Sadaļas Sadaļas

Labrīt

Sandis Ģirģens: Covid-19 ierobežojumiem un to kontrolei būtu jāpieiet reģionāli

Labrīt

Ko tu tagad lasi? Klausītāji stāsta par grāmatām uz naktsgaldiņa

Koncertzālē "Latvija" atver gaidīšanas telpu – performance par pandēmijas absurdu kultūrā

Gaidīšanas telpa koncertzālē «Latvija» – četrus vakarus notiks performance par pandēmijas absurdu kultūrā

Koncertzālē “Latvija” atver gaidīšanas telpu – četrus vakarus notiks performance par pandēmijas laika absurdu kultūrā. Par iedvesmas avotu kļuvusi īru dramaturga, novelista un dzejnieka Semjuela Beketa absurda luga “Gaidot Godo”.

Humorpilnā bezcerība, kas caurvij gan Beketa literāro darbu, gan šī brīža ierobežojumus rīkot klātienes koncertus, rosinājusi ieceri mākslas notikumam koncertzālē “Latvija”, kur no piektdienas, 12. februāra, vakara līdz pat 15. februārim kafejnīcas telpa pārtaps par vietu gaidīšanas performancei “Nekas nav drošs, kad tevis nav.” Telpu gaidīšanai, turklāt attālināti, iekārtojis scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs sadarbībā ar koncertzāles radošo komandu.

Scenogrāfs un režisors Reinis Suhanovs tikko atgriezies no Igaunijas. Tur var notikt kultūras pasākumi, stāsta mākslinieks. Pašam gan tagad nākas ievērot pašizolāciju, bet tajā pašā laikā attālināti nodarboties ar scenogrāfijas iekārtošu koncertzālē “Latvija” caur attēliem, fotogrāfijām un skicēm. Protams, neparasta un interesanta pieredze – tā mēs meklējam veidu, kā saglabāt radošo garu, saka Reinis Suhanovs.

“Tas ir īsts šīs situācijas un laika idejas risinājums. Uzaicinājums nāca strauji, es tajā brīdī atrados Igaunijā, kur man bija pirmizrāde Tallinas pilsētas teātrī ar skatītājiem. Kā zināms, igauņi skatās ļoti uzmanīgi un reģionos, kur ir mazāka saslimstība, ļauj notikt kultūras aktivitātēm. Tā kā es esmu atgriezies un atrodos pašizolācijas režīmā, no kura drīz atbrīvošos, bet šī jaunā eksistence un būšana šajos apstākļos, kad vairs nevari tā brīvi būt vienu dienu vienā pilsētā, otrā dienā citā pilsētā un brīvi strādāt, deva ierosmi par šo tēmu runāt,” stāsta Suhanovs.

Reinis Suhanovs atklāj, ka koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Miks Magone rosinājis pievērst uzmanību īru dramaturga, novelista un dzejnieka Semjuela Beketa absurda lugai “Gaidot Godo”.

“Šī absurdā gaidīšanas tēma, kad visu laiku gaidi, bet nevari saprast – atnāks vai neatnāks, būs vai nebūs.

Tā mēs liela daļa dzīvojam,” atzīmē Suhanovs. “Es varu runāt kultūras iestādes kontekstā kā darbinieks – tas vairāk ir par radošo cilvēku pozīciju, ka tā zona ir neskaidra, apdraudēta no visiem aspektiem – no pandēmijas, no politikas un pašiem no sevis.”

Par vietu performancei izvēlēta koncertzāles “Latvija” kafejnīca. Tas, kas tur tiks radīts, ir sajūtas par šī brīža ainavu kultūrā. Kafejnīcas telpu raksturo Reinis Suhanovs: “Tā ir brīnišķīga – ar lieliem, atvērtiem logiem, paredzēta, lai skatītāji, nākot uz koncertu vai ejot garām, redzētu, ka kafejnīcā rosās dzīvība un cilvēki gatavojas koncertam. Šobrīd, protams, nekas tāds nav iespējams. Tas, ko mēs veidojam, ir pat mazliet skumja aina – kafejnīcas lete un mēbeles ir iepakotas līdz nezināmam laikam, kad tās būs atpakotas vai varbūt tās būs jāpārdod, vai koncertzālē būs jāierīko fabrika, jo tā ir liela telpa.”

Reinis Suhanovs ieskicē tos notikumus, kuri gaidāmi koncertzālē un kā to īstenos radošā komanda. Tie būs vairāki performatīvi akti, kuru saturs īpaši netiek atklāts, lai neveicinātu pulcēšanos, saka scenogrāfs. Arī tas sasaucas ar vārdu "absurds".

“Absurdi vistiešākajā nozīmē, jo parasti kultūras pasākumi tiecas, lai cilvēki būtu informēti un daudzi ierastos. Tagad ir jāstrādā pilnīgi pretējā virzienā.

Ir jāuztur kultūras process, bet to īsti tiešā savienībā ar skatītāju nevar rādīt. Tiešraidē rādīt kultūras iestādei tā jēga bieži ir diezgan maza,” norāda Suhanovs.

Koncertzāles “Latvija” mākslinieciskais vadītājs Miks Magone runā par šī laika absurdumu, arī par tām saņemšanās reizēm, kad sakām: "Nu, darām un izdarām", bet tad tam tiek uzlikti iepriekš negaidīti šķēršļi un bremzes. Tas rada tādu kā iesprūšanas sajūtu, saka Miks Magone.

“Man tas iztēlē rada līdzību ar vibrējošu telpu, iesprūšanu īsā laika cilpā, kas vienkārši virmo gaisā, līdzīgi kā nofilmētas lentes vai lentē ierakstīts audio fragments vienkārši vibrē. Tā, ilgstoši vibrējot, varbūt arī ievibrē telpu un domu un no tā dzimst kaut kas jauns. Līdzīgi kā piesauktajā [Stīva] Reiha mūzikā, kur mēs atsaucamies gan šajā telpā, gan nesen izplatītajā publiskajā paziņojumā par to, lai pietiekami noslēpumaini, bet tomēr cilvēkus uzvedinātu uz to sajūtu, kādu gribēts panākt ar telpas iekārtojumu un teikšu – sava veida mākslas akta palīdzību. Tas ir tas, kā jūtos ne tikai es pats, bet arī mani kolēģi, mākslinieki, un tā droši vien jūtas arī Reinis [Suhanovs]. Tā mēs te noteikti kādu laiku vibrēsim,” stāsta Miks Magone.

Telpa gaidīšanai “Nekas nav drošs, kad tevis nav” aiz koncertzāles skatlogiem tiks atvērta 12. februārī, un ik pievakari noteiktos laikos tur tiks gaidīts atnākam un performējam “savs Godo”. Telpas gaidīšanai – performances autori vēlas atgādināt par valstī noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem. Notiekošo varēs vērot arī virtuāli koncertzāles “Latvija” “Facebook” profilā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt