Ilze Nagla

Ilze Nagla

Latvijas Televīzijas korespondente Briselē

Apskatīt autora rakstus: Angliski Latviski Krieviski

Autora ziņas
ES darbosies «Magņitska saraksts» ar sankcijām cilvēktiesību pārkāpējiem
(papildināts)
ES darbosies «Magņitska saraksts» ar sankcijām cilvēktiesību pārkāpējiem (papildināts)
11 gadus pēc Krievijas advokāta un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska mīklainās nāves Maskavas cietumā stājies spēkā tā dēvētais Eiropas “Magņitska saraksts”, kas ļauj arī Eiropas Savienībai noteikt sankcijas pret cilvēktiesību pārkāpējiem visā pasaulē.  Tādu lēmumu pirmdien, 7. decembrī, apstiprināja bloka ārlietu ministri.
NATO dalībvalstu ārlietu ministri lemj par aiziešanu no Afganistānas
NATO dalībvalstu ārlietu ministri lemj par aiziešanu no Afganistānas
NATO 30 dalībvalstu ārlietu ministri otrdien un trešdien virtuāli tiekas, lai runātu par NATO aiziešanu no Afganistānas. Tāpat ārlietu ministru darba kārtībā iekļautas diskusijas par to, kā izturēties pret arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi un vai tehnoloģiski NATO dalībvalstis spēs noturēties vadībā pasaulē. 
Eiropā glābs Ziemassvētkus ar īpašu akcentu uz gaismas dekoriem
Eiropā glābs Ziemassvētkus ar īpašu akcentu uz gaismas dekoriem
Daļa Rietumeiropas valstu, kur pandēmijas dēļ ieviesti ļoti stingri ierobežojumi, sola tos Ziemassvētkos uz laiku mīkstināt un ļaut satikties mazliet lielākam cilvēku skaitam. Taču pat tad – šie Ziemassvētki nebūs tādi, kā ierasts.
Navaļnijs aicina ES noteikt sankcijas Krievijas oligarhiem
(papildināts)
Navaļnijs aicina ES noteikt sankcijas Krievijas oligarhiem (papildināts)
Ja Eiropas politiķi vēlas būt stingri pret Kremļa īstenoto nedemokrātisko un koruptīvo politiku Krievijā, tad sankcijas ir jānosaka nevis pret drošības dienestu darbiniekiem, kas ir komandu devēji un izpildītāji, bet gan pret oligarhiem, uzskata viens no redzamākajiem Kremļa pretiniekiem Aleksejs Navaļnijs. 
Eiropā pirms Ziemassvētkiem mīkstinās pulcēšanās ierobežojumus
Eiropā pirms Ziemassvētkiem mīkstinās pulcēšanās ierobežojumus
Stingro karantīnas ierobežojumu ieviešana vairākās Eiropas valstīs nesusi gaidītos rezultātus – ar Covid-19  inficēto skaita pieaugums samazinās, un vairākas Eiropas valstis paziņojušas, ka pirms Ziemassvētkiem mīkstinās Covid-19  dēļ noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, lai iedzīvotāji varētu šo laiku pavadīt kopā ar pašiem tuvākajiem. Koronavīrusa inficēto skaits pasaulē trešdien pārkāpa 60 miljonu atzīmei.  
G20 līderi sola ciešāku sadarbību pandēmijas pārvarēšanai 
G20 līderi sola ciešāku sadarbību pandēmijas pārvarēšanai 
Šajā nedēļas nogalē Saūda Arābija organizē G20 valstu vadītāju tikšanos.  G20 valstis kopā veido 80% no pasaules ekonomikas un pārstāv divas trešdaļas visu pasaules iedzīvotāju. Tikšanās šoreiz notiek virtuālā formā un tajā piedalās 19 spēcīgāko ekonomiku vadītāji un arī Eiropas Savienības līderi. Samitam šodien līdzi seko arī  mūsu korespondente Briselē, Ilze Nagla un viņa mums pievienojas tiešraidē.
Bezdarba risku mazināšanai Latvijai pieejami 120 miljoni eiro. Intervija ar EK prezidenti
Bezdarba risku mazināšanai Latvijai pieejami 120 miljoni eiro. Intervija ar EK prezidenti
Lai palīdzētu Eiropas ekonomikai izkļūt no Covid-19 pandēmijas radītās ekonomiskās recesijas, Eiropas Savienības (ES) līderi vēl jūlijā vienojās par 1,82 triljonu eiro lielu ekonomikas atveseļošanas paketi. To veido septiņu gadu budžets un speciāls jauns fonds, kas saucas “Next Generation EU” ar 750 miljoniem eiro. Taču tagad tā virzību tālāk apdraud Ungārijas un Polijas vakar uzliktais veto.
EP sāk lemt par Ušakova imunitātes atcelšanu
EP sāk lemt par Ušakova imunitātes atcelšanu
Eiropas Parlaments (EP) sāk skatīt jautājumu par parlamentārās imunitātes atcelšanu Nilam Ušakovam (“Saskaņa”), lai prokuratūra pret viņu varētu sākt kriminālvajāšanu. Taču šis Briselē solās būt visai ilgs process.
ES daudzgadu budžeta pieņemšanu apdraud Polija un Ungārija
ES daudzgadu budžeta pieņemšanu apdraud Polija un Ungārija
Eiropas Savienība (ES) ir soli tuvāk, lai sāktu 1,8 triljonu eiro apguvi. Šo summu veido septiņgadu budžets un jaunais ekonomikas atjaunošanas fonds. Pēc vairāku mēnešu sarunām par kompromisu beidzot vienojies Eiropas Parlaments un ES Padome, kas pārstāv dalībvalstis. Vienošanās paredz, ka 15 miljardu eiro papildu naudas tiks vairākām svarīgām programmām – "Erasmus", veselībai, zinātnei. Taču uzvaru vēl ir pāragri svinēt – budžeta pieņemšanu apdraud Polija un Ungārija, kas iebilst pret finansējuma sasaisti ar tiesiskuma ievērošanu.
Ko Džo Baidena uzvara nesīs Eiropai?
Ko Džo Baidena uzvara nesīs Eiropai?
Gandrīz visu Eiropas valstu vadītāji ir apsveikuši Džo Baidenu ar uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās, un lielākajā daļā galvaspilsētu viņa uzvara nesa zināmu atvieglojuma izjūtu cerībā, ka nākamais ASV prezidents būs paredzamāks nekā Donalds Tramps.   
Eiropā protestē pret Covid-19 ierobežojumiem
Eiropā protestē pret Covid-19 ierobežojumiem
Valdību noteiktie pasākumi pandēmijas ierobežošanai ir izraisījuši protestus gandrīz visās Eiropas valstīs. Dažviet cilvēki, neievērojot karantīnas ierobežojumus, dodas plašās demonstrācijās, bet citviet protesti kļūst vardarbīgi.
ES ekonomikā šogad gaidāms kritums par 7,4%
ES ekonomikā šogad gaidāms kritums par 7,4%
Eiropas Savienības ekonomika šogad samazināsies par 7,4%, un tā ir dziļākā ekonomiskā krīze Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Pēc Covid-19 pirmā viļņa pavasarī Eiropas ekonomika trešajā ceturksnī sāka atkopsies, taču pašreizējais pandēmijas otrais uzliesmojums nozīmē, ka nākamgad ekonomika tik strauji kā plānots tomēr neatkopsies. Daži eksperti lēš – līmeni, kas bija pirms pandēmijas, Eiropas ekonomika sasniegs tikai 2023. gadā.
Eiropā atgriežas Covid-19 ierobežojumi
Eiropā atgriežas Covid-19 ierobežojumi
Samazinoties brīvo gultu skaitam reanimācijas nodaļās, Eiropas valstis atkal ievieš līdzīgus ierobežojumus, kā tas bija pavasarī. Galvenā atšķirība – gandrīz visur ļauts darboties skolām, lai mazāko klašu skolēni varētu turpināt mācības. Francija ievieš stingrus ierobežojumus, no pirmdienas līdzīgus ieviesīs arī Vācija. Beļģija, kurai šobrīd pieder saslimušo īpatsvara rekords Eiropā, jau apsver ierobežojumu tālāku pastiprināšanu.   
Eiropā pieaug izdevumi aizsardzībai
Eiropā pieaug izdevumi aizsardzībai
Jau 10 NATO dalībvalstis aizsardzībai atvēl vismaz 2% no IKP – tā liecina jaunākie NATO apkopotie dati. Tomēr pieaugums ir salīdzinoši lēns un lielākajai daļai neizdosies nosprausto mērķi sasniegt līdz 2024.gadam.
Beļģijā tuvu Covid-19 «cunami vilnim»
Beļģijā tuvu Covid-19 «cunami vilnim»
“Mēs esam ļoti tuvu cunami vilnim,” tā saslimstības ar Covid-19 pieaugumu raksturo Beļģijas veselības ministrs, atzīstot, ka valsts zaudējusi kontroli pār vīrusa izplatību. Šajās dienās saslimušo skaits pieaug par apmēram 10 tūkstošiem ik dienu, un reanimācijas nodaļās atrodas trīs reizes vairāk Covid-19 slimnieku, nekā tas bija martā. Brisele kļuvusi par vienu no vīrusa visvairāk skartajām pilsētām Eiropā.
ES koordinēs ierobežojumus ceļotājiem Covid-19 dēļ
ES koordinēs ierobežojumus ceļotājiem Covid-19 dēļ
Eiropā vairāk nekā 6,5 miljoniem cilvēku konstatēta saslimšana ar Covid-19. Inficēšanās skaitam atkal pieaugot, dalībvalstis ievieš arvien stingrākus pasākumus, taču neplāno slēgt robežas, kā tas notika pavasarī. Otrdien Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ministri vienojās, kā labāk koordinēt ceļošanas ierobežojumus.
ES sankciju sarakstā iekļaus arī Lukašenko
ES sankciju sarakstā iekļaus arī Lukašenko
Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri vienojušies papildināt pret Baltkrievijas režīmu noteikto sankciju sarakstu un iekļaut tajā arī Aleksandru Lukašenko.  Nolemts arī sagatavot jaunas sankcijas pret Krieviju
Strupceļā nonākušas sarunas par ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atjaunošanas fondu
Strupceļā nonākušas sarunas par ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atjaunošanas fondu
Strupceļā nonākušas sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, kam vasarā pēc četru dienu ilga samita zaļo gaismu deva dalībvalstis. Bet, lai budžetu pieņemtu, par to jāvienojas arī ar Eiropas Parlamentu (EP). Deputāti, neapmierināti ar nepiekāpīgo Padomes nostāju, šīs sarunas tagad pārtraukuši. Kas ir galvenie klupšanas akmeņi?
Eiroparlaments grib krasāku CO2 izmešu samazinājumu – par 60%
Eiroparlaments grib krasāku CO2 izmešu samazinājumu – par 60%
Eiropas Parlaments (EP) prasa līdz 2030. gadam krietni radikālāk samazināt siltumnīcas efekta gāzes CO2 emisiju, nekā tas notiek šobrīd. Pašlaik plāns paredz emisiju samazinājumu par 40%, Eiropas Komisija (EK) piedāvā – par 55%, bet EP latiņu vēlas uzlikt vēl augstāk, prasot 60% samazinājumu. Vairākas dalībvalstis jau norādījušās, ka tām tik liels samazinājums var arī nebūt pa spēkam.

Vairāk

Svarīgākais šobrīd