Annans no šīs pasaules šķīrās sestdien mierpilni pēc īsas slimības, paziņoja viņa vārdā nosauktais fonds.
ANO vadībā Annans strādāja no 1997. līdz 2006.gadam. Viņš bija pirmais melnādainais Āfrikas diplomāts, kas kļuva par ANO ģenerālsekretāru. Vēlāk karjerā Annans darbojās kā ANO īpašais sūtnis Sīrijā, veicinot centienus rast šī konflikta risinājumu.
Kofi Annans fonds raksturoja nelaiķi kā pasaules mēroga valstsvīru, kas bija dziļi uzticīgs internacionālisma idejām un visu mūžu cīnījās par taisnīgāku un mierpilnāku pasauli.
"Viņš iesaistījās jebkur, kur bija ciešanas un trūkums, daudzus cilvēkus uzrunāja viņa dziļā iejūtība un empātija. Viņš pašaizliedzīgi par citiem rūpējās vispirms, izstarojot neviltotu laipnību, siltumu un izcilību visos savos darbos," vēstīts fonda paziņojumā.
Annans darbības ANO ģenerālsekretāra amatā laikā risinājās Irākas karš un HIV/AIDS pandēmija. Politiķis pats par savu lielāko sasniegumu uzskatīja tā dēvēto Tūkstošgades attīstības mērķu programmu, kas pirmo reizi globālā mērogā izvirzīja tādus uzdevumus kā nabadzības un bērnu mirstības samazināšana.
Par Annana aiziešanu sēro teju visa pasaule. Pašreizējais ANO vadītājs Antoniu Gutērrešs Annanu raksturojis kā ''vadošo spēku, kas virzījis tuvāk labajam". Gutērrešs uzsvēra, ka daudzos veidos Annans ir asociējams kā šī organizācija gan savas ētikas dēļ, gan ieguldītā darba dēļ.
Tikmēr ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos Zeids Rads al Huseins izteicies, ka līdz ar Annana nāvi cilvēce ir zaudējusi iejūtības un žēlastības vislabāko piemēru.
Ganā, kur dzimis bijušais ANO ģenerālsekretārs, ir izziņotas nedēļu ilgas sēras, kā arī karogi visās valsts pārvaldēs un diplomātiskajās misijās atradīsies nolaisti pusmastā.
Dienvidāfrikā valdošais spēks Āfrikas Nacionālais kongress, līdzīgi kā abi iepriekšējie runātāji, izcēla, cik daudz draugu Annanam esot bijuši viņa cēlo mērķu dēļ.
Savukārt no Eiropas Savienības dalībvalstīm Lielbritānija un Spānija pievērsa uzmanību Annana īstenotajām reformām, kuras stiprināja cilvēktiesības un veicinājušas miera ievērošanu pasaulē. Par šīm reformām Annans arī 2001. gadā saņēma Nobela Miera prēmiju.
NATO un Eiropas Savienība savos paziņojumos uzteica Annana prasmi iedvesmot. Vienlaikus Briselē bāzētās institūcijas uzsvērušas, ka viņš parādījis to, ka iejūtība un labestība nav vājuma izpausmes, spējot arī saglabāt savu autoritāti globālā mērogā kā līderim.
