Galēji labējās partijas "Līga" līdera un Itālijas vicepremjera Mateo Salvīni rosinātais likumprojekts tika pieņemts ar 163 balsīm „par”, 59 „pret” un 19 senāta locekļiem „atturoties”.
Likumprojekts paredz samazināt to cilvēku skaitu, kuriem nākotnē tiks piešķirta „humānā aizsardzība”, nosakot arī daudz striktākus kritērijus. Tie paredz izvērtēt potenciālā patvēruma meklētāja medicīnisko stāvokli, vai viņam ir kāda nopietna slimība. Uzmanība pievērsta arī dabas katastrofas faktoram un tam, vai persona ir cietušais. Saglabāta arī iespēja saņemt aizsardzību, ja ir veikta cēla rīcība, uz kuras pamata var saņemt „humāno aizsardzību”.
Tomēr no 81 ar pusi tūkstoša patvēruma meklētāju pieteikumiem, kas tika izskatīti 2017. gadā, tikai 8% Itālijā tika piešķirts bēgļu statuss, vēl 8% piešķirta subsidiārā aizsardzība, kas ir līdzīga, bet nekvalificējas kā bēgļa statuss, savukārt vienai ceturtdaļai jeb 25% tika piešķirta šī „humānā aizsardzība”. Savukārt visi patvēruma meklētāji, kuri nav izturējuši kritērijus un viņu pieteikums noraidīts, var tikt uzskatīti par ekonomiskajiem bēgļiem, kuriem liks atgriezties dzimtenē.
Patvēruma meklētājiem jāņem vērā arī kāds cits kritērijs, kurš var samazināt iespējas palikt Itālijā un iegūt bēgļa statusu. Piemēram, ja pret patvēruma meklētāju, kurš iesniedzis pieteikumu, notiek nozieguma izmeklēšana pirmajā tiesu instancē vai personu var uzskatīt par draudu sabiedrībai, tad šādā gadījumā pieteikuma izskatīšana var tikt apturēta līdz izmeklēšanas noslēgumam un tiesas vai kādas citas atbildīgas valsts institūcijas lēmuma paziņošanai.
Itālijas valdība vēlas panākt lielāku kontroli pār bēgļiem. Tikai tās personas, kurām tiks piešķirts bēgļu statuss, varēs cerēt uz izmitināšanu citviet Itālijā. Šīs personas arī tiks rūpīgāk integrētas sabiedrībā.
Turpretī visas citas personas, kurām ir subsidiārās vai humānās aizsardzības statuss, galvenokārt tiks izmitinātas lielākos centros.
Pašlaik šādos centros tiek turēti ap 150 000 patvēruma meklētāju, kas ir gandrīz par 40 tūkstošiem cilvēku mazāk nekā pērn.
Turpretī, komentējot jauno likumprojektu, kurš līdz novembra beigām vēl ir jāatbalsta Itālijas parlamenta apakšpalātā, savu satraukumu pauduši Itālijas mazāko kopienu mēri. Viņi pauduši bažas, ka liels īpatsvars ar patvēruma meklētājiem un, ja viņi vēl ir bezdarbnieki, var negatīvi atsaukties uz sabiedrību.
Par salīdzinoši radikālu punktu šajā pret patvēruma meklētājiem vērstajā likumprojektā tiek uzskatīta norma, kura paredz Itālijas pilsonības atņemšanu imigrantiem, kuri atzīti par vainīgiem terorismā. Tāpat likumprojekts paredz policijas pilnvaru palielināšanu, nosakot, ka viņiem var būt elektrošoka pistoles, kā arī nākotnē viņiem, iespējams, būs vieglāk padzīt tā dēvētos skvoterus jeb cilvēkus, kuri patvaļīgi aizņēmuši pamestas mājas vai dzīvokļus.
