ĪSUMĀ:
- Baltkrievijā turpinās dažādas protesta akcijas pret esošo varu.
- Opozīcijas līdere Tihanovska nākusi klajā ar aicinājumu drošības struktūru darbiniekiem „pāriet tautas pusē”.
- Tihanovska solījusi, ka šie cilvēki tiks atbrīvoti no lustrācijas.
- Tikmēr trīs augstākās izglītības iestādēs nomainīta to vadība.
- Pret to iebilst studenti, kas rīko dažādas akcijas bijušo rektoru atbalstam.
Protesti pret prezidenta vēlēšanu viltošanu Baltkrievijā turpinās jau vairāk nekā divus mēnešus. Lielākās protesta akcijas notiek svētdienās. Arī aizvadītā svētdiena nebija izņēmums, kad protestu laikā tika aizturēti vairāk nekā 240 cilvēki.
Varas struktūru vēršanās joprojām notiek pret žurnālistiem. Arī svētdien aizturēto vidū bija dažādu mediju pārstāvji, un katru dienu lasāmas ziņas par to, ka daļa žurnālistu pēc aresta tiek atbrīvoti, bet arvien jauni tiek notiesāti. Viens no Baltkrievijas medijiem savas interneta vietnes pirmo lapu iekrāsojis melnā krāsā, tādējādi paužot atbalstu visiem žurnālistiem, kas sava darba dēļ uz vairākām dienām apcietināti.
Opozicionāre uzrunā drošībniekus
Tikmēr opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska otrdien, 20. oktobrī, nākusi klajā ar aicinājumu, mudinot drošības struktūru darbiniekus „pāriet tautas pusē” līdz 25. oktobrim.
Baltkrievijas opozīcija līdere vēlas vājināt Lukašeno atbalstītāju pozīcijas. Viņa piedāvā drošības dienesta darbiniekiem, ka viņi pēc pāriešanas tautas pusē tiks atbrīvoti no lustrācijas, pieņemot, ka notiek režīma maiņa.
Lietotnē “Telegram” viņa aicinājusi drošības dienestu darbiniekus nepildīt noziedzīgos rīkojumus, ko izdot Lukašenko režīms. Viņa solīja, ka pie atbildības tikšot saukti tikai tie, kas pastrādājuši noziegumus, bet totālas lustrācijas nebūs.
Viņa to argumentēja ar to, ka Baltkrievijā pēc varas maiņas arī būs vajadzīga drošības struktūru sistēma un būs nepieciešami cilvēki, kas tajā strādā. Lai šie cilvēki varētu mainīt puses, Tihanovska aicina viņus sazināties ar opozīcijas fondiem un arī nākt klajā ar publiskiem paziņojumiem Baltkrievijas tautai.
Tihanovska iepriekš paziņoja par „tautas ultimātu” Lukašenko režīmam, nosakot dažādas prasības, kuru neizpildīšanas gadījumā tauta 25. oktobrī mierīgi iziešot ielās. Tuvojoties šim datumam, viņa drošības struktūru darbiniekus mudināja sazināties ar opozīciju un fondiem, kā arī nākt klajā ar publiskiem paziņojumiem ar atbalstu savai tautai.
Rektoru un rūpnīcu vadības maiņa
Tikmēr trīs Baltkrievijas universitātēs iecelti jauni rektori, kas tiek skaidrots ar to, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko šajās iestādēs vēlas redzēt sev lojālus cilvēkus. Tomēr to nevēlas šo universitāšu studenti, kas bijušo rektoru atbalstam otrdien, 20. oktobrī, rīko solidaritātes akcijas.
Pastāv arī centieni ietekmēt pašus studentus, kas nenoliedzami bijuši aktīvi protestu dalībnieki. Nesen pieņemtas izmaiņas paredz, ka studentiem, kuri bez pamatota iemesla ir kavējuši mācības vairāk nekā 10 stundu garumā, uz mēnesi tiks atņemta stipendija.
Kadru maiņa notiek ne tikai izglītības jomā. Piemēram, Lukašenko iecēlis sev jaunu palīgu, un vadības maiņa notiek arī rūpnīcās, kuru darbinieki atbalstījuši protestus un pret kuriem joprojām tiek pielietotas dažādas metodes, lai viņus atturētu no dalības protestos.
Kadru jautājumiem veltītā sanāksmē Lukašenko sacīja: „Mēs mierīgā režīmā atradīsim ikvienu, mūsdienu tehnoloģijas to ļauj izdarīt. Un katrs atbildēs par pastrādāto. Es te nedraudu, mēs strādājam šajā virzienā. Un tas arī dod zināmu efektu.”
EP gatavo ziņojumu par Baltkrieviju
Savukārt Eiroparlamenta deputāti šonedēļ gatavojas balsot par plašu ieteikumu klāstu par to, kā Eiropas Savienībai vajadzētu mainīt savas attiecības ar Baltkrieviju. Eiroparlamenta ziņojumu par Baltkrieviju būtībā atkārto septembrī pieņemto parlamenta rezolūciju, kurā aicināts izbeigt vardarbību, rīkot atkārtotas vēlēšanas, un ieviest sankcijas.
“ES politikai pret Baltkrieviju jābalstās uz trim lietām: uz solidaritāti, atbalstu un sankcijām. ES ir aktīvi jārīkojas, lai novērstu hibrīdveida vai tiešu Krievijas iejaukšanos Baltkrievijā,” sacīja ziņojuma autos, eiroparlamentārietis no Lietuvas Petrass Auštrevičs.
Tāpat EP ziņojumā varētu norādīt uz speciālas misijas izveidošanu Baltkrievijā, kurā būtu bijušie premjeri un citi politiskie smagsvari.
“Nelaimīgā kārtā Baltkrievijas iestādes nav akceptējušas nekādu starptautisku mediācijas piedāvājumu. Mēs būtu ļoti priecīgi nosūtīt kādu novērotāju misiju uz Baltkrieviju, bet tam mums vajadzīga viņu valdības piekrišana. Un uz šo brīdi visi mūs centieni nav nesuši augļus,” sacīja ES augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā protestos, kas notiek kopš augusta, aizturēti vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku. Baltkrievijas Iekšlietu ministrija pirms nedēļas paziņoja, ka vajadzības gadījumā ir gatava arī lietot šaujamieročus. Šonedēļ Minskas ielās turpinājās mierīgās demonstrācijas.
Komunikācija Baltkrievijā kļūst arvien sarežģītāka, jo Lukašenko režīms cenšas ierobežot saziņu ar opozīciju.
