Kurzemes piekrastē trīskāršojies sērfotāju skaits. Saruna ar Santu Vēveri

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pandēmijas laiks ieviesis korekcijas arī sērfotāju vidū, kuri pārsvarā šajā laikā cenšas izbraukt uz siltākām zemēm un tur ķert viļņus. Līdz ar to šogad Kurzemes piekrastē pat trīskāršojies to cilvēku skaits, kuri Pāvilostā un Liepājā sērfo ziemas laikā. Viņu vidū ir vairākas sievietes, arī liepājniece, vairākkārtēja Latvijas čempione kabeļa veikbordā un Baltijas čempione sērfošanā Santa Vēvere. Ja viļņi ir piemēroti sērfošanai, aukstajā ūdenī tiek pavadīta aptuveni pusotra stunda.

Intervija ar sērfotāju Santu Vēveri
00:00 / 05:42
Lejuplādēt

Smalka, neliela auguma smaidoša sieviete ar gariem blondiem matiem, kurai mašīnā ir sērfa dēlis, Liepājā, visticamāk, būs Santa Vēvere. Pirmo reizi viņa pamēģinājusi sērfot Portugālē pirms 18 gadiem, tā tas izaudzis līdz profesionālām prasmēm. Latvijas Radio ar viņu tiekas vienā no iecienītākajām sērfotāju vietām Liepājā pie Ziemeļu mola. 

Jau pēc dažām minūtēm jūtams, ka piezogas aukstums, taču tas sērfotājus neattur. Visi viens otru pazīst, stāsta Santa, tāpēc aptuveni var izskaitīt, cik ir to, kuri šogad sērfo ziemas laikā. Ir pilnīgi skaidrs, ka šajā laikā sērfotāju skaits ir pieaudzis. Arī meiteņu pulks, kuras sērfo ziemā, ir kļuvis mazliet kuplāks.

„Iepriekšējos gados tie bija kādi 5 cilvēki, tagad jau no 15 līdz 20.

Šajā ziemā ir novērots visvairāk sērferu, jo parasti izmantojam ziemas laiku ārpus Latvijas, lai sērfotu okeānā un siltākos apstākļos, kā nu kuram ir ar darbiem un iespējām,” stāsta Santa.

Sērfošanai ir nepieciešams speciāls ekipējums. Latvijā bez hidrotērpa sērfot iespējams ļoti retos gadījumos, parasti vasaras otrajā pusē, kad ūdens ir pietiekami uzsilis, jo Baltijas jūras ūdens tomēr ir par aukstu, lai ilgstoši uzturētos ūdenī ar sērfošanas dēli bez hidrotērpa, atklāj Santa.

„Pārsvarā Baltijas jūrā mēs sērfojam ar hidrām – izmantojam garās hidras, bet bez garajām hidrām ir arī īsās, ko izmanto jau siltākos ūdeņos. Garās iedalās - 3 milimetru biezuma, 4 milimetru, ko parasti izmanto vasaras sezonā, un 5 milimetru – ideāla rudenim/pavasarim vai 6 milimetru, kas parasti ir ziemas hidra. 6 milimetru ziemas hidrotērpam standartā ir piešūta cepurīte. Un, protams, talkā nāk arī cimdiņi un zābaciņi,” stāsta sērfere.

Santa joko, ka roņi – ziemas peldētāji – viņai atņēmuši iespējas šogad tikt pie jauniem cimdiem ziemas sērfošanai, tik liela kļūst interese par iespēju kāpt aukstajā ūdenī un rūdīties. Par to gan viņai ir savs viedoklis.

„Par tiem roņiem esmu šokā! Dzirdēju, ka sērfu veikalos pazūd cimdiņi un zābaciņi roņu dēļ. Es esmu palikusi bez jauniem cimdiņiem un zābaciņiem šogad, man nākas iztikt ar vecajiem, kuri ir diezgan nokalpojuši. Ar visu „lockdown” neatnāca pasūtījumi, iespējams, nebija saražoti, kaut kas tur notika. Es gaidu visu rudeni un ziemu, atnāks aprīlī, kad man jau vairs tas nebūs aktuāli. Roņu ir arvien vairāk, bet neapvainojieties, lūdzu, roņi, bet tā ir šmaukšanās, ja jūs ejat ūdenī ar cimdiem un zābaciņiem, īpaši neoprēna cimdiņos. Ja tu ej roņoties, tad ej peldkostīmā vai pa pliko.

Es arī esmu vienu gadu roņojusi, bet es neko neizmantoju no savas hidras,” saka Santa.

Sociālajos tīklos šogad parādījās arī komisks video, kur līdzās slēpotājiem gar jūras krastu  Pāvilostā klīst cilvēki ar sērfošanas dēļiem. Kamēr vieni dodas tālāk ar distances slēpēm, citi kāpj ledaini aukstajā ūdenī un sērfo. Santa stāsta, ka speciāli sagatavojas, uz sejas smērē vienu no higiēniskajām lūpu krāsām, lai saudzētu sejas ādu. Ledus lāstekas gan vairāk redzamas uz vīriešu sejām, stāsta Santa.

„Es neesmu čalis, un man nav garas bārdas, bet čaļiem ir tā: ja sērfo aukstumā no kādiem -5 grādiem, tad saveļas bārdā lāsteku kumšķi. Es esmu sērfojusi -3 grādos, bet ūdens temperatūra nemainās, nav nozīmes, vai ir -7 vai -2 grādi, komforts ir līdzīgs, ja nav vienīgi baigais vējš. Ko es vienīgi jūtu, ka mani nodod vecie cimdiņi un zābaciņi, nevaru būt ilgi ūdenī. Es ātri uzsērfoju un lienu ārā, bet ko nozīmē ātri – stundu, pusotru sērfoju. Gribas to labo vilni, un tikai tad nākt ārā,” stāsta Santa.

Sērfošana Baltijas jūrā arvien populārāka kļuvusi pēdējos gados, Kurzemes pusē sērfo galvenokārt Liepājā un Pāvilostā, brauc arī uz Lietuvu Klaipēdā.

„Baltijas jūrā daudz kur var sērfot, mēs to vienkārši ātrāk nezinājām.

Mums mēdz būt dienas, kad jūties gandrīz kā okeānā. Protams, vilnis ir mazāks. Arī Pāvilosta kopš pagājušā gada pavasara ir sevi pierādījusi kā super „spots”. Tur tika pārbūvēts mols, tur lūst lielisks vilnis, arī pēc skata iespaidīgs. Es teiktu, ka sarežģīts, tas nebūtu vilnis priekš iesācējiem,” uzsver sērfere.

Tagad, kad arī Liepājā ir lielāks sals, Santu var ieraudzīt uz slidām Beberliņos, kur Karostā viņas izveidotajā „BB Wakepark” šajā nedēļas nogalē sākusi darboties brīvdabas slidotava un slidu noma.

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by BB wakepark (@bbwakepark)

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti