Ziemupes iedzīvotāji savākuši vairāk nekā 1000 parakstu platformā “Manabalss.lv”, aicinot Satiksmes ministriju un valsts VSIA „Latvijas Valsts ceļi” pievērst uzmanību autoceļu Ziemupe–Vērgale (V1190) un Ziemupe–Saraiķi (V1190) kritiskajam stāvoklim. Līdzīga situācija gadiem ilgi vērojama arī Papē, kur grants ceļš no šosejas ved līdz jūrai.
Autora ziņas
Šogad aprit 600 gadi kopš Ziemupes ciems Kurzemes piekrastē ir minēts vēstures rakstos. Lai atzīmētu šo notikumu, Ziemupes ciema ļaudis un biedrība „Ziemupīte” jau sākusi svinēt šo notikumu, piedāvājot ikvienam interesentam noskatīties par Ziemupi veidotās filmas, kā arī sagaidot pie sevis dabas entuziastu Helmutu no "Domas dabā", kurš veltījis Ziemupei velobraucienu.
Jāiet ārā no savas komforta zonas un jādara vairāk. Tā par savu iesaistīšanos Kuldīgas Demokrātijas kvartāla kopienā saka skolotāja un folkloras kopas „Kūrava” vadītāja Ina Celitāne. Kopienā vairāk nekā 20 dažādi cilvēki apvienojuši spēkus, lai veidotu Demokrātijas kvartālu kā sabiedrībai atvērtu telpu, kur praktizēt demokrātijai nepieciešamās prasmes, nevis tikai reizi gadā satiktos Demokrātijas festivālā. Lai iegādātos telpas, sākta arī ziedojumu vākšanas kampaņa.
Gaisa kuģu mehāniķu trūkums aviācijas nozarē vainagojies ar jaunu apmācību programmu Liepājas Valsts tehnikumā. Pirmie sagatavotie speciālisti jau sākuši strādāt Rīgas un Liepājas lidostās. Pirmais kurss bija uzņemts pēc vidusskolas, bet tagad mācības jau notiek audzēkņiem pēc 9. klases. Gaisa kuģu mehāniķu sagatavošanu aviācijas nozarei Liepājā rosināja „airBalticTraining” pilotu akadēmija.
Kuldīgas pašvaldībai ar stipendiju minimālās algas apmērā izdevies piesaistīt jaunu ģimenes ārsti no Rīgas. Viņa uzsver, ka jau gribējusi pārvākties dzīvot ārpus Rīgas un stipendija bijis labs pamudinājums. Kuldīgā ir samilzusi problēma ar ģimenes ārstu praksēm, jo lielākā daļa ārstu ir pirmspensijas un pensijas vecumā.
Kurzemē pagaidām nav ziņu par plūdu draudiem mājsaimniecībām, kaut arī Kurzemes piekrastes upēs izsludināts oranžais brīdinājums par applūšanu. Tiek prognozēts, ka, pazeminoties gaisa temperatūrai, tuvākajās dienās ūdens līmenis upēs kritīsies. Vietām Kurzemē mazās upītes jau atgādina pārplūdušas pļavas, taču pagaidām nav ziņu par plūdu draudiem mājsaimniecībām.
Liepājas lidostā aviokompānija „airBaltic” šogad regulāros lidojumus varētu arī neatsākt. Kaut arī regulārie lidojumi nenotiek, tas lidostas darbību nav apstādinājis. Lidostā pagājušā gadā noticis rekordliels lidojumu skaits, kas pārsniedzis četrus tūkstošus. Lidojuši gan Pilotu akadēmijas studenti, gan notikuši privātie un biznesa lidojumi. Šovasar Liepājas lidostā plānots arī aviācijas šovs.
Līdz 2023. gada beigām visā Latvijas teritorijā notiks apjomīgi aizsargājamo biotopu atjaunošanas darbi. Tas ļaus radīt piemērotus apstākļus sugu dzīvotņu pastāvēšanai vairāk nekā 40 īpaši aizsargājamās teritorijās. Lielāki darbi sākušies arī Kurzemes pusē, kur pašlaik biotopa atjaunošana notiek piejūras kāpu mežos pie Užavas bākas un Tosmares dabas liegumā Liepājā. Darbi notiek divu dažādu projektu ietvaros, kurus īsteno Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).
Liepājā arvien mazāk konstatē smagus Covid-19 saslimšanas gadījumus, bet strauji pieaug kontaktpersonu skaits, kas nozīmē – arī lielai daļai slimnīcas darbinieku jādodas karantīnā. Kopumā Liepājā līdzīgi kā citviet Latvijā pieaug ar Covid-19 inficēto skaits. Šobrīd aptuveni puse no šiem gadījumiem tiek atklāti skolās. Arvien vairāk Liepājas skolas izvēlas attālināto mācību procesu, karantīnā atrodas arī vairākas pirmsskolas izglītības iestāžu grupiņas.
2021. gadu Liepājas Speciālajā ekonomiskajā zonā (LSEZ) strādājošie uzņēmumi noslēguši ar gandrīz 7% kopējo kravu pieaugumu ostā. Līdzās ostas pozitīvajiem rādītājiem ievērojamu attīstību piedzīvojuši arī rūpniecības uzņēmumi. Ekspluatācijā izdevies nodot piecas jaunas rūpnīcas, turklāt esošie uzņēmumi turpina paplašināties, arī Karostā un bijušā ''Metalurga'' teritorijā.
Svētdien, 22. janvārī, kaimiņvalsts pilsētā Kauņā tiek oficiāli atklāti Eiropas kultūras galvaspilsētas pasākumi. Turp dosies ne viens vien aicināts viesis no Latvijas. Viņu vidū būs arī delegācija no Liepājas. Liepāja šobrīd ir viena no trīs Latvijas pilsētām, kas startē 2. kārtā, lai sacenstos par Eiropas kultūras galvaspilsētas titula iegūšanu 2027. gadā.
Izaicinājumu pilns šis gads solās būt lielākajam Latvijā izveidotajam Dienvidkurzemes novadam. Piecas pilsētas palikušas bez klātesošas pilsētas domes un deputātiem, taču tajās darbu uzsākuši vietējie pārvaldnieki. Viens no uzdevumiem būs pārskatīt arī esošo izglītības iestāžu darbību, kā arī stiprināt varēšanu Grobiņā esošajai pašvaldības vadībai pārvaldīt novadu no Lietuvas pierobežai līdz pat Pāvilostai piekrastes vidienē.
Kaut arī piedzīvots apmeklētāju un nomnieku skaita kritumus, 2021. gads koncertzālē „Lielais dzintars” aizvadīts ar nelielu, tomēr peļņu. Nācies pārorientēties un strādāt digitālā formātā. Digitālā koncertzāles attīstīšana un dažādi ieraksti ir virziens, ar ko tiks strādāts nākotnē. Par to sarunā ar Latvijas Radio pastāstīja koncertzāles valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons.
Ģimenes ārstiem lielās praksēs un situācijās, kad pēkšņi pēc kolēģa nāves jāuzņemas rūpes par lielāku pacientu skaitu, būtu nepieciešama trešā māsa, tā uzskata Liepājas ģimenes ārste Linda Reicle. Viņa pārņēmusi gada nogalē mūžībā aizgājušās ārstes Mārītes Ruņģes praksi. Pārņemšanas process bijis sarežģīts un izgaismoja arī citas problēmas, piemēram, nesalasāma kolēģu rokraksta dēļ nav informācijas par pacienta slimības vēsturi.
Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā izveidotas dizaina un prototipēšanas darbnīcas. Divas tehnoloģiju telpas radītas ar mērķi sniegt iespējas jebkuram interesentam – uzņēmējam vai privātpersonai – īstenot savas idejas un vienlaikus radīt darbavietas mazajās pilsētās. Ne visiem ir pieejamas nepieciešamās iekārtas, tāpēc radīta platforma, kuras iespējas izmanto gribētāji no dažādām Latvijas vietām, radot arī pilnīgi inovatīvus produktus.
No eglēm uzburtā instalācijā koncertzālē "Latvijā" nedēļas nogalē piecos koncertos izskanēs unikāls skaņdarbs "Koksnes seksteta" izpildījumā. Tas būs Latvijas pirmatskaņojums komponista Maikla Gordona (Michael Gordon) darbam "Timber". Skaņdarbs, kas stundu tiek spēlēts uz koka dēlīšiem, notiks īpašā atmosfērā "Biežņā", ko koncertzāles mazajā zālē uzbūruši mākslinieki Katrīna Neiburga un Andris Eglītis.
Lauksaimniecības zemes iegādes programmā darījumu apjoms pieaudzis par aptuveni 40%, par to liecina "Altum" sniegtā informācija par aizvadīto gadu. Iemesli, kāpēc darījumu skaits pieaug, ir saistīti gan ar augstajām tirgus cenām un motivāciju pārdot. Vēl daļai cilvēku pandēmijas laikā mazinājušies finanšu līdzekļi, kas mudina pārdot nekustamos īpašumus.
Kravu pieaugumu 60% apmērā aizvadītajā gadā izdevies sasniegt Liepājas ostas stividorkompānijai SIA „Terrabalt”, kas Liepājā strādā jau 30 gadus. Tas saistīts gan ar prāmju kustības uzlabošanu, ko Liepājā īsteno kompānija „Stena Line”, kas nodrošina prāmju satiksmi ar Vāciju, gan paša uzņēmuma un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) attīstības projektiem, skaidroja kompānijas valdes loceklis Āris Ozoliņš.
Laikā, kad sadārdzinās dabasgāzes cenas, Liepājai izdodas saglabāt stabilu apkures tarifu. Lai mazinātu iespējamos riskus, šogad divu mēnešu laikā, izmantojot vietējā Latvijas ražotāja pakalpojumus, Karostā izbūvēta mobilā koksnes šķeldas katlumāja, kas vēl samazina dabasgāzes patēriņu, vēstīja Latvijas Radio.
Lai risinātu pirmsskolas pedagogu trūkumu, Jelgavas pašvaldība interesentiem segs studiju maksu Liepājas Universitātē. Plānots, ka sadarbībā ar Liepājas Universitāti mācības nākamgad uzsāks 25 cilvēki, ar kuriem pašvaldība klātienē plāno tikties nākamā gada sākumā. Liepājas Universitātē viņi apgūs 1. līmeņa profesionālo studiju programmu "Pirmsskolas skolotājs".
Liepāja izdevusi kalendāru 2022. gadam, kas pievērš uzmanību unikālām dažādu laikmetu kultūrvēsturiskām vērtībām. Daļa no tām zināma vien vēstures pētniekiem, tāpēc ikdienas gaitās īpašās detaļas un arhitektūras pērles cilvēkiem paslīd garām. Kalendāra dizaina autorus konsultējis vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš.
Pieņemot nākamā gada pašvaldības budžetu, Liepājā plānots dubultot veselības pabalsta apmēru pensionāriem un personām ar invaliditāti. Kopumā pašvaldības budžets pārsniedz 117 miljonus eiro, no tiem sociālajai aizsardzībai atvēlēti 12,5 miljoni eiro. Liepājas domes deputāti lēmuši arī par algas palielinājumu vidēji 10% apmērā pašvaldības iestādēs strādājošiem.
Līdz 30. decembrim Liepājas muzejā būs skatāma Liepājas tehnoloģiju pedagoga un foto entuziasta Jāņa Rudzīša foto izstāde "Pasaule ir mīļa". Tāds nav tikai izstādes nosaukums, tāda ir autora pārliecība par cilvēkiem un attiecībām, par pilsētvidi, kuru viņš attēlo nenogludināti spodru, bet īstu gan savā skaudrumā, gan skaistumā. Jānis Rudzīti ikdienā pārvietojas ar viņam piemērotu kruķi, otrā rokā viņam ir fotoaparāts. Pusaudžu gados gūtā trauma viņu nav atturējusi radīt mākslas darbus un fotografēt.
Liepājā turpina atvērt arvien jaunas ražotnes un attīstīt biznesa parkus. Sešu gadu laikā ievērojams pārmaiņas piedzīvojis Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā esošais SIA „Vecās ostmalas biznesa parks”, kas piedāvā telpas vietējiem un ārvalstu nomniekiem. Biznesa parkā jaunas ražošanas ēkas tikko ieguvis vietējais uzņēmums „VIA–S modular houses”, kas ražo pārvietojamo moduļu mājas.
Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā savu darbību uzsācis pirmais uzņēmums ar Norvēģijas kapitālu "Norplast Piemare". Uzņēmums līdz šim darbojies Saldū, taču tagad iegādājies ostas uzņēmumu, kas atrodas līdzās pašam pilsētas centram. 2022. gadā uzņēmums plāno uzsākt liela izmēra kompozītmateriāla izstrādājumu ražošanu zivju audzētavām un naftas ieguves nozarei, lai tos eksportētu uz Norvēģiju.
Sestdien, 10. decembrī, šajā pirmssvētku gaidīšanas laikā, koncertzāle "Lielais dzintars" piedāvā skolas un pirmsskolas vecuma bērniem iepazīt vienu no simfoniskās pasaules populārākajiem darbiem – krievu komponista Sergeja Prokofjeva muzikālo pasaku "Pēterītis un vilks". Simfoniskās pasakas režisors ir Liepājas teātra aktieris Mārtiņš Kalita, stāstnieka lomā iejūtas aktieris Egons Dombrovskis, bet pie diriģenta pults – Kaspars Ādamsons.
Piekrastes tūrisma uzņēmēji Kurzemē joprojām atrodas labvēlīgos apstākļos. Arī šogad tūristu plūsma ir stabili augsta, un dažviet par uzstādīti apmeklētāju rekordi. Kopumā, salīdzinot ar iepriekšējo pandēmijas gadu, situācija ir līdzīga, gan ar nelielu kritumu, jo izpalika pērnā gada tā sauktais Baltijas tūristu burbulis. Tajā pašā laikā aktīvāki paliek ārvalstu tūristi. Eksperti Eiropā spriež, ka tūrisma nozare kopumā varētu atgūties 2023. gadā.