Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Gadiem tiesājas par salūzušu gūžas protēzi

Panorāma

Konservatīvie uzvar Lietuvas Seima vēlēšanu 1. kārtā

Cīņa par ES budžeta 1,8 triljoniem EUR nav galā

Strupceļā nonākušas sarunas par ES daudzgadu budžetu un ekonomikas atjaunošanas fondu

Strupceļā nonākušas sarunas par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un Eiropas ekonomikas atjaunošanas fondu, kam vasarā pēc četru dienu ilga samita zaļo gaismu deva dalībvalstis. Bet, lai budžetu pieņemtu, par to jāvienojas arī ar Eiropas Parlamentu (EP). Deputāti, neapmierināti ar nepiekāpīgo Padomes nostāju, šīs sarunas tagad pārtraukuši. Kas ir galvenie klupšanas akmeņi?

Eiroparlaments ir klusāks nekā parasti pat plenārsesijas nedēļā – ne visi deputāti ir šeit, daudzi strādā no mājām, bet tas nenozīmē, ka cīņa par daudzgadu budžetu un ekonomikas atjaunošanas fondu starp padomi un parlamentu tāpēc būtu kļuvusi mierīgāka. 

Nesaņemot jaunu piedāvājumu no Vācijas, kas šobrīd vada ES Padomes prezidentūru un pārstāv dalībvalstu intereses, Eiroparlaments sarunas par daudzgadu budžetu septītās sarunu kārtas laikā vakar vakarā pārtrauca. Deputāti uzskata – no padomes nav jūtama patiesa griba panākt kompromisu. 

"Nevainojiet parlamentu, sakot, ka tā ir mūsu vaina, ka lietas notiek pārāk lēni," norāda EP budžeta komitejas priekšsēdētājs Johans van Overtvelts. 

Parlaments vēlas, lai daudzgadu budžetā vairāk nauda tiktu piešķirta 15 programmām – tai skaitā – pētniecībai, "Erasmus", digitālajām lietām un veselībai. Sākotnēji šo programmu bija krietni vairāk - 40.  

"Atbilde no prezidentūras puses jau no paša sākuma bija – lūdzu, prioretizējiet starp šīm 15 programmām. Mēs atteicāmies – piedodiet, bet mums jārod risinājums, lai naudu vienai programmai mēs neatņemtu kādai citai," skaidro EP ziņotājs par daudzgadu budžetu Jans Olbrihts.

Starp grūtajiem jautājumiem ir arī ES pašu resursi – tādi kā digitālais nodoklis, izmešu nodoklis, finanšu transakciju nodoklis, kas ļautu naudu, ko Eiropa tagad plāno aizņemties, lai atjaunotu Covid sagrauto ekonomiku, pēc tam atdot ar mazākām galvassāpēm nodokļu maksātājiem. 

"Ja digitālie milži, piesārņojošie uzņēmumi no Ķīnas, finanšu tirgus spekulanti – ja viņi šobrīd vēl nemaksā savu nodokļu daļu, tad viņiem nāksies maksāt par ekonomikas atjaunošanas fondu un viņiem nāksies piedalīties parāda atmaksā," uzsver EP ziņotāja par pašu resursiem Valērija Haijere.

Parlaments arī vēlas spēcīgu mehānisma tiesiskuma sasaistīšanai ar ES fondu naudu. Deputāti uzskata, ka Padomes piedāvātais ir pārāk maigs. Bet tas rada jaunus riskus budžeta apstiprināšanai.

"Ja līdz jaunam gadam vienošanās netiks panākta, tad ir jautājums par to, vai pēc 10 gadiem Eiropas Savienība – pateicoties tam, ka šo krīzi mēs bijām spējīgi pārvarēt vai nebijām – pastāvēs kā savienība, kura ir ārkārtīgi svarīga  - tas ir Latvijas nākotnes jautājums," spriež EP budžeta komitejas biedrs Nils Ušakovs (Saskaņa).

Visas iesaistītās puses labi apzinās, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā kavēties ar ES daudzgadu budžeta pieņemšanu un ekonomikas atjaunošanas fonda izveidi kavēties nedrīkst, tomēr kompromisu pagaidām neizdodas atrast. 

Dombrovskis gan mierina, ka šādi strupceļi ir katru reizi un vienmēr tiekot atrisināti.

"Tradicionāli arī iepriekšējos raundos, kad ir bijušas sarunas par daudzgadu budžetiem – parlaments vienmēr ir prasījis lielāku budžetu. Protams, tas nozīmē, ka arī no padomes puses ir nepieciešama zināma piekāpšanās, bet vienmēr šis kompromiss ir atrasts," norāda Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība).

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt