Dienas notikumu apskats

Vīrieti tiesā par naudas izkrāpšanu, solot remontus

Dienas notikumu apskats

Fiskālā padome pirms vēlēšanām uzteic partiju attieksmi pret valsts finansēm

Ķīnas militārās aktivitātes rada satraukumu Vašingtonā

Ķīnas militārās aktivitātes rada satraukumu Vašingtonā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Aizsardzības ministrija ir noraizējusies par Ķīnas militārajām ambīcijām ne tikai Dienvidķīnas jūrā un saistībā ar Taivānu, bet arī attiecībā uz ASV un tās sabiedrotajiem Klusajā okeānā.

Pentagons arī vērš uzmanību uz to, ka Pekinas finansējums militārajai jomai nākamos desmit gadus varētu palielināties par vairāk nekā 40 miljardiem eiro, sasniedzot gada laikā kopējos tēriņus militārajām vajadzībām ap 211 miljardiem.  

Ikgadējā ziņojumā, ko sagatavo ASV Aizsardzības ministrija, norādīts, ka Ķīnas Tautas Republika meklē un attīsta ne tikai savas ekonomiskās spējas, bet arī militārajā jomā ir novērojama kāda jauna tendence. Tā liecina par to, ka pēdējos trīs gados Ķīnas armijas bumbvedēju lidojumi kļuvuši aizvien tālāki.

Pentagonam ir aizdomas, ka Pekina, iespējams, trenējas arī uzbrukumiem Savienoto Valstu un to sabiedrotu mērķiem - ir runa gan par bāzēm, gan militārajiem spēkiem, kuri izvietoti Klusajā okeānā, tostarp uz Guamas salas.

Līdz ar to ASV Aizsardzības ministrija ziņojumā paudusi neizpratni un uzdevusi jautājumu par to, ko Ķīna ar šiem aizvien tālākiem bumbvedēju lidojumiem vēlas pierādīt.

Par visticamāko versiju Savienotās Valstis nosauc Ķīnas vēlmi iegūt teritorijas Dienvidķīnas jūrā.

Uz tām pretendē gan Ķīna, gan citas reģiona valstis. Ķīna pēdējā laikā arī aktīvi uzsākusi militāru objektu būvniecību uz salām un rifiem šajā teritorijā, kur mācību laikā ir arī nolaidušies bumbvedēji.

Pentagona ziņojumā kā otrs riskantais punkts norādīta Taivāna. Dokumentā teikts, ka Pekina, iespējams, gatavojas ar spēku Taivānu pievienot Ķīnai. Pekina uzskata, ka šī teritorija, kur 1949. gadā patvērās pilsoņkara laikā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, ir tās teritorijas daļa, un, lai to atgūtu, tā ir gatava arī pielietot spēku.

Vašingtona, kura ir atzinusi vienas Ķīnas politiku, sadarbojas tikai ar valdību, kura ir Pekina. Ar Ķīnas nacionālistu valdību komunikāciju Savienotās Valstis pārtrauca 1979. gadā.

Pentagona ziņojumā arī uzsvērts, ka Ķīnas finansējums militārām vajadzībām un aizsardzības spēju celšanai, lai arī turpina palielināties, veido tikai aptuveni 167 miljardus eiro. Tas ir teju trīs reizes mazāks nekā ASV. Tomēr ASV Aizsardzības ministrija brīdina, ka jau nākamajos 10 gados finansējums, ko Pekina gadā varētu atvēlēt militārajām vajadzībām, varētu palielināties par 44 miljardiem eiro.

Vienlaikus šis ziņojums atklāj, ka Ķīna pārveido arī savus sauszemes spēkus, lai vienības kļūtu mobilākas, neatkarīgākas, bīstamākas un kuras var arī izmantot par kodolu vienotai operācijai.

Ķīna, neskatoties uz savu publisko nostāju, ka kosmoss nedrīkst tikt padarīts par militāru objektu, arī turpinājusi attīstīt un pilnveidot šo programmu.

Bažas Pentagona ziņojumā paustas arī par attiecību pasliktināšanos starp abām lielvarām, ko aizvien vairāk veicina tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti