ĪSUMĀ:
- Kosova ievieš 10% ievedmuitu Serbijas un Bosnijas un Hercegovinas precēm.
- Premjers: Ievedmuita ieviesta, pamatojoties uz naidīgām attiecībām ar Kosovu.
- Serbija: Kosova cenšas graut sarunas, kuru mērķis – normalizēt valstu attiecības.
- Eiropas Komisija aicina atcelt ievedmuitas.
- Briselē gaidāmas Kosovas un Serbijas līderu tikšanās.
- Valstīm jāatrisina domstarpības, ja tās vēlas iestāties ES.
Pirms divām dienām Kosova piemēroja ievedmuitu 10% apmērā precēm no Serbijas, kā arī muitas tarifi noteikti pret Bosniju un Hercegovinu.
Kosovas premjerministrs Ramušs Haradinajs paskaidroja, ka lēmums par muitas tarifiem pieņemts, pamatojoties uz Serbijas naidīgo pieeju attiecībām ar Kosovu. Premjerministrs arī piebilda, ka „tā ir pirmā reize valsts vēsturē, kad muitas tarifi ir ieviesti visai produkcijai, kura nāk no Serbijas un Bosnijas un Hercegovinas”, bet tarifi netiks piemēroti visiem starptautiskajiem zīmoliem.
Balkānu pētnieciskie žurnālisti no „BIRN”, atsaucoties uz Kosovas Tirdzniecības un industrijas ministrijas paziņojumu, ir norādījuši, ka Prištinas noteiktie muitas tarifi galvenokārt mērķēti uz Serbiju, nevis Bosniju un Hercegovinu, jo Kosova daudz ko importē no Serbijas un pērn importa apjoms sasniedza 400 miljonus eiro.
Pēc “BIRN” domām, Kosova vēlas samazināt gūto peļņu Serbijai, tādējādi samazinot arī ieņēmumus no pārdotās produkcijas, ko Serbija nevar izmantot lobijā pret Kosovu un tās neatkarības centieniem.
Savukārt muitas tarifu noteikšana Bosnijai un Hercegovinai piemērota daļēji tāpēc, ka Sarajeva līdzīgā kā Serbija neatzīst Kosovas valsts neatkarību, bet arī tāpēc, ka Bosnija un Hercegovina bloķē produktu ienākšanu savā tirgū no Kosovas.
Reaģējot uz notikušo, Serbijas ārlietu ministrs Iviča Dačičs nosodījis Kosovas rīcību, uzskatot, ka Priština ar savām darbībām cenšas graut patlaban notiekošās sarunas, lai normalizētu abu valstu attiecības.
Vienlaikus Belgrada ir arī paudusi sašutumu par to, ka Prištinas rīcība pārkāpj Centrālās Eiropas Brīvās tirdzniecības līgumu, kura saistības Kosova uzņēmās, tajā iestājoties ar pārējām šī reģiona valstīm.
To, ka šādi rīkoties nevar, norādījusi arī Eiropas Komisija. Tā arī aicinājusi tuvākajā laikā atcelt muitas tarifus, jo šādu tarifu ieviešana ir pretrunā iepriekšminētajām līgumam.
Lielu lomu abu valstu attiecību normalizēšanā, kļūstot par starpnieku, ir uzņēmusies tieši Eiropas Savienība (ES). Par to liecina arī ceturtdien gaidāmās sarunas Briselē starp Kosovas prezidentu Hašimu Tači un Serbijas prezidentu Aleksandru Vučiču.
Tomēr ir jāņem vērā vēl citi apstākļi, kāpēc abas valstis izrāda interesi par attiecību normalizēšanu. Gan Serbija, gan Kosova vēlas nākotnē kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti, taču, lai to varētu izdarīt, tām ir jāatrisina savas domstarpības.
Konflikta pamatā starp Kosovu un Serbiju ir Prištinas lēmums 2008. gadā, kad tā paziņoja par atdalīšanos no Serbijas un pieteica Kosovas valsts neatkarību. Lai arī vairāk nekā 110 pasaules valstis ir to atzinušas, tomēr Serbija, kā arī Bosnija un Hercegovina to vēl līdz šim nav izdarījušas.
