ES dalībvalstīm būs iespēja iegādāties vēl 300 miljonus «Pfizer» vakcīnas devu

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piektdien, 8. janvārī, paziņoja par papildu 300 miljonu “BioNTech” un “Pfizer” vakcīnas devu iegādes iespēju Eiropas Savienības (ES)  dalībvalstīm, lai nodrošinātu vēl ātrāku un efektīvāku eiropiešu vakcināciju un cīņu ar koronavīrusa pandēmiju, informēja EK.

EK piedāvā dalībvalstīm iegādāties papildu 200 miljonus “Pfizer” vakcīnu devu, ar iespēju pieteikties vēl 100 miljoniem devu. Tas ļautu ES kopuma iegādāties līdz pat 600 miljoniem šīs vakcīnas devu.

Tas kļuva iespējamas pēc tam, kad uzņēmums spēja palielināt savas ražošanas jaudas.  

Papildu devas tiks piegādātas, sākot no šī gada otrā ceturkšņa. Fon der Leiena informēja, ka no jaunajām papildu devām, par ko panākta vienošanās, 75 miljoni devu būs pieejamas, sākot no šī gada 2. ceturkšņa, bet pārējās devas būs pieejamas 3. un 4. ceturksnī.

Līdz ar to līgumi ar divu pašlaik apstiprināto vakcīnu ražotājiem – „Pfizer” un „Moderna” – kopā spēj nodrošināt aizsardzību aptuveni 80% eiropiešu, pauda Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

ES dalībvalstīm būs iespēja iegādāties vēl 300 miljonus «Pfizer» vakcīnas devuArtjoms Konohovs

„Sevišķi labi ir, ka mums jau ir noslēgts līgums. Tādēļ nav nepieciešamas garas sarunas. Šī vakcīna jau ir apstiprināta, tā kā viss sertificēšanas process jau ir pabeigts. Valstis ir pazīstamas ar šo vakcīnu.

Viņi zina, ko ar to darīt, un pārzina visu piegāžu ķēdi. Tas ļauj droši plānot un sniedz papildu grūdienu vakcinācijas procesam visā Eiropā un mūsu kaimiņos,” klāstīja EK vadītāja.

No otrās, šonedēļ apstiprinātās vakcīnas ražotāja “Moderna” Eiropa iepirks 160 miljonus devu.

Pavisam ES vakcīnu portfelī ir  noslēgti 6 līgumi par piegādi (miljonos devu):

  • “Pfizer/BioNTech” – 600
  • “Astra Zeneca/Oksford” – 405
  • “CureVax” – 405
  • “Johnson&Johnson”   – 405
  • “Sanofi-GSK” – 300
  • “Moderna” – 160.
    Kopā  2,3 miljardi devu.

 

Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) apsveica EK lēmumu nodrošināt vēl papildus 300 miljonus vakcīnas devu, informēja premjera preses sekretārs Sandris Sabajevs.

Kariņš šo jauno informāciju un Latvijas iespējas iegādāties papildu vakcīnas telefoniski ir pārrunājis ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu, kā arī sazinājies par turpmāko nepieciešamo rīcību ar veselības ministru Danielu Pavļutu (“Attīstībai/Par!”). 

“Tā ir mūsu iespēja straujākai sabiedrības imunizācijai, lai ātrāk varētu atteikties no ierobežojumiem un atgriezties normālā ikdienā. Mums tā ir jāizmanto,” uzsvēra Kariņš.

Tikmēr Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) izdevusi "Pfizer"/"BioNTech" Covid-19 vakcīnas lietošanas vadlīniju jaunu versiju, ļaujot vienu vakcīnas pudelīti izmantot sešām devām, nevis piecām, kā tas bija līdz šim. 

Izmantojot specifiskas šļirces, kas paredzētas vakcinēšanai ar vakcīnu "Comirnaty" – pirmo, kas apstiprināta izmantošanai Eiropas Savienībā (ES) – , var droši no pudelītes iegūt vienu papildu devu, paziņojumā norādīja EZA.

Izmaiņas vadlīnijās nozīmē, ka laikā, kad vakcīnu trūkst, pieejamo devu apjoms var tikt palielināts par 20%. EK šis EZA lēmums nav jāapstiprina.

Aizsardzībai pret Covid-19 vīrusu vienam cilvēkam nepieciešamas divas vakcīnas devas.

Eiropas Komisija ir noslēgusi arī vairākas vienošanās ar vēl apstiprināšanas procesā esošo vakcīnu ražotājiem.

Viena no tām ir Oksfordas Universitātes un „Astra Zeneca” veidotā vakcīna. Piektdien rīkotajā sabiedrības informēšanas pasākumā Eiropas Zāļu aģentūras vadītāja Emera Kuka paziņoja, ka šī vakcīna varētu tikt apstiprināta janvāra beigās. „Astra Zeneca” vakcīna ir krietni lētāka, un to plaši plānots izmantot Latvijas iedzīvotāju potēšanai.

Šī vakcīna jau tiek izmantota Lielbritānijā, un šajā valstī tikko ir izsniegta atļauja izplatīt arī „Moderna” ražoto vakcīnu. Tomēr atšķirībā no Eiropas Savienības valstīm Lielbritānija pirmās piegādes no šī uzņēmuma saņems tikai pavasarī.

Atbildot uz jautājumu, kādēļ Eiropā vakcīnu apstiprināšana aizņem ilgāku laiku nekā Lielbritānijā vai ASV, Eiropas Zāļu aģentūras eksperts Ferguss Svīnijs ir sacījis, ka tas ir saistīts ar atšķirīgiem apstiprināšanas nosacījumiem.

„Eiropas Savienība ir izvēlējusies izmantot pagaidu autorizācijas pieeju, jo tā ļauj mums ne tikai veikt pilnvērtīgu izvērtējumu pirms atļaujas izsniegšanas, bet arī veikt visu nepieciešamo kontroli pēc atļaujas izsniegšanas. Runa ir gan par iespējamo blakusparādību apkopošanu, gan arī par ražošanas apstākļu uzraudzību esošajās un jaunajās rūpnīcās.

Jā, tas aizņem nedaudz ilgāku laiku, bet ieguvumi pēc autorizācijas ir ārkārtīgi būtiski,” pauda Svīnijs.

Zāļu aģentūras eksperti arī norāda, ka viņi šobrīd nevar droši apgalvot, vai starp pirmo un otro poti ir iespējams ilgāks pārtraukums, nekā ir noteicis ražotājs. Par to šobrīd trūkst datu.

ES nodrošinājusi savus iedzīvotājus ar vairāk nekā pietiekamu skaitu devu, un atlikušās tiks piedāvātas kaimiņvalstīm, tai skaitā Rietumbalkāniem.

Taču lielākā problēma ir lēnā vakcinācijas gaita. Šobrīd ES vakcinēta tikai 0,4% no visiem ES iedzīvotājiem jeb 1,68 miljoni.

     Francijā, piemēram, vakcinēti tikai 45 tūkstoši. Lai arī franči sola kāpināt tempus un tāpēc izlēmuši otro vakcīnas devu potēt vēlāk.

    “Francijas veselības aizsardzības iestādes tikko apstiprināja svarīgu principu, saskaņā ar kuru bez riska un, nezaudējot efektivitāti, var atlikt “Pfizer” vakcīnas otro injekciju, ko sauc par vakcīnas pastiprinātāju, līdz 6 nedēļām, nevis trim,” paziņoja Francijas veselības ministrs Olivers Verāns.

    Vācija, lai paātrinātu procesu, atvērusi speciālus vakcinācijas centrus.

    “Veco laužu mājās process ir nedaudz lēnāks. Bet tagad, kad mēs izveidojām vakcinācijas centrus, mēs būsim ļoti efektīvi,” solīja Reinzemes-Pfalcas veselības ministre Sabīne Becinga-Lihtentelere.

    Nīderlandieši, kas vakcināciju sāka tikai pirms 2 dienām un bija viena no pēdējām valstīm Eiropā, cer atgūt iekavēto.

    “Jā, es domāju, ka ir kauns, ka mums bija jāgaida, lai sāktu vakcināciju, bet es patiešām ceru, ka tagad tas Nīderlandē notiks ļoti ātri - īsā laikā daudzi cilvēki saņems vakcīnas,” pauda veselības nozares darbiniece Nīderlandē Helēna Diksone.

    Salīdzinājumam pēc vakcinācijas ātruma visātrāk to dara Izraēla, kur vakcīnu saņēmis jau 1,5 miljons iedzīvotāju.

    “Izraēlas vakcinācijas programmas panākums - trīs nedēļu laikā mēs varējām vakcinēt pusotru miljonu cilvēku, apmēram 18% Izraēlas iedzīvotāju, tostarp divas trešdaļas iedzīvotāju, kas vecāki par 60 gadiem,” paziņoja Izraēlas Covid-19 ekspertu grupas vadītājs Rans Balicers.

    Arī ASV un Lielbritānijā pagaidām vakcinācija norit straujāk nekā ES.

    KONTEKSTS:

    Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" izstrādātās Covid-19 vakcīnas izmantošanu Eiropas Savienībā (ES), paverot ceļu vakcinācijas uzsākšanai. Veselības ministrijā informēja, ka vakcīna "Comirnaty" klīniskajos pētījumos, kuros piedalījās 44 000 cilvēku, sevi pierādījusi kā drošu iespēju pasargāt no simptomātiskas saslimšanas ar vīrusu. EK arī apstiprinājusi ASV uzņēmuma "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai.

    ES dalībvalstis, tostarp Latvija, 26. decembrī saņēma pirmās uzņēmumu “Pfizer” un “BioNTech” kopīgi radītās Covid-19 vakcīnas devas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti

    Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

    Pieņemt un turpināt