Eiropas Komisija (EK) sākotnējo budžeta projektu sagatavoja 2018. gada maijā. Tas kalpo par pamatu sarunām starp EP un ES Padomi, kas pārstāv dalībvalstis un kas jūnijā panāca vienošanos savā starpā. Tagad sarunas starp EP un dalībvalstis pārstāvošo Vācijas prezidentūru ilga 10 nedēļas. EP gribēja vairāk naudas programmām, bet dalībvalstis nebija gatavas budžetu palielināt.
Parlaments ir gandarīts, ka tomēr izkaulējis papildu 15 miljardus eiro tādām horizontālajām programmām kā "Erasmus", veselība, pētniecības programma "Horizonts".
"Te var teikt Latvijai – cenšamies, radošie arī var censties "Creative Europe" un veidot savus projektus, un saņemt šo naudu no palielinājuma. Tas nav slikti, ka šis palielinājums ir, bez šaubām, bet tas nevienam nedod garantijas," sacīja EP deputāts no Latvijas Roberts Zīle (Nacionālā apvienība).
Šis ir klasisks Briseles kompromiss, jo ļauj abām pusēm izskatīties labi. Arī dalībvalstis var būt gandarītas – ka šie ir tikai 15 miljardi, nevis kā EP iepriekš prasīja – 39 miljardi. Pats parlaments gan teic, ka ieguvis nevis 15, bet gan 16 miljardus papildus, pieskaitot vienu miljardu eiro, ko var elastīgi piešķirt uz ārkārtas vajadzību rēķina.
No kurienes jaunā nauda? Lielākā daļa nāks no soda naudām, ko Eiropa iekasēs par konkurences noteikumu pārkāpumiem. Te visu skati vērsti uz konkurences komisāri Margrētu Vestageri. Otrdien, 10. novembrī, Vestagere paziņoja par izmeklēšanas sākšanu pret interneta tirdzniecības gigantu "Amazon", kas bīda pats savus produktus.
Tomēr vēl līdz galam nav skaidrs, vai šo vienošanos par budžetu izdosies novest līdz galam. Lai tas notiktu, lēmums visām ES dalībvalstīm jāpieņem vienbalsīgi. Taču Ungārijas premjers Viktors Orbāns jau piedraudējis izmantot savu veto, ja Eiropas nauda tiks sasaistīta ar tiesiskuma ievērošanu. Par šo ciešāko sasaistīšanu – nauda un tiesiskums – EP ar Padomi vienojās jau pagājušajā nedēļā. Tas nepatīk arī Polijai.
"Mēs vēlamies godīgi iztērēt katru eiro, katru zlotu, taču mēs nepiekritīsim, lai budžeta izdevumus padarītu atkarīgus no Eiropas Komisijas vai citu dalībvalstu uztveres par to, kā darbojas Polijas valsts neatkarīgās institūcijas, ieskaitot tiesu iestādes," paziņoja Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Citi cer, ka Polija un Ungārijas premjeri vienkārši blefo, solot uzlikt veto šim balsojumam – jo tas nozīmē, ka naudu nedabūs neviens, ieskaitot pašu Ungāriju. Daudzgadu budžets vēl jāratificē EP un jāapstiprina ES Padomei.
Padomei arī būs vienbalsīgi jāapstiprina un dažviet arī valstu parlamentiem būs jāratificē lēmums par tā dēvētajiem pašu resursiem – tas ļaus EK aizņemties naudu jaunajam ekonomikas atjaunošanas fondam.
Turklāt Padomei un Eiropas Parlamentam vēl ir jāvienojas arī par detaļām 672,5 miljardu eiro lielajā atveseļošanas un noturības mehānismā – tas veido lielāko daļu no 750 miljardu eiro lielā ekonomikas atjaunošanas fonda.
