Otrdien, 1. decembrī, Luksemburgā notiekošajā tiesas sēdē tika prasīts, lai Polija atceļ tās tiesnešiem noteikto disciplināro režīmu, jo tas pārkāpj Eiropas Savienības normatīvos aktus.
Šis ir zīmīgs solis, jo tagad ar Poliju par tiesiskuma ievērošanu cīnās ne vairs viena pati Eiropas Komisija, bet nu to atbalsta arī dalībvalstis – Beļģija, Dānija, Nīderlande, Somija un Zviedrija.
Iepriekšējo tiesas lēmumu iesaldēt savu pretrunīgi vērtēto tiesu reformu Polija ir ignorējusi.
Strīda būtība ir tāda – Brisele uzskata, ka nedrīkst sodīt tiesnešus, pamatojoties uz viņu nolēmumu saturu, jo tas grauj tiesnešu neatkarību. Varšava savukārt uzskata, ka disciplinārie pasākumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu, ka paši tiesneši nestāv pāri likumam.
Briseles cīņā ar Varšavu ir ilga. Arī Eiropas Komisijas pirms trīs gadiem uzsāktā disciplinārlieta pret Varšavu nekur uz priekšu nav pavirzījusies, jo tai nebija citu dalībvalstu nepieciešamā atbalsta ES Padomē.
Bet šī ir tikai daļa no daudz lielākas cīņas par tiesiskumu, kas Eiropas Komisiju un lielu daļu tā dēvēto veco dalībvalstu nostāda pret Polijas un Ungārijas valdībām.
Šobrīd ass strīds starp Poliju un Ungāriju, kuras atbalsta vēl tikai Slovēnija, un pārējo Eiropas Savienību ir arī par 1,8 triljonus eiro vērto ekonomikas glābšanas paketi – to veido septiņgadu budžets un īpaša papildu nauda.
Polija un Ungārija pašlaik bloķē šīs paketes apstiprināšanu, jo naudas piešķiršana tajā ir sasaistīta ar tiesiskuma kritēriju ievērošanu.
“Tas nav pareizs ceļš, tas novedīs pie Eiropas Savienības sadalīšanās,” paziņoja Polijas premjers Mateušs Moraveckis.
“Debates Eiropas Savienībā nebija par tiesiskumu, bet par to, kurš nosaka “vairākuma varu”,” komentēja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns.
Briseles pozīcija ir – ja jūs kaut kas neapmierina, tad ejiet uz tiesu, nevis bloķējiet visu naudu.
“Ja kādam tiešām ir juridiskas šaubas – ir ļoti skaidrs ceļš. Viņi var vērsties Eiropas Savienības Tiesā. Tā ir vieta, kur mēs parasti atrisinām viedokļu atšķirības par juridiskiem tekstiem. Bet nevis uz miljoniem eiropiešu rēķina, kuri izmisīgi gaida mūsu palīdzību, jo mēs esam dziļas, dziļas krīzes vidū!” uzsvēra Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Tagad Polija un Ungārija teic, ka gaida kādu piedāvājumu no ES Padomē prezidējošās Vācijas.
Polija un Ungārija arvien vairāk pašizolējas, un šie strīdi likuši arī spekulēt par to, vai nav sagaidāma Polijas un Ungārijas izstāšanās no ES. Taču aptaujas liecina, ka šo valstu iedzīvotāju vidū ES ir ļoti populāra. Un ES fondu nauda arī ir kārdinājums palikt.
KONTEKSTS:
Ungārija un Polija 16. novembrī uzlikušas veto ES ilgtermiņa budžetam un bloka tautsaimniecības atveseļošanas paketei pēc Covid-19 izraisītās krīzes, tādējādi izsakot savu protestu pret ES fondu līdzekļu piešķiršanas sasaisti ar tā dēvētās likuma varas ievērošanu.
Mehānisms, kas sasaistītu likuma varas principu ievērošanu ar ES finansējuma sadali, varētu tikt iedarbināts gadījumos, kad ES līdzekļi tiek izšķērdēti, piemēram, korupcijas gadījumā. Mehānisms sasaistītu ES finansējuma sadali ar tiesu sistēmas neatkarību, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, cilvēktiesību ievērošanu un citām pamata tiesībām. Tiek uzskatīts, ka šis mehānisms galvenokārt domāts, lai novērstu atkāpšanos no demokrātijas Polijā un Ungārijā.
