Eiroparlaments grib krasāku CO2 izmešu samazinājumu – par 60%

Eiropas Parlaments (EP) prasa līdz 2030. gadam krietni radikālāk samazināt siltumnīcas efekta gāzes CO2 emisiju, nekā tas notiek šobrīd. Pašlaik plāns paredz emisiju samazinājumu par 40%, Eiropas Komisija (EK) piedāvā – par 55%, bet EP latiņu vēlas uzlikt vēl augstāk, prasot 60% samazinājumu. Vairākas dalībvalstis jau norādījušās, ka tām tik liels samazinājums var arī nebūt pa spēkam.

Eiroparlamenta deputāti šo stingrāko prasību – samazināt izmešus par 60% salīdzinājumā ar 1990. gadu atbalstīja tikai ar nelielu balsu pārsvaru 352 par, pret  – 326.

No Latvijas deputātiem par 60% samazinājumu nobalsoja četri deputāti – Ivars Ījabs ("Attīstībai/Par!"), Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"), Nils Ušakovs ("Saskaņa") un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība), bet pret bija Nacionālās apvienības (NA) pārstāvji Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī "Jaunās Vienotības" pārstāves Sandra Kalniete un Inese Vaidere.

Šī ir parlamenta pozīcija, par ko būs vēl jādiskutē ar Padomi un dalībvalstīm. Parlaments cer, ka tas palielinās spiedienu uz dalībvalstīm, kuras nav vienprātīgas pat par mazāku – EK piedāvāto samazinājumu par 55%.

Parlaments uzskata, ka, nosakot emisijas griestus, ES būs vieglāk sasniegt Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus, un to sasniegšana jāuzrauga neatkarīgai zinātniskai organizācijai. Un nākamo piecu gadu laikā jāpārtrauc visas fosilā kurināmā nozarei piešķirtās subsīdijas.

Savukārt pēc 2050. gada EP vēlas arī negatīvu emisiju mērķi. Proti, tas nozīmē CO2 izvadīšanu no atmosfēras.

"Parlaments uzskata, ka pirmie desmit gadi ir izšķiroši, lai īstenotu Parīzes nolīgumu un panāktu klimata neitralitāti Eiropas Savienībā," sacīja Eiroparlamenta ziņotāja par klimatu Jite Gūtelande.

Eiroparlamentāriete Tilija Meca atzīmēja, ka transports un tūrisms rada gandrīz trešdaļu Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisiju. "Transports un jo īpaši jūrniecība un aviācija ir vienīgā nozare, kurā emisijas joprojām ir lielākas nekā 1990. gadā."

"Mūsu priekšlikums palielināt 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi līdz vismaz 55%, salīdzinot ar 1990. gadu, netika grābts no gaisa. Mēs veicām rūpīgu ietekmes novērtējumu," skaidroja EK izpildviceprezidents Franss Timermanss.

EK izpildviceprezidents norādīja, ka EP pieprasītais mērķis – izmešu samazinājums par 60% nākamo 10 gadu laikā –  būs ļoti grūti sasniedzams. Tas prasīs upurus visiem: rūpniecībai, iedzīvotājiem, transporta sistēmai, lauksaimniekiem. Piemēram, Latvijas un citu valstu lauksaimniecības ministri nesen paziņoja, ka bez papildu līdzekļiem zemnieki nevarēs izpildīt jaunos uzstādījumus pat 55% mērķim.

Tiesa, visi ir vienisprātis – ja tiek ieguldīti simtiem miljardu eiro Eiropas ekonomikas glābšanā Covid-19 krīzē, to nedrīkst ieguldīt "vecajā" ekonomikā, bet tā jāvirza uz zaļāku un ilgtspējīgu ekonomiku. Bet būs vēl lieli strīdi par to, kā to tieši izdarīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt