Lietuvas prezidents Gitans Nausēda pirms samita sākuma atzina, ka bloka sarunveža pūles panākt vienošanos ir apsveicamas, tomēr centienus ir nepieciešams pastiprināt.
“Mēs ļoti novērtējam Mišela Barnjē kunga un viņa komandas centienus noslēgt šo vienošanos. Un visi ir ieinteresēti, lai šī vienošanās tiktu panākta. Un mums ir jāpalielina mūsu pūles, lai censtos atrisināt vēl palikušos jautājumus, piemēram, tas attiecas uz zvejas tiesībām, konkurenci un pārvaldību. Tie ir ļoti svarīgi temati,'' pauda Nausēda.
“Mums arī būtu jābūt gataviem abiem scenārijiem, proti, gan vienošanās panākšanas variantam, gan bezvienošanās scenārijam. Šajā ziņā mums ir nepieciešams ļoti skaidrs plāns, ko mēs darīsim, ja vienošanās nebūs. Un jebkurā gadījumā, lai kāds būtu scenārijs, ir svarīgi paturēt Apvienoto Karalisti pēc iespējas tuvu Eiropas Savienībai. Tas ir katras Eiropas Savienības dalībvalsts un visas Eiropas Savienības interesēs,” uzsvēra Nausēda.
Politiķus, ierodoties uz samitu, arī sagaidīja daži demonstranti, kas uzskata, ka britu aiziešana ir kļūda. Uz viena no plakātiem bija arī uzrakstīts, ka “Brexit” nav tautas griba, bet gan Vladimira Putina, Borisa Džonsona un Naidžela Farāža vēlme.
Dalībvalstu līderi ceturtdien vakarā uzklausīja arī sarunu vadītāju Mišelu Barnjē par sarunu gaitu, tomēr neviens nav gatavs prognozēt, vai izdosies noslēgt līgumu.
Ir trīs galvenie klupšanas akmeņi – godīgi konkurences noteikumi, kā un kur risināt iespējamos tirdzniecības strīdus un nozvejas tiesības britu ūdeņos. Pēdējam ir simboliska nozīmē, jo zveja veido tikai 0,12% no britu iekšzemes kopprodukta un paši briti nemaz siļķes un skumbrijas tik daudz nepatērē.
Vācijas kanclere Angela Merkele, ierodoties Eiropadomē par “Brexit” teica: “Mēs vēlamies līgumu, bet, protams, ne par katru cenu – tam jābūt godīgam līgumam, kas izdevīgs abām pusēm”.
Īrijas premjerministrs Mihāls Mārtins savukārt pauda, ka “Covid-19 ir tik postoša ietekme uz sabiedrību un ekonomiku Lielbritānijā un visā Eiropā. Tāpēc es ceru, ka līderi nevēlēsies papildu ekonomisko šoku iedzīvotājiem, kas varētu rasties, ja nav šī vienošanās. Es domāju, ka tas ir motivējošs faktors”.
Īrijas premjers cer, ka Covid-19 varētu motivēt Eiropu un Lielbritāniju tomēr vienoties par visaptverošu tirdzniecības līgumu.
Saslimušo skaita pieaugumu jūt arī pašā Eiropadomē. Slimības dēļ nepiedalās Polijas premjers, savukārt EK prezidente Urzula fon der Leiena nepilnu stundu pēc ierašanās saņēma ziņu, ka Covid-19 konstatēts vienam no viņas sekretariāta darbiniekiem un devās no sanāksmes prom pašizolēties.
Eiropadomē līderi runāja par to, kā paplašināt Covid-19 ierobežojošo pasākumu koordināciju, un arī par to, kā notiks vakcīnas koordinācija.
“Latvija kopā ar visām Eiropas valstīm, kopā ar Eiropas Komisiju tagad piesakās rindā pie aizvien vairāk ražotājiem, kuri šobrīd attīsta vakcīnas, cerībā, ka kādam izdosies un mums būs iespēja arī tikt pie šīm vakcīnām. Tur ir liels kopienas spēks koordinēti rīkoties tā, lai tad, kad būs vakcīna, mēs varētu tikt pie tās klāt,” par vakcīnas pieejamību pirms Eiropadomes teica Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).
Eiropas Komisijas ceturtdien aicināja saskaņot valstu vakcinācijas plānus.
Pirmkārt, vakcīnai jābūt bezmaksas un vispirms tā būtu jāpiešķir noteiktajām iedzīvotāju grupām, ieskaitot veselības aprūpes darbiniekus un neaizsargātās grupas.
Tiesa gan rīcības saskaņošana nav bijusi ES stiprā puse. Tā ir uzlabojusies kopš pandēmijas sākuma, kad noteica eksporta aizliegumus maskām un elpošanas iekārtām - visi cīnījās par individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Taču dalībvalstīs joprojām atšķiras testēšanas politikas, karantīnas noteikumi, ceļošanas norādes vai izsekošanas lietotnes. Vakcīnas ieviešana būs nākamais izaicinājums, jo katra valsts var izvēlēties vispirms vakcinēt dažādas populācijas vai noteikt atšķirīgas cenas.
KONTEKSTS:
Lielbritānija 31. janvārī formāli atstāja ES, taču līdz gada beigām spēkā ir pārejas periods, kura laikā uz britiem joprojām attiecas visi ES noteikumi.
ES un Lielbritānijas tirdzniecības vienošanās būtu jānoslēdz līdz 2020. gada beigām. Ja tas neizdosies, tad abas puses sāks tirgoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem, kas paredz vērā ņemamas muitas nodevas daudzām precēm un citus tirdzniecības šķēršļus.
