Sadaļas Sadaļas

Makrons atkārtoti aicina veidot vienotu Eiropas armiju

Francijas prezidents Emanuels Makrons atkārtoti aicinājis veidot vienotu Eiropas armiju.Tās uzdevums būtu aizsargāt bloku no Krievijas, Ķīnas un pat Amerikas Savienotajām Valstīm.

Vizītes laikā Verdenā, kur notiek 1. pasaules kara beigu simtgades atceres pasākumi, Makrons norādīja, ka pasaulē veidojas jauni autoritāri spēki, notiek kiberuzbrukumi un pieaug atsevišķu valstu vēlme ietekmēt demokrātiskās vērtības.

Eiropu apdraud arī ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums lauzt pagājušā gadsimta 80 gados noslēgto raķešu līgumu, uzskata Makrons. Francijas prezidents uzsvēra, ka ar Krieviju ir jāveido dialogs drošības jautājumos, vienlaikus Eiropai jāgādā par savu drošību pašai, nevis paļaujoties uz Vašingtonu.

Makrona Eiropas armijas ideja paredz šo spēku izveidošanu no deviņu valstu militārajiem spēkiem, kā arī šie karavīri būtu neatkarīgi no NATO. Eiropas armija veiktu arī kopīgas operācijas, evakuētu iedzīvotājus no kara zonām un sniegtu atbalstu cietušajiem dabas katastrofas vietās.

Interesi par Eiropas armiju izrādījusi arī Somija, kas varētu kļūt par desmito valsti, kura trešdien piedalās Francijas galvaspilsētā notiekošajās sarunās par Eiropas armijas izveidošanas ideju. Makrons, kurš ir viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais ieceres virzītājs, ir arī norādījis, ka bez esošajām darbībām, ko Eiropas Savienība jau īsteno aizsardzības kontekstā, viņš sagaida, ka it īpaši tiks stiprināta sadarbība starp valstīm militārajā jomā.

Viens no nozīmīgiem faktoriem, kas traucē Eiropas armijas izveidei ir NATO aspekts, jo tad pastāv risks, ka šīs funkcijas dublēsies un nav prognozējams, kā tas mainīs drošības un ģeopolitisko situāciju Eiropā.

Turklāt Margaritis Šins, kurš ir Eiropas Komisijas runasvīrs, atbildot uz preses uzdoto jautājumu, tieši nekomentēja šo ideju, vien piebilda, ka komisijas viens no uzdevumiem ir Eiropas kopīgas identitātes aizsargāšana. Šins gan piebilda, ka Eiropas armijas izveide nepavisam nebūtu punkts, no kura sākt, savu domu līdz galam nepabeidzot. Komisijas pārstāvis arī aicināja padomāt par to, vai mums jau gadījumā nav šādi spēki, bet tie tiek saukti citos vārdos.

Vienlaikus politikas eksperti norāda, ka Francijas prezidents pēdējā laikā runājis arī par „ultra-liberālu” Eiropu. Tas pēc viņa domām nozīmē, ka nacionālisms pastiprinās ne tikai Eiropā, bet arī visur citur pasaulē. Pēc Makrona domām, tas traucē vidusšķirai nodrošināt labākus dzīves apstākļus. Bet galvenais faktors, kāpēc Makrons pievērsa uzmanību nacionālisma uzplaukumam ir tas, ka līdzīgas iezīmes tika novērotas starp 1. un 2. pasaules kara laikā.

Piemiņas pasākumu kulminācija notiks svētdien Parīzē, un uz to aicināti vairāk nekā 60 valstu un valdību vadītāji. Avoti Francijas tiesu iestādēs ziņo, ka tieši šajās dienās valsts drošības dienests aizturējis sešus cilvēkus aizdomās par uzbrukuma plānošanu Francijas prezidentam. Aizturēšanas notikušas trīs reģionos - Alpos, Bretaņā un netālu no Beļģijas robežas. Nav skaidrs, vai aizturētie bija saistīti savā starpā, taču zināms, ka uzbrukuma plāns netika izstrādāts līdz galam. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt