāksmē, tas ir fakts," atzina DAP pārstāvis.

Arī pārvaldei iespēja izsolīt niedres uz ilgāku laika periodu būtu ērtāk, jo katru gadu to darīt ir apgrūtinoši, turklāt interese no komersantiem par šīs eksporta preces – niedru – iegūšanu ir liela.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt