Beidzas astoņus gadus ilgusī aizdevuma programma Grieķijai

Grieķijai pirmdien beidzas aizdevumu programma, kuras laikā tā saņēma vairāk kā 300 miljardus eiro lielu finansiālu palīdzību. Lai gan Eiropas Savienības iestādes šobrīd priecājas par Grieķijas ekonomikas atlabšanu, ne viens vien ekonomists ar piesardzību raugās uz turpmāko šīs Vidusjūras valsts attīstību.

Ir pagājuši jau vairāk nekā astoņi gadi, kopš toreizējais Grieķijas premjers Georgs Papanderu paziņoja, ka valstij priekšā stāv jauna odiseja. Diez vai toreiz kāds apzinājās, ka Grieķijas ekonomikas atlabšanas ceļš būs tik garš un sarežģīts. Kopumā šai Vidusjūras valstij bija nepieciešamas trīs starptautiskās palīdzības programmas, kas nozīmēja miljardiem eiro lielus aizdevumus.

Grieķijas sabiedrībā un arī politiķu vidū nebūt nav vienprātības par to, cik pareizi ir bijuši šie lēmumi. Pašreiz pie varas esošās "Syriza" partijas deputāts Eiropas Parlamentā Dimitrioss Papadimuliss atzīmē pozitīvos sasniegumus.

"Grieķija sāk jaunu, mūsu valstij pozitīvāku periodu.

Tie no mums, kuri ir piedalījušies un cīnījušies, lai panāktu šo pozitīvo soli, pašreiz izjūt lielu gandarījuma sajūtu. Bet mēs neko nesvinam, jo lielai daļai Grieķijas iedzīvotāju nācās piedzīvot pamatīgus pārbaudījumus un viņi joprojām sastopas ar briesmīgām taupības politikas sekām," teica  Papadimuliss.

Turpretī opozicionārs Manoliss Kefalogianniss no partijas "Jaunā Demokrātija" pasvītro, ka nekas vēl nav beidzies, jo valdība turpmākajos gados ir apņēmusies īstenot garu reformu sarakstu.

"Vai tas, ka Grieķijai tuvākajos gados nāksies ieviest papildu pasākumus 5,1 miljarda eiro apmērā, nav vēl viena, jau ceturtā programma? Tā būs līdzvērtīga 10% no iekšžemes kopprodukta (IKP). Tādēļ te nav nekādas vietas svētkiem un uzvarošām runām. Grieķijai ir nepieciešamas reformas un investīcijas," uzsvēra Kefalogianniss.

Kā norādījis Eiropas Komisijas prezidenta vietnieks, eiro un sociālā dialoga komisārs Valdis Dombrovskis, tad Grieķijas atgriešanās starptautiskajos tirgos notiks pakāpeniski, taču daudz kas būs atkarīgs no tās valdības rīcības.

„Kopumā Grieķija saņēma trīs aizdevumu programmas, un pēc astoņiem gadiem tai ir izdevies arī atgriezties pie tā, ka pati sevi finansēs starptautiskajos tirgos. Grieķijai arī vairāk nebūs vajadzīga palīdzība no Eiropas Savienības.

Protams, ir arī svarīgi, kādu signālu sūta Grieķijas valdība. Šeit būtiski, ka Atēnas turpina atbildīgu fiskālo un makroekonomikas politiku.

Tā kā tam ir gūts arī apstiprinājums, tad ir pamats uzskatīt, ka Grieķija spēs atgriezties starptautiskajos tirgos,” komentēja Dombrovskis.

Piesardzīgs ir arī ekonomists Žolts Darvašs no Briseles domnīcas "Bruegel". 
 
"Es baidos, ka Grieķija nākotnē sastapsies ar jauniem sarežģījumiem. Visticamāk, ka tas nebūs tuvākajā laikā (lai gan pastāv arī šādi izaicinājumi), bet gan vidējā termiņā. Jo potenciālās izaugsmes tempi Grieķijā ir visai zemi. Šobrīd Grieķija piedzīvo ciklisko izaugsmi, kas ir normāla parādība pēc tik dziļas krīzes.

Bet tad, kad šis atlabšanas process noslēgsies un Grieķija atgriezīsies pie ierastā izaugsmes tempa, valdībai nāksies aizņemties ievērojamus līdzekļus, lai atmaksātu iepriekšējos parādus.

Un man ir bažas, ka tajā brīdī tirgi varētu būt skeptiski par Grieķijas spēju segt savas saistības," izteicās Darvašs.

Ekonomists Darvašs pasvītro, ka Grieķija šajos astoņos gados ir spējusi paveikt ļoti daudz, tomēr turpmāko reformu īstenošana arī nebūs vienkārša.

Ir arī skaidrs, ka tik dziļu krīzi izraisīja ne tikai nepārdomāta ekonomiskā politika un pārlieku lielie valdības tēriņi, bet arī korupcija un patiesās situācijas slēpšana, viltojot statistikas datus. Un nevar droši apgalvot, ka visas šīs problēmas būtu pilnībā atrisinātas. 

Skeptiski uz situāciju raugās arī Starptautiskais Valūtas fonds, kas joprojām uzstāj, ka Grieķija ilgtermiņā nespēs tikt galā ar savu parādu nastu.

"Ja Eiropas Savienības iestādes priecājas par Grieķijas glābšanas programmas noslēgumu un ar prieku atzīmē, ka visas glābšanas programmas ir bijušas veiksmīgas, Starptautiskais Valūtas fonds ir krietni piesardzīgāks. Viņi pasvītro, ka valsts parāds tuvākajos gados var izraisīt būtiskas problēmas valstī. Tāpat fonds izsaka krietni piesardzīgākas prognozēs par Grieķijas ekonomikas izaugsmi," skaidroja Darvašs.

Ir arī citi ekonomisti, kuri uzskata, ka situācija šobrīd būtu krietni vienkāršāka, ja Eiropas valstu līderi savulaik spētu pieņemt Vācijā un, piemēram, Latvijā, tik nepopulāro lēmumu par Grieķijas parāda daļēju norakstīšanu. Bet tagad Eiropas valstu finanšu ministri sola arī turpmāk cieši uzraudzīt Atēnu politiku. 

KONTEKSTS:

Grieķija kopš 2010.gada ir saņēmusi gandrīz 274 miljardu eiro finanšu palīdzību no starptautiskajiem aizdevējiem.

Atēnas kreditē arī Starptautiskais Valūtas fonds, un šī programma vēl nav pabeigta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti