Panorāma

Panorāma

Panorāma

211 jauni Covid-19 saslimšanas gadījumi

Eiropā pieaug izdevumi aizsardzībai

Eiropā pieaug izdevumi aizsardzībai

Jau 10 NATO dalībvalstis aizsardzībai atvēl vismaz 2% no IKP – tā liecina jaunākie NATO apkopotie dati. Tomēr pieaugums ir salīdzinoši lēns un lielākajai daļai neizdosies nosprausto mērķi sasniegt līdz 2024.gadam.

NATO dalībvalstis 90 gados, pēc Aukstā kara samazināja savus militāros budžetus, taču pēc Krievijas agresijas Ukrainā 2014.gadā – sabiedrotie apņēmās atkal palielināt aizsardzības izdevumus līdz  2% no IKP.   Tagad – 6 gadus vēlāk - 2/3 no NATO 30 dalībvalstīm joprojām to vēl nav izdarījušas.

Tiek prognozēts, ka Francija un Lielbritānija - divas Eiropas militārās lielvalstis – šogad sasniegs 2% mērķi, šajā sarakstā ir arī Grieķija, Polija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Rumānija un Norvēģija.

Kay Bailey Hutchison. Mēs priecājamies, redzot, ka lietas notiek pareizajā virzienā. Mums vēl ir daudz darāmā, bet pēdējos sešos gados esam palielinājuši mūsu Eiropas un Kanādas sabiedroto tēriņus par 130 miljardiem ASV dolāru, un mēs zinām, ka tie turpinās pieaugt līdz 2024. gadam

Taču vairāku lielu Eiropas ekonomiku izdevumi aizsardzībai neaug pietiekami ātri.  Vācija un Itālija aizsardzībai atvēl apmēram pusotru procentu, Spānija un Beļģija mazliet vairāk par 1 procentu, bet Luksemburga  - sešas desmitdaļas procenta.

Tikmēr ASV aizsardzībai joprojām tērē vairāk nekā visas pārējās 29 NATO dalībvalstis kopā ņemot. Šī atšķirība starp Eiropas militārajiem budžetiem un daudz lielākajiem ASV izdevumiem ir atkārtoti izraisījusi asu ASV prezidenta Donalda Trampa kritiku.

Tajā pat laikā Zviedrija, kas nav NATO dalībvalsts,  nākamo četru gadu laikā plāno palielināt aizsardzības izdevumus par 40 procentiem, reaģējot uz pieaugošajiem draudiem no Krieviju. Tas ir procentuāli lielākais pieaugums kopš aukstā kara sākuma un ļaus Zviedrijai dubultot karavīru skaitu, iegādāties jaunu zemūdeni un modernizēt gaisa ieroču sistēmas.

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri šonedēļ vienojās veidot arī kosmosa vadības centru Ramšteinas gaisa spēku bāzē Vācijā. Tās mērķis būs neitralizēt draudus orbītā esošajiem satelītiem. Proti - dažas valstis, tostarp Krievija un Ķīna, izstrādā pret-satelītu sistēmas, kas var apžilbināt, atspējot vai pat notriekt satelītus un radīt orbītā bīstamus gružus.

Stoltenbergs. Tas palīdzēs koordinēt sabiedroto darbību kosmosā, atbalstīs NATO misijas un operācijas no kosmosa, tostarp ar sakariem un satelītattēliem, un aizsargās sabiedroto kosmosa sistēmas, daloties informācijā par iespējamiem draudiem.

Vairāk nekā puse no 2400 satelītiem, kas pašlaik riņķo ap Zemi, pieder NATO valstīm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt