Panorāma

Lukašenko opozīcijā saskata «teroristiskus draudus»

Panorāma

VISC: mācīšanos no mājām nevajadzētu piekopt ilgstoši

Islāma pasaulē aicina boikotēt Francijas preces

Islāma pasaule aicina boikotēt Francijas ražojumus

Musulmaņu pasaule kritizē Francijas prezidentu Emanuelu Makronu par viņa izteikumiem par islāmu un atbalstu karikatūrām, kurās attēlots pravietis Muhameds. Vairākas valstis aicina boikotēt Francijas produktus.

ĪSUMĀ:

  • Vairākas musulmaņu valstis aicina boikotēt Francijas ražojumus.
  • Bangladešā norisinājās protesta gājiens – piedalījās vairāk nekā 40 000 cilvēku.
  • Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans aicina boikotēt Francijas produktus.
  • Erdogana asā reakcija attālina Turciju no Eiropas Savienības bloka.

Vairākās musulmaņu apdzīvotās valstīs dedzināti Elizejas pils saimnieka portreti un Francijas karogi, un vairākas valstis aicināja boikotēt Francijas ražojumus. Arī Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš skarbi izteicies par Makronu, aicināja turkus boikotēt franču ražojumus. 

Islāma pasaule aicina boikotēt Francijas ražojumusRihards Plūme

Aicinājumi boikotēt franču ražojumus musulmaņu pasaulē strauji izplatījās 25. oktobrī. Tas notika, reaģējot uz Francijas prezidenta Makrona pausto atbalstu karikatūrām, kurās atainots pravietis Muhameds, kā arī uz šo karikatūru projicēšanu uz Francijas valdības ēkām. Makrons uzsvēra, ka Francija "neatteiksies no mūsu karikatūrām".

Makrons franču, angļu un arābu valodā sociālajā vietnē "Twitter" rakstīja: "Mēs nekad nepadosimies. Mēs, noskaņoti mierā, cienām visas atšķirības. Mēs nepieņemam naida runu un aizstāvam saprātīgas debates. Mēs vienmēr būsim cilvēka cieņas un universālo vērtību pusē."

Šie izteikumi sekoja 16. oktobrī notikušajai brutālajai slepkavībai netālu no Parīzes, kur 18 gadus vecs čečenu izcelsmes jaunietis nocirta galvu franču skolotājam, kurš klasē bija rādījis karikatūru par Muhamedu. Francija uzskata, ka vārda brīvība attiecas arī uz reliģisko satīru, savukārt daudzi musulmaņi jebkuru uzbrukumu Muhamedam uzskata par nopietnu nodarījumu.

Kāds Lībijas iedzīvotājs pauda savu sašutumu: “Mēs esam viena nācija, kuras līderis ir Muhameds, lai slava un miers viņa vārdam. Mēs šo visu nepieņemsim! Mēs netiksim sakauti! Tā būs Francija un tas būs Makrons, kas tiks sakauti!”

Daudzas musulmaņu valstis reaģēja asi, bet, piemēram, Saūda Arābija, nosodījusi karikatūru esamību, bet nenosodīja to publicēšanu. Daudzās arābu valstīs dedzināti Makrona portreti un Francijas karogi, bet Bangladešā protestētāji sadedzināja Francijas prezidenta lelli. Šīs valsts galvaspilsētā Dakā šodien vairāk nekā 40 000 cilvēku devās protesta gājienā, aicinot boikotēt franču ražojumus. 

Protesta gājiens tika apturēts, pirms sasniedza Francijas vēstniecību Dakā. Lai cilvēkus apturētu, simtiem policistu izmantoja dzeloņstiepļu barjeras. Pagaidām grūti precīzi aplēst boikota apmēru.

Zināms, ka franču preces pazudušas, piemēram, no Kataras, Jordānijas un Kuveitas lielveikalu plauktiem. Francijas preces no veikalu plauktiem izņemtas pat bada nomocītajā Jemenā.

"Visiem jemeniešiem, jauniem un veciem, vajadzētu boikotēt Francijas produktus. Un tas ir mazākais, ko pilsonis var darīt pravieša labā – lai viņam Dieva svētība. Jebkurš apvainojums pravietim ir apvainojums visai islāma tautai," sacīja Jemenas iedzīvotājs Nabils Debais. 

Kāda Jordānijas veikala direktors Zahers Dirbaši pamatoja savu nostāju:

Francūžiem ir jāciena mūsu reliģija un mūsu principi. Viņiem šajā ziņā ir vārda brīvība, un mums arī tāda ir. Viņi to izrāda ar karikatūrām, bet mēs ar ekonomiku. Galu galā redzēsim, kurš ir stiprāks.”

Francija uz musulmaņu apdzīvotajām valstīm eksportē dažāda veida preces, sākot no automašīnām un ieročiem, beidzot ar pārtikas produktiem un izejvielām, kā arī modes un luksusa precēm. 

Aicinājumu saviem iedzīvotājiem boikotēt franču ražojumus, izplatīja arī Turcijas prezidents Erdogans. Tiesa, ne visi turki to atbalsta.

Eiropas Komisija (EK) otrdien, 27. oktobrī, norādīja, ka Erdogana atbalsts boikotam vēl tālāk atgrūž Turciju jau tā neveiksmīgajā procesā par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).

EK runasvīrs Balašs Ulvari uzsvēra, ka boikots attālinās Turciju no bloka vēl vairāk un ka Turcijas līderim būtu jāmaina pieeja, ja viņš vēlas atjaunot dialogu ar Eiropu. 

Ulvari skaidroja: “Eiropas Savienības nolīgumi ar Turciju paredz brīvu preču tirdzniecību. Turcijai būtu pilnībā jāievēro divpusējās saistības, kuras tā ir uzņēmusies saskaņā ar šiem nolīgumiem un kas paustas Asociācijas nolīgumā, Muitas savienībā un lauksaimniecības, kā arī ogļu un tērauda līgumos."

Erdogans veltīja skarbus vārdus Elizejas pils saimnieka virzienā. Nedēļas nogalē Erdogans izteicās, ka Makronam jāpārbauda psihiskā veselība saistībā ar viņa pausto viedokli par islāmu un musulmaņiem. Erdogans arī citus Eiropas līderus nosauca par "fašistiem", piebilstot, ka viņi ir "posms nacistu ķēdē".

Erdogana izteikumus nosodījuši vairāki rietumvalstu līderi, solidarizējoties ar Parīzi. To vidū ir, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele un Nīderlandes premjers Marks Rute.

Šis nav vienīgais Turcijas prezidents strīds ar tā dēvēto Rietumu pasauli. NATO dalībvalsts Turcija iegādājās pretraķešu sistēmu S-400 no Krievijas, tā sadusmojot ASV. Ar ES Turcija naidojas par gāzes izpētes darbiem pie Kipras krastiem. Ģeopolitiskās sāncensības dēļ pasliktinājušās arī Erdogana attiecības ar Vladimiru Putinu – jo abi atbalsta pretējās puses Lībijā un Sīrijā, kā arī Kalnu Karabahas konfliktā.

Šie konflikti komplektā ar Covid-19 izraisīto ekonomisko krīzi noveduši pie investoru piesardzības – Turcijas lira šogad vien zaudējusi ceturto daļu savas vērtības. Erdoganam nācies iztērēt daļu savu valūtas rezervju – vairāk nekā 100 miljardu eiro vērtībā, lai liru nosargātu.


KONTEKSTS:

Jau ziņots, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans veltījis asus vārdiskus uzbrukumus Francijas prezidentam Emanuelam Makronam par viņa izteikumiem saistībā ar karikatūrām par musulmaņiem.

Parīzes priekšpilsētā Konflānā-Sentonorīnā oktobra vidū ar nazi bruņots jaunietis nogrieza galvu vietējās skolas vēstures skolotājam Samuelam Patī. Daudziem Francijā tas uzjundīja atmiņas par islāma teroristu vardarbības vilni 2015. gadā pēc tam, kad satīriskais izdevums “Charlie Hebdo” publicēja karikatūras ar musulmaņu pravieti Muhamedu.

Dažas nedēļas pirms savas nāves Patī vienā no savām mācību stundām bija demonstrējis šīs karikatūras skolēniem, runājot par vārda brīvību. Tas izsauca atsevišķu islāmticīgo audzēkņu vecāku sašutumu un dusmas. Francijas pretterorisma prokuratūra paziņoja, ka Patī ir saņēmis nāves draudus internetā.

Atklāts, ka slepkava, 18  gadus vecais čečenu izcelsmes radikālis Abdullahs Anzorovs samaksājis aptuveni 300 eiro par Patī atpazīšanu. Pēc zvērīgā nozieguma izdarīšanas Maskavā dzimušais radikālis metās bēgt un tika nogalināts policijas pakaļdzīšanās laikā. Vēlāk atklāta viņa saistība ar grupējumu, kas saistīts ar palestīniešu teroristisko organizāciju “Hamas”.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt