Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Vardarbība ģimenē: kā pierādīt vardarbību

Panorāma

Panorāma

NATO debatē par aiziešanu no Afganistānas

NATO dalībvalstu ārlietu ministri lemj par aiziešanu no Afganistānas

NATO 30 dalībvalstu ārlietu ministri otrdien un trešdien virtuāli tiekas, lai runātu par NATO aiziešanu no Afganistānas. Tāpat ārlietu ministru darba kārtībā iekļautas diskusijas par to, kā izturēties pret arvien pieaugošo Ķīnas ietekmi un vai tehnoloģiski NATO dalībvalstis spēs noturēties vadībā pasaulē. 

Iespējams, ka nākamā NATO ārlietu ministru tikšanās varētu būt jau klātienē Rīgā 23.–24. martā, ja epidemioloģiskā situācija to atļaus. To otrdien apstiprināja arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).

Palikšana Afganistānā šobrīd ir apmēram 11 tūkstoš NATO karavīru, bet Amerikas Savienotās Valstis (ASV) paziņojušas par aiziešanu. Otrdien par to ārlietu ministri debatēja, bet gala lēmumu pieņems februārī, jo visi gaida, vai pēc Džo Baidena stāšanās ASV prezidenta amatā nemainīsies amerikāņu nostāja šajā jautājumā. 

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs skaidroja situāciju: “Mēs saskaramies ar sarežģītu dilemmu: vai doties prom un riskēt, ka Afganistāna atkal kļūs par drošu patvērumu starptautiskajiem teroristiem, vai arī palikt un riskēt ar ilgāku misiju, kurā būs jauna vardarbība. Neatkarīgi no tā, kādu ceļu izvēlamies, ir svarīgi, lai mēs to darītu kopā, koordinēti un apzināti.”

Ārlietu ministri debatēja arī par NATO politisko nākotni. Pirms gada tika izveidota speciāla “gudro prātu” grupa, kas strādāja pie NATO vīzijas 2030. gadam, un ministri to otrdien analizēja. Pirmie vērojumi par pārmaiņām NATO politiskajā virzībā iezīmējās jau iepriekš – Ķīna kļuvusi par tikpat bieži apspriestu NATO tēmu kā Krievija.

“Mūs arī satrauc Krievijas un Ķīnas tuvināšanās zināmos jautājumos. Tas arī ir viens aspekts, ko, runājot par Ķīnas lomu, mēs, protams, atgādinām. Bet izpratne ir arī citu sabiedroto galvaspilsētās par to, ka nevar tagad koncentrēties uz vienu riska faktoru un aizmirst par otru riska faktoru,” sacīja Rinkēvičs.

KONTEKSTS:

Kopš iebrukuma Afganistānā pēc 2001. gada 11. septembra teroraktiem amerikāņi kaujās un atjaunošanas darbos Afganistānā ir iztērējuši vairāk nekā triljonu ASV dolāru. Ir nogalināti vairāk nekā 2000 ASV karavīru, kā arī desmitiem tūkstoši afgāņu karaspēka locekļu, „Taliban” kaujinieku un Afganistānas civiliedzīvotāju.

Pārsteidzīgas Amerikas Savienoto Valstu (ASV) un tās sabiedroto karaspēka atvilkšanas no Afganistānas dēļ šī valsts var atkal kļūt par “starptautisko teroristu platformu” – brīdināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Jau 10 NATO dalībvalstis aizsardzībai atvēl vismaz 2% no IKP – tā liecina jaunākie NATO apkopotie dati. Tomēr pieaugums ir salīdzinoši lēns un lielākajai daļai neizdosies nosprausto mērķi sasniegt līdz 2024. gadam.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka Ķīnas ietekmes pieaugums būtiski maina globālo spēku samēru un tas uzkurina sacensību par ekonomisko un tehnoloģisko pārākumu. Stoltenbergs skaidroja, ka Ķīnai tagad ir otrs lielākais militārais budžets pasaulē, tāpēc NATO aliansei jādomā par globālāku pieeju militāro risku izvērtēšanā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt