Pat pēc astoņiem gadiem Saeima nav ieviesusi visus ieteikumus korupcijas novēršanai, ko tai savulaik rekomendējusi Eiropas Padomes (EP) pretkorupcijas starpvalstu grupa. Starp neizpildītajiem ieteikumiem ir attiecību formulēšana ar lobētājiem un Saeimas Ētikas kodeksa pārskatīšana ar konkrētām vadlīnijām deputātiem. Savukārt valdībai ar ieteikumu ieviešanu gājis labāk.
Autora ziņas
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piektdien, 8. janvārī, paziņoja par papildu 300 miljonu “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnas devu iegādes iespēju Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, lai nodrošinātu vēl ātrāku un efektīvāku eiropiešu vakcināciju un cīņu ar koronavīrusa pandēmiju, informēja EK.
Aleksandra Lukašenko režīms Baltkrievijā ilgāk par gadu nenoturēsies – tā rēķina baltkrievs Stepans Putilo. Viņš ir populārā Baltkrievijas opozīcijas informācijas kanāla "Nexta Live" dibinātājs vietnē "Telegram" un pašlaik spiests dzīvot Polijā. Lukašenko režīms viņu iekļāvis teroristu sarakstā un pieprasījis Polijai viņa izdošanu.
Pēc 47 gadus ilgas dalības Lielbritānija pagājušajā gadā oficiāli izstājās no Eiropas Savienības (ES). Pirms divām dienām beidzās arī pārejas periods, un tagad ES un britu attiecības regulē līgums, par kuru vienošanās tika panākta pirms pašiem Ziemassvētkiem. Lai gan Eiropas Parlaments to vēl nav paspējis ratificēt, tas tiek piemērots pagaidu kārtībā.
Eiropa nepadosies un gatava cīnīties – tā var raksturot Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto jauno likumdošanu digitālajam tirgum. Tai vajadzētu ierobežot tādus ASV tehnoloģiju gigantus kā “Google” un “Facebook”, uzlikt lielajām interneta platformām arī lielāku atbildību par saturu, pakalpojumiem un precēm, tai skaitā par šaubīgu tirgotāju atsijāšanu. Tas padarīs iepirkšanos internetā drošāku.
Daudzu cerības, ka Ziemassvētku periodā vairākās Eiropas valstīs tiks mīkstināti Covid-19 ierobežojumi, būs vieni no tiem Ziemassvētku sapņiem, kas šogad nepiepildīsies. Pieaugot saslimušo skaitam un pildoties slimnīcām, no trešdienas visus veikalus, kas nepārdod pārtiku, un skolas slēdz Vācija. Stingra karantīna jau no otrdienas ieviesta Nīderlandē, kas ilgi pretojās ierobežojumu noteikšanai. Stingrāki ierobežojumi paredzēti arī Londonā.
Lielbritānija un Eiropas Savienība (ES) šonedēļ tomēr ir atsākušas sarunas par jauno tirdzniecības līgumu, kam jāregulē abu attiecības jau no 1. janvāra. Tikmēr eksperti norāda, ka līguma noslēgšanai pieaug arī spiediens no uzņēmējiem. Turklāt uz robežām jau tagad aug spriedze.
Pēc diskusijām visas nakts garumā Eiropas Savienības (ES) valstu premjeri un prezidenti ir spējuši vienoties par ambiciozākiem mērķiem klimata pārmaiņu apkarošanai. Ir nolemts, ka CO2 izmeši līdz 2030. gadam būs jāsamazina par 55% salīdzinājumā ar 1990. gada rādītājiem. Līdzšinējais mērķis bija 40%. Tāpat vienošanās ir panākta arī par daudzgadu budžetu un ekonomikas atlabšanas mehānismu.
Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pēc pirmdienas, 7. decembra, telefonsarunas ir secinājuši, ka vienošanos par tirdzniecības līgumu šobrīd neizdodas panākt, jo domstarpības ir pārāk dziļas. Tādēļ abi plāno satikties klātienē tuvākajās dienās. Precīzs datums vēl nav skaidrs. Cerības uz vienošanos pastāv tikai, ja Džonsons būs gatavs piekāpties dažos politiski jūtīgajos jautājumos.
Pirmdien, 7. decembrī, turpinās diskusijas starp Briseli un Londonu par vienošanos pēc “Brexit” pēc tam, kad intensīvās sarunās nedēļas nogalē abas puses nespēja nonākt pie kopsaucēja. Abām pusēm esot “ievērojamas domstarpības” jautājumos par līdztiesīgu konkurenci, strīdu risināšanas mehānismu un zvejniecību.
11 gadus pēc Krievijas advokāta un korupcijas apkarotāja Sergeja Magņitska mīklainās nāves Maskavas cietumā stājies spēkā tā dēvētais Eiropas “Magņitska saraksts”, kas ļauj arī Eiropas Savienībai noteikt sankcijas pret cilvēktiesību pārkāpējiem visā pasaulē. Tādu lēmumu pirmdien, 7. decembrī, apstiprināja bloka ārlietu ministri.
NATO 30 dalībvalstu ārlietu ministri otrdien un trešdien virtuāli tiekas, lai runātu par NATO aiziešanu no Afganistānas. Tāpat ārlietu ministru darba kārtībā iekļautas diskusijas par to, kā izturēties pret arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi un vai tehnoloģiski NATO dalībvalstis spēs noturēties vadībā pasaulē.
Ja Eiropas politiķi vēlas būt stingri pret Kremļa īstenoto nedemokrātisko un koruptīvo politiku Krievijā, tad sankcijas ir jānosaka nevis pret drošības dienestu darbiniekiem, kas ir komandu devēji un izpildītāji, bet gan pret oligarhiem, uzskata viens no redzamākajiem Kremļa pretiniekiem Aleksejs Navaļnijs.
Stingro karantīnas ierobežojumu ieviešana vairākās Eiropas valstīs nesusi gaidītos rezultātus – ar Covid-19 inficēto skaita pieaugums samazinās, un vairākas Eiropas valstis paziņojušas, ka pirms Ziemassvētkiem mīkstinās Covid-19 dēļ noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, lai iedzīvotāji varētu šo laiku pavadīt kopā ar pašiem tuvākajiem. Koronavīrusa inficēto skaits pasaulē trešdien pārkāpa 60 miljonu atzīmei.
Šajā nedēļas nogalē Saūda Arābija organizē G20 valstu vadītāju tikšanos. G20 valstis kopā veido 80% no pasaules ekonomikas un pārstāv divas trešdaļas visu pasaules iedzīvotāju. Tikšanās šoreiz notiek virtuālā formā un tajā piedalās 19 spēcīgāko ekonomiku vadītāji un arī Eiropas Savienības līderi. Samitam šodien līdzi seko arī mūsu korespondente Briselē, Ilze Nagla un viņa mums pievienojas tiešraidē.
Lai palīdzētu Eiropas ekonomikai izkļūt no Covid-19 pandēmijas radītās ekonomiskās recesijas, Eiropas Savienības (ES) līderi vēl jūlijā vienojās par 1,82 triljonu eiro lielu ekonomikas atveseļošanas paketi. To veido septiņu gadu budžets un speciāls jauns fonds, kas saucas “Next Generation EU” ar 750 miljoniem eiro. Taču tagad tā virzību tālāk apdraud Ungārijas un Polijas vakar uzliktais veto.
Eiropas Parlaments (EP) sāk skatīt jautājumu par parlamentārās imunitātes atcelšanu Nilam Ušakovam (“Saskaņa”), lai prokuratūra pret viņu varētu sākt kriminālvajāšanu. Taču šis Briselē solās būt visai ilgs process.
Eiropas Savienība (ES) ir soli tuvāk, lai sāktu 1,8 triljonu eiro apguvi. Šo summu veido septiņgadu budžets un jaunais ekonomikas atjaunošanas fonds. Pēc vairāku mēnešu sarunām par kompromisu beidzot vienojies Eiropas Parlaments un ES Padome, kas pārstāv dalībvalstis. Vienošanās paredz, ka 15 miljardu eiro papildu naudas tiks vairākām svarīgām programmām – "Erasmus", veselībai, zinātnei. Taču uzvaru vēl ir pāragri svinēt – budžeta pieņemšanu apdraud Polija un Ungārija, kas iebilst pret finansējuma sasaisti ar tiesiskuma ievērošanu.
Eiropas Savienības ekonomika šogad samazināsies par 7,4%, un tā ir dziļākā ekonomiskā krīze Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Pēc Covid-19 pirmā viļņa pavasarī Eiropas ekonomika trešajā ceturksnī sāka atkopsies, taču pašreizējais pandēmijas otrais uzliesmojums nozīmē, ka nākamgad ekonomika tik strauji kā plānots tomēr neatkopsies. Daži eksperti lēš – līmeni, kas bija pirms pandēmijas, Eiropas ekonomika sasniegs tikai 2023. gadā.
Sekojot Beļģijai, Vācijai un citām Eiropas valstīm, arī daļā Grieķijas ieviesta karantīna, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos.