Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Zolitūdes krimināllietas spriedums – vairāk par 1200 lappusēm

Panorāma

Panorāma

EK prezidente: Eiropas nauda būs pavasara beigās

Bezdarba risku mazināšanai Latvijai pieejami 120 miljoni eiro. Intervija ar EK prezidenti

Lai palīdzētu Eiropas ekonomikai izkļūt no Covid-19 pandēmijas radītās ekonomiskās recesijas, Eiropas Savienības (ES) līderi vēl jūlijā vienojās par 1,82 triljonu eiro lielu ekonomikas atveseļošanas paketi. To veido septiņu gadu budžets un speciāls jauns fonds, kas saucas “Next Generation EU” ar 750 miljoniem eiro. Taču tagad tā virzību tālāk apdraud Ungārijas un Polijas vakar uzliktais veto.

Abas valstis ir neapmierinātas ar pārējo ieceri – sasaistīt Eiropas naudas piešķiršanu ar likuma varas ievērošanu. Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena intervijā LTV skaidroja gaidāmos atbalsta pasākumus. 

Ilze Nagla: Komisijas prezidente, paldies par sarunu ar Latvijas Televīziju! Ļaujiet man sākt ar jautājumu par ekonomikas atveseļošanos. Eiropā tagad ir iestājusies smagākā ekonomikas lejupslīde kopš Otrā pasaules kara, un ES sāk milzīgu ekonomikas atveseļošanās programmu. Bet tas prasa daudz vairāk laika, nekā bija plānots. Kad Latvija varēs sagaidīt pirmās naudas ienākšanu? Vai nav risks, ka dažiem uzņēmumiem tā varētu nākt mazliet par vēlu?

Urzula fon der Leiena: Pirmkārt, patiešām tā ir laba ziņa Latvijai, ka lielajā [ekonomikas] atveseļošanas paketē "Next Generation EU" Latvijai ir paredzēti 4 miljardi eiro.  Mums tagad ir jāpabeidz sarunas, patiesi, Eiropas Parlamentā un Padomē, un pēc tam vēl valstu ratifikācijas. Bet es domāju, ka pavasara beigās mēs varam sākt strādāt ar šo programmu. Bet man jau šobrīd ir labas ziņas Latvijai, jo mēs jau tagad sākam tā saukto "SURE" programmu [Atbalsts bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā], un tas nozīmē, ka no rītdienas (intervija notika 16. novembrī – red.) Latvijai būs pieejami 120 miljoni eiro. Programma "SURE" ir paredzēta darbiniekiem un veselīgiem uzņēmumiem, kurus tik ļoti ir skārusi krīze. Princips ir pateikt uzņēmumiem – neatlaidiet savus darbiniekus, paturiet viņus uzņēmumā, jo līdz ar to jūs uzņēmumā saglabājat prasmes un zināšanas.

Mēs subsidēsim algas, ja nebūs pietiekami daudz darba.

Bet, ja jums darbinieki ir, tad brīdī, kad ekonomika atkal augs un nāks pasūtījumi, jūs varat apkalpot šos pasūtījumus, jo jums būs saglabājusies jauda.

Bet šie 120 miljoni eiro būs aizdevums. Cik pārliecinātas var būt dalībvalstis, ka mēs spēsim parādu atmaksāt bez pārāk lielas piepūles nākotnē?

Tas ir aizdevumus uz ļoti, ļoti labiem nosacījumiem. Un tas ir Eiropas Savienības spēks – kad Eiropa Komisija dodas uz kapitāla tirgu, lai piesaistītu naudu, mūs atbalsta 27 dalībvalstis. Tātad tas ir izdevīgs aizdevums. Es domāju, ka šajā grūtajā laikā ir pareizi daudz ieguldīt ekonomikā, lai mēs varētu pārvarēt šo smago pandēmijas laiku līdz ekonomika atkal atdzīvojas, un tad – mēs visi zinām – vienotais tirgus būs milzīgs spēks.

Intervija angļu valodā:

Vērojot, kā dažādas ES valstu valdības palīdz savam biznesam un ekonomikai, vai, jūsuprāt, arī Latvijas valdībai būtu jādara vairāk? Vai tai vajadzētu būt dāsnākai tiešā atbalsta sniegšanā Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem?

Tie ir vietējie lēmumi, taču kā Eiropas Komisija mēs esam pārliecināti, ka mums ir kopīgi gan jāatbalsta, gan jāgatavojas nākotnei. Tāpēc programma "Next Generation EU" īpaši ieguldīs, piemēram, digitalizācijā un Eiropas Zaļajā kursā. Tātad, lai mēs ne tikai atgūtos, kas ir svarīgi, bet arī veidotu spēcīgāku un izturīgāku ekonomiku – tīrāku, veselīgāku. Lai mēs būtu labāk sagatavoti nākotnei.

Decembrī mēs, visticamāk, redzēsim dažu pašreizējo ierobežojumu atcelšanu lielākajā daļā ES dalībvalstu. Bet šķiet, ka 1. janvārī tomēr vakcīnas vēl nebūs. Cik esat droša, ka Eiropā nebūs trešais pandēmijas uzliesmojums?

Pēdējās dienās mums ir labas ziņas par vakcīnām, piemēram, ar "BioNTech". Rīt (intervija notika 16. novembrī – red.) Komisija parakstīs piekto līgumu ar farmācijas uzņēmumu par vakcīnām. Tātad, šīs ir labas ziņas. Protams, jums ir taisnība – būs vajadzīgs zināms laiks, lai pārliecinātos, ka potenciālās vakcīnas ir drošas un efektīvas. Līdz brīdim, kad tās tiks ražotas un cilvēki tiks vakcinēti – un līdz tam mums jābūt ļoti disciplinētiem, mums ir jāpieturas pie drošības pasākumiem – maskas valkāšanas, distancēšanās – mēs visi to zinām. Bet,

ja mēs esam pacietīgi, ja esam ļoti disciplinēti, tad redzam gaismu tuneļa galā – tās ir vakcīnas.

Tagad mums ir labs portfolio eiropiešiem, un es esmu pārliecināta, ka agri vai vēlu mums būs risinājums šai pandēmijai.

Veselība nav viena no ES kopējās politikas jomām - tā ir katras dalībvalsts atbildība. Vai jūs domājat, ka tas ir jāmaina? Vai dalībvalstis būs gatavas atdot dažas savas pilnvaras Briselei?

Mēs jau redzējām, ka dalībvalstis – un tas ir pareizi – lūdza Eiropas Komisiju vairāk koordinēt, un mēs to arī izdarījām. Un kopš tā laika mums patiešām ir kopēja pieeja gan testu jautājumā, gan attiecībā uz riska zonām un tik svarīgajām zaļajām joslām robežu šķērsošanā. Eiropas Savienība koordinēja daudzas jomas, piemēram, arī līgumus par vakcīnām, lai pārliecinātos, ka Latvijai, tāpat kā visām pārējām 26 dalībvalstīm, ir pieeja vakcīnai, kad tā gatava – lai ir vienādi apstākļi, proporcionalitāte  un vienlaicīga piekļuve. Tas ir ļoti svarīgi.

Komisijas prezidente, es gribētu pabeigt, vaicājot par stratēģisko autonomiju, kas pēdējos mēnešos ir bijis tāds kā modes jēdziens. Daži apgalvo, ka tā veidosies “Eiropas cietoksnis”. Kur un kā jūs velkat robežu - kā Eiropa iegūst lielāku autonomiju, tai pašā  laikā nekļūstot par cietoksni?

No vienas puses, lielākā daļa dalībvalstu ir dalībnieces spēcīgā aliansē – NATO. Un šīs spēcīgās alianses ietvaros dalībvalstīm ir jāuzņemas sava atbildība par to, ko tās dara. Es zinu, ka pēdējos gados Eiropas pozīcijas NATO ietvaros ir nostiprinājušās. Bet mums jāraugās plašāk. Piemēram, autonomija nozīmē arī neatkarību piegādes ķēdēs. Mēs redzējām, ka pandēmijas laikā, ja mēs esam pārāk atkarīgi no piegādes avota, tad pēkšņi smagas krīzes situācijā mums ir liela problēma. Tāpēc ir svarīgi dažādot mūsu piegādes ķēdes. Jūs varat iet cauri dažādām tēmām un redzēt, kā tiek saprasts vārds “autonomija”. Tas ir svarīgi – mēs esam atvērta ekonomika, un mēs kā eiropieši esam pārliecināti, ka multilaterālisms – darbošanās kopā pēc vienotiem noteikumiem – ir labākais ceļš uz priekšu gan mums, gan planētai, gan visai pasaulei. Bet mums ir svarīgi arī nodrošināt zināmu elastību, ja iestājas krīze. Kā šajā pandēmijas gadījumā – mēs esam apguvuši mācības, un mēs ejam uz priekšu.

Komisijas prezidente, liels paldies par sarunu Latvijas Televīzijā!

Paldies!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt