Eiropas Komisijas dati liecina, ka Eiropā apmēram 7–11 miljoni no tūrisma nozarē strādājošajiem var palikt bez darba – tie ir apmēram 4% no visiem nodarbinātajiem.
Labākā scenārija gadījumā, kas ietver veiksmīgu vakcinācijas kampaņu un savstarpējas Covid-19 testu atzīšanas sistēmas izveidi, Vācija rēķina, ka šovasar vietējais tūrisms Vācijā atgriezīsies tuvu līmenim pirms pandēmijas,
bet starptautiskais tūrisms tādā līmenī atgriezīsies tikai pēc trīs gadiem – 2023.gadā.
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes locekle Kitija Tigule norādīja: “Mēs esam iemācījušies pa krīzes laiku varbūt vairāk ceļot savas valsts iekšienē, un tas ir ļoti pozitīvi, ļoti svarīgi gan valsts ekonomikai, gan arī lai palīdzētu uzturēt visu šo infrastruktūru. Jo, ja mums tā infrastruktūra aiziet bojā, tad arī mēs nevarēsim uzņemt tūristus tajā brīdī, kad visas robežas būs atkaļ vaļā un mēs labprāt viņus šeit atpakaļ sagaidītu. Jā, bet tas, protams, ka neglābj visu tūrisma industriju.”
Visātrāk gaidāms, ka sāks atgūties Āzijas tūrisma nozare, lai arī Taizemes tūristu iemīļotā Pataija vēl joprojām atrodas “mājsēdes” režīmā.
Pamazām ar tiešo avioreisu atjaunošanu tūristi atgriežas arī Ēģiptē, un valdība cer, ka atkopšanās, lai arī lēna, bet būs.
Tūrisms veido 15% no Ēģiptes ekonomikas un ir galvenais ienākumu avots ārzemju valūtā.
Taču daudzviet tūrisma nozarē strādājošie nobažījušies, vai spēs šo industrijas lēno atkopšanos sagaidīt. Sarkanās jūras kūrortā Eliatā 80% iedzīvotāji nodarbināti tūrisma nozarē
“Tā ir kā spoku pilsēta, te nekā nav. No savas pieredzes varu teikt – es neko nenopelnu,” sacīja taksometra šoferis Eliatā Jigals Zohars.
Viesnīcu cenas daudzviet ir krietni zemākas nekā jebkad agrāk, tā cenšoties piesaistīt pirmos tūristus. Taču, visticamāk, piedāvājums būs mazāks nekā pirms pandēmijas, jo daļa būs jau bankrotējuši.
Savukārt daži tūrisma nozarē strādājošie pievērsušies virtuālam tūrismam. Piemēram, tūristu gids Berlīnē Džeremijs Minsbergs rīko virtuālas tūres pa pilsētu. Un viņam izdodas savākt pat 20–30 cilvēku grupas – pārsvarā no Austrālijas un Jaunzēlandes.
Taču šis ir pagaidu risinājums, jo viesnīcām, restorāniem, muzejiem šāds tūrisma veids ienākumus nenes.
