Katru gadu Latvija, tāpat kā visas Eiropas Savienības dalībvalstis, iesniedz savu valsts budžeta projektu Eiropas Komisijai izvērtēšanai. Latvijas nākamā gada budžets atzīts par kopumā atbilstošu tiem uzstādījumiem, kas noteikti nākamajam gadam – atbalstīt ekonomiku Covid-19 krīzes pārvarēšanā.
Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis norādīja, ka “pašreiz skaidrs, ka budžeta deficīts pieaug. Budžeta deficīts pieaug visās ES dalībvalstīs, un Latvijas plānotais budžeta deficīts ir pat nedaudz mazāks nekā vidēji ES. Līdz ar to, tur ir jautājums – cik mērķēti ir šie krīzes pārvarēšanas pasākumi un kā Latvija varēs samazināt budžeta deficītu turpmākajos gados, jau pēc pandēmijas.”
Latvijā ir plānots viens no zemākajiem budžeta deficītiem starp ES dalībvalstīm, tomēr vairāki eksperti norāda, ka pašreizējā situācijā tiekties uz mazu budžeta deficītu ir kļūdaina rīcība.
Eiroparlamentārieties Roberts Zīle (Nacionālā apvienība), kas ir EP daudzgadu budžeta veidošanas grupā, uzsver, ka “ pirmajā atkopšanās gadā – pirmajos uzrāviena metros” pietaupīt degvielu nozīmējot, ka “citas valstis ir gatavas atkopties straujāk”. Un no Zīles prognozes var secināt, ka tas var novest pie jauna Latvijas iedzīvotāju emigrācijas viļņa un Latvija zaudēs daļu no tirgus.
Eiropas Komisija Latvijas budžeta projektu no šāda aspekta nav vērtējusi, un tas atzīts par kopumā atbilstošu nospraustajiem mērķiem – ekonomikas atjaunošanai.
KONTEKSTS:
Nākamgad konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 9,58 miljardu eiro, bet izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Pamatbudžetā ieņēmumi plānoti 6,68 miljardi eiro, bet izdevumi – 7,84 miljardi eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 3,15 miljardi eiro, bet izdevumi – 3,17 miljardi eiro.
Ieņēmumu samazinājums nākamgad plānots 328 miljonu, bet izdevumu palielinājums – 744 miljonu eiro apmērā, savukārt budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
