Jaunās sankcijas ceturtdien, 15.oktobrī, tiks oficiāli publicētas un tad arī stāsies spēkā, un būs zināmi sankcijām pakļauto personu vārdi.
Neoficiāli zināms, ka sankciju sarakstā iekļautā organizācija ir Krievijas Valsts organiskās ķīmijas un tehnoloģiju pētniecības institūts. Savukārt personu sarakstā ir prezidentam Vladimiram Putinam tuvi cilvēki – Federālās drošības dienesta vadītājs Aleksandrs Bortņikovs, prezidenta biroja vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko, un prezidenta administrācijas viena departamenta vadītājs Andrejs Jarins, Sankciju sarakstā ir divi aizsardzības ministra vietnieki - Aleksejs Krivoručko un Pāvels Popovs, un Putina sūtnis Sibīrijas federālajā apgabalā - Sergejs Meņjalo.
Lai īstenotu sankcijās paredzēto iebraukšanas aizliegumu ES un aktīvu iesaldēšanu, ES bija jāsagatavo juridiskais pamatojums, kas izturētu arī tiesas pārbaudi – kāpēc tieši šīs personas ir sodāmas.
Šīs sankcijas ierosināja Vācija un Francija, jo no Krievijas nekādi ticami skaidrojumi par notikušo Navaļnija indēšanu nav saņemti. Turklāt visas 27 dalībvalstis atbalstīja šo sankciju sagatavošanu.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau otrdien, 13. oktobrī, draudēja pārtraukt diplomātiskos kontaktus ar Rietumu valstīm, ja tās ieviesīs sankcijas, sakot – vienkārši “uz laiku jāpārtrauc sarunas ar tiem cilvēkiem Rietumos, kuri ir atbildīgi par ārpolitiku un nesaprot savstarpēji cieņpilna dialoga nepieciešamību”.
Lavrovs arī piedraudēja ar līdzīgām pretsankcijām. Tie ir nebijuši draudi, kas atspoguļo pieaugošo spriedzi Krievijas un ES attiecībās.
Ātrums, ar kādu šoreiz panākta vienošanās par jaunām sankcijām pret Krieviju, liekot domāt par to, ka Eiropai veidojas stingrāka nostāja pret Maskavu. Iepriekšējā reizē 2018. gadā, kad tika saindēts bijušais krievu spiegs Skripaļs un viņa meita Lielbritānijā, pagāja gandrīz gads, līdz Eiropa vienojās par sankcijām vairākiem Krievijas izlūkošanas darbiniekiem.
Šīs sankcijas ir daļa no sankciju režīma, ko ES pieņēmusi, lai risinātu ķīmisko ieroču izmantošanas un izplatīšanas problēmu. Tās var piemērot saistītajām personām un vienībām jebkur pasaulē, neatkarīgi no valsts piederības un atrašanās vietas. Tādas noteiktas arī vairākām ar Sīrijas režīmu saistītām personām.
KONTEKSTS:
Krievijas opozīcijas līderis Navaļnijs augusta beigās nogādāts Omskas slimnīcā pēc tam, kad viņam kļuva slikti lidmašīnā, kas lidoja no Tomskas uz Maskavu. Navaļnijs pirms lidojuma esot dzēris tēju, un viņa līdzgaitnieki pieļāva, ka viņš ir saindēts.
Omskas slimnīcā saindēšanu nekonstatēja, turklāt paziņoja, ka neatļaus Navaļnija pārvietošanu, to pamatojot ar pacienta nestabilo veselības stāvokli. Taču tanī pašā dienā slimnīca tomēr atļāva komā esošo Krievijas opozīcijas līderi transportēt uz Vāciju.
22. augustā Navaļnijs nogādāts Berlīnes Universitātes klīnikā "Charite", ko apsargā Vācijas policija. Vēlāk "Charite" mediķi paziņoja, ka klīniskie izmeklējumi liecina – Navaļnijs ticis saindēts ar vielu no klases “Novičok”, un šāda viela var būt pieejama tikai Krievijas specdienestiem, tāpēc rietumvalstis prasa Krievijas paskaidrojumus. Krievija saistību ar notikušo noliedz un sauc to par Rietumu informatīvo kampaņu pret Krieviju.
Arī Francijas un Zviedrijas laboratoriju analīzes liecina, ka viņu saindēja ar “Novičok” grupai piederošu nervus paralizējošu vielu.
