ĪSUMĀ:
- Turcijas un Rietumvalstu attiecības varētu vēl vairāk pasliktināties.
- Turcijai daudz darāmā ekonomikas uzlabošanai.
- Erdoganu apsveikušas Krievija, Ķīna, Irāna un atsevišķas Austrumeiropas, kā arī Balkānu valstis.
- Erdogana uzvaru ir atzinis arī otrās vietas ieguvējs Turcijas prezidenta vēlēšanās.
Pēc vēlēšanām stājas spēkā konstitūcijas grozījumi par valsts pāreju uz prezidentālo sistēmu. Tie paredz likvidēt premjerministra amatu un piešķirt plašas pilnvaras prezidentam. Turpmāk prezidents Erdogans būs arī valdības vadītājs un lems par valsts budžetu.
Problēmas ekonomikā un attiecībās ar rietumvalstīm
"Turcijai ir daudz vājo vietu. Ja skatāmies kopējo ainu, redzam, ka inflācija, fiskālais deficīts, procentu likmes ir augstas. Šādi apstākļi nav īpaši piemēroti investīcijām. Tieši tādēļ valdībai ir pēc iespējas ātrāk jānovērš šie trūkumi," stāstīja ekonomiste Uzlema Deridzi Šengula.
Turcijas attiecības ar rietumvalstīm varētu pasliktināties, jo priekšvēlēšanu kampaņā Erdogans nereti pauda pret Rietumiem vērstu retoriku.
"Attiecības starp Turciju un NATO dalībvalstīm ir saspringtas. Šobrīd Turcija iepērk bruņojumu no Krievijas. Turcijas rokās ir arī rietumvalstu bruņojums.
Ļoti daudz kas Turcijas un Rietumu attiecībās ir nepareizs, un šo vēlēšanu iznākums diez vai spēs mainīt šo situāciju.
Daudz ir atkarīgs no pašas Turcijas vēlmes uzlabot attiecības, taču Erdogana retorika par to neliecina," skaidrojis Vācijas Māršala fonda viceprezidents Īans Lesers.
Tam, ka Ankarai jaunajā sistēmā nevajadzētu aizmirst tādu pamatvērtību ievērošanu kā demokrātija, tiesiskums un indivīda brīvība, uzmanību pievērsa NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Viņš uzskata, ka šīm vērtībām jābūt spēkā visās NATO dalībvalstīs, ieskaitot Ankaru, kur viņš viesojies un runājis par šo jautājumu ar amatpersonām.
Otrās vietas ieguvējs pēc provizoriskajiem datiem Turcijas prezidenta vēlēšanās Muarrems Indže, lai arī kritizēja vēlēšanu norisi, vienlaikus atzina, ka tajās ir uzvarējis Erdogans. Indže arī aicināja jaunievēlēto prezidentu būt visas tautas pārstāvim, jo tieši tā viņš valdītbu, ja būtu ticis ievēlēts.
Ne tikai Indže, bet arī citi Turcijas opozīcijas politiķi un dažādi eksperti iepriekš pauduši, ka jaunajā politiskajā sistēmā notiek valsts virzība uz autoritārismu.
Erdogana apsveicēji
Erdogans saņēmis apsveikumus no vairākām valstīm par uzvaru prezidenta vēlēšanās. Starp apsveicējiem ir Krievija, Ķīna, Irāna un atsevišķas Austrumeiropas, kā arī Balkānu valstis.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kremļa paziņojumā uzsvēris, ka balsošanas rezultāti liecinot par pašreizējā Turcijas prezidenta lielo politisko varu un sabiedrības atbalstu Ankaras pašreizējam kursam.
Putins arī pauda gatavību turpināt ciešo dialogu un sadarbību abu valstu starpā.
Arī Irānas prezidents Hasans Ruhani pauda cerību, ka divpusējās attiecības ar Turciju turpināsies attīstīties, pamatojoties uz stingrām vēsturiskām, kultūras un reliģiskām saitēm. Galvenā uzmanība tikšot pievērsta ekonomiskajai sadarbībai, kā arī mieram un drošībai reģionā.
Ķīnas Ārlietu ministrija paziņojumā arī norādījusi, cik svarīgas ir attiecības ar Turciju, īpaši pēc tam, kad abu valstu līderu tikšanās pēdējo gadu laikā ir veicinājusi sadarbību dažādās jomās.
Savukārt no Eiropas Savienības apsveikumi galvenokārt nākuši no Austrumeiropas valstīm, tostarp Ungārijas, Bulgārijas, kā arī Balkānu valstīm - Serbijas, Bosnijas un Hercegovinas.
KONTEKSTS:
Valsts ziņu aģentūras "Anadolu" izplatītie provizoriskie rezultāti liecina, ka Erdogans saņēmis 52,5% balsu, bet otrajā vietā ir opozīcijā esošās Republikāņu tautas partijas (CHP) kandidāts Muarrems Indže, kas ieguvis 30,7% balsu.
Trešajā vietā ar 8,4% balsu ir apcietinājumā esošais kurdu politiķis Selahatins Demirtašs no opozīcijā esošās Tautas demokrātiskās partijas (HDP), bet ceturtajā vietā ar 7,3% balsu ir Merala Akšenera no opozīcijā esošās Labās partijas.
Pēc provizoriskajiem datiem, vēlēšanās piedalījušies 87,7% no apmēram 60 miljoniem balsstiesīgo Turcijas pilsoņu.
Vēlēšanām bija jānotiek 2019.gada 3.novembrī, taču aprīlī Erdogans izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, kā iemeslu minot situāciju Irākā un Sīrijā, kā arī nepieciešamību pieņemt ekonomiskus lēmumus.
