Krievijā valdošais Putina režīms ir nobendējis opozīcijas līderi Alekseju Navaļniju, kurš piektdien mira ieslodzījumā 47 gadu vecumā. Krievijas specdienesti jau agrāk bija centušies noindēt Navaļniju, bet pirms trim gadiem viņš drosmīgi atgriezās Krievijā, kur nekavējoties tika apcietināts. Līdz ar Navaļnija nāvi vēl vairāk sarukušas jau tā niecīgās cerības uz demokrātijas atdzimšanu Krievijā, lai gan viņa atraitne Jūlija apņēmusies turpināt Alekseja sākto cīņu.
Komiksi un karikatūras
Lai arī uzsākta jaunā "Rail Baltica" tilta būvniecība, šobrīd tam garantēta tikai neliela daļa finansējuma. Kopsummai trūkst 70 miljonu eiro, kurus politiķi sola pieprasīt Eiropas fondos, taču, vai tiešām tie tiks saņemti, skaidrības nav.
Iedzīvotāju skaitam samazinoties un mainoties paradumiem, tam sekojoši mainās arī sniegto pakalpojumu klāsts. Pasts atsākās no fiziskām pasta ēkām, bet skolēni, optimizējot finanšu resursus un mēģinot celt izglītības kvalitāti, tiek pārvietoti uz lielākām skolām. Diemžēl tas izjauc mazo apdzīvoto vietu sabiedrisko dzīvi, jo te skola un pasts ir kas vairāk par vienkārši tam paredzētajām pamatfunkcijām.
Pateicoties vērienīgu apvedceļu izbūvei, smagajām kravas mašīnām ceļā uz ostu vairs nebūs jāspiežas cauri 11. Novembra krastmalai. Attiecīgi svaigāks gaiss, mazāk sastrēgumu, labāks skats un cerības uz cilvēkam patiešām draudzīgu Daugavmalu.
Dienā, kad Saeima pieņem daudz stingrākus likumus smēķēšanas ierobežošanai, pīpējošie deputāti sev izcīna tiesības turpināt smēķēt Saeimas nama iekštelpās.
Latvijas suņiem jaunais gads nāk ar labām ziņām, jo nākamgad plānots aizliegt suņu turēšanu pie ķēdes, lai mājdzīvniekam viss mūžs nav jāpavada piesietam. Tikmēr daudz grūtāk valdībai ar kārtības ieviešanu sokas Rēzeknē, kur pilsētas vadība gadiem ilgi šķiedusies ar naudu un iedzīvojusies lielos parādos.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) par spīti tam, ka Krievijas sāktais karš Ukrainā joprojām turpinās tikpat intensīvi kā iepriekš, atļāvusi Krievijas un Baltkrievijas sportistiem Parīzes olimpiādē startēt neitrālā statusā. SOK apgalvo, ka individuāli atlēti neesot vainojami savu valstu valdības rīcībā. Skaidri gan zināms, ka Krievijā un Baltkrievijā sports ir daļa no politiskās propagandas.
Pēdējo desmitgažu iespaidīgākais inženiertehniskais projekts "Rail Baltica" kļūst arvien dārgāks, un tā pabeigšana attālinās. Jau tagad skaidrs, ka inflācijas un ģeopolitisko krīžu dēļ moderni, starptautiskie vilcieni sāks kursēt daudz vēlāk par iepriekš prognozēto 2027. gadu. Arī Rīgas centrālā dzelzceļa mezgla izbūve maksās vismaz par 90 miljoniem eiro vairāk, sasniedzot vairāk nekā pusmiljardu eiro.
Alkohola akcīzes nodoklis nodrošina miljoniem eiro lielus ieņēmumus valsts budžetā, bet pēc Veselības ministrijas pasūtījuma veiktā pētījumā pirmoreiz aprēķināti arī alkohola lietošanas nodarītie zaudējumi. Saskaņā ar šo pētījumu 2021. gadā Latvija alkohola lietošanas radīto problēmu dēļ zaudēja gandrīz 150 miljonus eiro. Alkohola radītā kaitējuma dēļ 2021. gadā zaudēti līdz pat 88 620 dzīves gadi, kas būtu nodzīvoti labā veselībā un dzīves kvalitātē. Latvijā ir augstākais absolūtā alkohola patēriņš OECD valstu vidū – 12,2 litri uz vienu iedzīvotāju.
Latvijā, līdzīgi kā daudzās Eiropas valstīs, dzimstības līmenis ir ļoti zems un turpina kristies. Šogad pirmo deviņu mēnešu laikā Latvijā pasaulē nākuši 10 822 mazuļi jeb par 14% mazāk nekā attiecīgā laika posmā pērn. Viens no iemesliem ir potenciālo māmiņu skaita samazināšanās, jo 90. gados dzimušo paaudze ir daudz mazskaitlīgāka nekā 80. gados dzimušo. Taču sociologi norāda arī uz citām tendencēm: jaunībā sievietes vairāk laika iegulda izglītības iegūšanā un karjeras veidošanā, bet ģimenes pieaugums tiek atlikts uz vēlāku laiku.
Gadiem ilgi muļļātie jautājumi par Stambulas konvencijas ratifikāciju un viendzimuma partnerattiecību tiesiskā regulējuma ieviešanu beidzot izkustējušies no vietas pēc Evikas Siliņas valdības nākšanas pie varas: valdība nesen nolēma iesniegt Stambulas konvenciju ratifikācijai Saeimā un parlaments spēra soli ceļā uz partnerības institūta ieviešanu, kas aizsargātu arī viendzimuma pāru tiesības. Šie soļi gan ir pretrunīgi vērtēti sabiedrībā, un opozīcija jau aicina rīkot referendumu. Mūsu kaimiņvalstī Igaunijā gan Stambulas konvencija ir ratificēta, gan viendzimuma laulības būs atļautas, bet nekāds pasaules gals vēl nav iestājies.
Eiropas Savienība ir noteikusi plašas sankcijas pret Krieviju, taču nav likusi šķēršļus Krievijas lauksaimniecības produkcijas eksportam. To savā labā izmantojuši arī daži Latvijas uzņēmumi, tādēļ Latvija izvirzījusies līderpozīcijās Krievijas graudu importa ziņā. Sevišķi strauji šogad audzis Krievijas kukurūzas imports. Turklāt nav zināms, vai daļa graudu nav nolaupīti Ukrainas zemniekiem vai audzēti okupētajā Ukrainas teritorijā. Latvijas amatpersonas tikmēr plāta rokas un stāsta, ka vēl jānoskaidro, vai Krievijas graudi paliek Latvijā vai arī tiek sūtīti tālāk uz citām valstīm.
Pretēji solītājam skolotāju algu pielikumam, daļa izglītības darbinieku savos maciņos saņēmuši pat mazāk nekā iepriekš. Kā norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā, kļūdainie aprēķini radušies pašā Izglītības un zinātnes ministrijā, un pieļāva, ka tas noticis darbinieku mainības dēļ, jo skolotāju algu aprēķins ir specifisks.
Iekšlietu ministrs paziņojis, ka atsevišķās Valsts policijas Rīgas struktūrvienībās trūkst pat 60% darbinieku, lai arī Rīgā ir salīdzinoši ļoti augsts noziedzības līmenis.
Ar hronisku finanšu trūkumu apveltītais kultūras ministra krēsls partijām, šķiet, nav pārāk iekārojams, kā arī paši nozares līderi šobrīd neraujas pamest iesāktos darbus un iegrimt politiskajā scēnā. Ar kultūru nesaistītā Gunāra Kūtra kā potenciāla kandidāta iespējama izvirzīšana no ZZS nepatīkamo situāciju izgaismojusi vēl vairāk.
Kamēr teātri vasarā atpūtās un gatavojās nākamajai sezonai, skatītāji tomēr nepalika pavisam bešā un varēja sekot līdzi Latvijas Nacionālā teātra drāmai vairākos cēlienos. Amatā stājās jaunais teātra direktors Māris Vītols, bet teātri pameta mākslinieciskais vadītājs Elmārs Seņkovs ar komandu. Tam sekoja spekulācijas un solījumi par teātra nākotni un diskusijas par kļūdām un problēmām teātra nozarē. Nu jaunā sezona ir sākusies, uz teātra skatuvēm atgriežas godalgotas izrādes un top jauni iestudējumi, bet lugas "Jaunais direktors" priekškars vēl nenolaižas – dažas nedēļas pēc sezonas atklāšanas teātra direktors sasauca preses konferenci, lai dalītos ar savu redzējumu par teātra attīstību un izgaismotu "skeletus" no paša dosjē, radot jautājumus, cik rūpīgi konkursa komisija vērtējusi viņa reputāciju.
Mariupole reiz bija plaukstoša Ukrainas ostas pilsēta, kas pēc Krievijas karaspēka iebrukuma ir pārvērtusies par masu kapu. Karadarbības laikā pilsētā tika nogalināti tūkstošiem civiliedzīvotāju; lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju bija spiesti doties bēgļu gaitās. Tas viss nemulsina daudzus Krievijas iedzīvotājus, kas interesējas par iespēju nopirkt īpašumu Mariupoles un citu okupēto Ukrainas pilsētu teritorijā. Okupācijas varas atbalstītāji vēsta, ka jau sen sapņojuši par dzīvi pie jūras.
Mākslīgais intelekts arvien straujāk ienāk skolu un augstskolu dzīvē, jo skolēni un studenti dažādu tekstu sacerēšanā izmanto "ChatGPT" un līdzīgas programmas. Augstskolas raizējas par plaģiātisma risku, tādēļ plāno stingrāk kontrolēt mākslīgā intelekta lietošanu. Savukārt reālisti spriež: apturēt mākslīgā intelekta uzvaras gājienu nav iespējams, tādēļ jāmācās to izmantot lietderīgi.
Eiropas dienvidu valstīs šonedēļ valdījis liels karstums, kad gaisa temperatūra daudzviet pārsniedza +40 grādu. Latvijas vasara tikmēr bijusi salīdzinoši mērena, lai gan augustā tiek prognozēts siltāks laiks. Klimata pārmaiņas varētu mainīt arī Eiropas tūristu ieradumus, jo vasarā pievilcīgāki kļūst vēsāki reģioni.
Dziesmu un deju svētki ir godam nosvinēti, jaunais Valsts prezidents jau ķēries pie darba, arī NATO samits ir noslēdzies ar atbalsta solījumiem Ukrainai. Politikā vasara tradicionāli ir mierīgāks laiks, taču Ukrainā joprojām turpinās karš, bet dažādu konfliktu netrūkst ne Eiropas, ne pašmāju politikā.
Rīgu šajā nedēļā pārņēmuši dziedātāji, dejotāji un amatnieki no visas Latvijas. Līdzās Dziesmu un deju svētku aizkustinājumam un priekam neizpaliek sarežģījumi un nogurums.
Jau tūlīt dosimies svinēt Jāņus. Lai arī notikums šķietami lustīgs, tomēr ik gadu to pavada dažādi riski – traumas gan svinētājiem, gan dabai, tāpēc pirms svētkiem veicamo darbu sarakstā der iekļaut zināšanu atsvaidzināšanu par aizsargājamiem augiem. To, vai pamatlietas apgūtas un šo uzdevumu no saraksta var izsvītrot kā izdarītu, var pārbaudīt arī testā. Tikmēr mediķi mudina parūpēties arī par sevi un apkārtējiem, pirms svinībām atsvaidzinot savas zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu, bet policija uzstāj – neļaujiet sēsties pie stūres dzērušiem, jo vieglāk ir apguldīt, nekā apbedīt! Lai jestri Jāņi!
Latvijas teātra pasauli šonedēļ satricinājis skandāls, kas dramatiskā vēriena ziņā neatpaliek no "Skroderdienas Silmačos" kaislībām. Jaunā Rīgas teātra (JRT) vadītājs Alvis Hermanis publiski apsūdzējis konkurējošā Dailes teātra vadību jauno JRT aktieru "brutālā pārpirkšanā" un piedraudējis ar tiesu darbiem. Teātra dzīves vērotāji gan norāda, ka Hermaņa satraukums drīzāk skaidrojams ar viņa iedomātās varenības sašūpošanos.
Saeima ievēlējusi nākamo Latvijas Valsts prezidentu. Tas būs līdzšinējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kuru amatam virzīja koalīcijas partija "Jaunā Vienotība". Rinkēvičs jau tuvākajā laikā noliks "Jaunās Vienotības" biedra karti un turpinās pildīt ārlietu ministra pienākumus līdz kļūšanai par Valsts prezidentu 8. jūlijā. Tikmēr premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņojis, ka pēc vēlēšanām, kurās esošā koalīcija nespēja vienoties par vienu prezidenta amata kandidātu, iniciēs sarunas par koalīcijas paplašināšanu.
ASV līdz prezidenta vēlēšanām vēl atlicis gandrīz pusotrs gads, bet pamazām uzņem apgriezienus priekšvēlēšanu maratons, kura laikā amata pretendentiem jāpiedalās neskaitāmos mītiņos un debatēs, mēģinot pārliecināt vēlētājus par savu piemērotību prezidenta amatam. Latvijas prezidentam ir citas funkcijas, un arī atlases posms ir daudz īsāks, turklāt nemaz nav zināms, vai kāds no trim pašlaik izvirzītajiem kandidātiem patiešām būs nākamais Valsts prezidents.
Valsts kontroles veiktā revīzija, kas izvērtēja ministriju un centrālo valsts iestāžu finanšu izlietojumu, atklājusi trūkumus finansējuma plānošanā. Atsevišķas ministrijas pieprasījušas finansējumu konkrētiem mērķiem, bet nereti izmantojušas citu lietu finansēšanai. Pārbaudot finansējumu par kopumā 150 miljoniem eiro, secināts, ka trešdaļa no šīs summas netika izmantota prasītajam mērķim.
Gribējām kā labāk, sanāca kā vienmēr: tā varētu raksturot Latvijas līdzdalību Eirovīzijas dziesmu konkursā, kur grupai "Sudden Lights" neizdevās pārvarēt pusfināla barjeru un Latvija jau sesto reizi pēc kārtas palika ārpus lielā fināla. Tikmēr balsu skaitīšanas matemātika uzņem apgriezienus Valsts prezidenta vēlēšanās, kur šonedēļ kārtis sajauca tagadējā Rīgas pils saimnieka Egila Levita lēmums tomēr nekandidēt uz otro termiņu. Pašlaik viņa vietu tīko ieņemt trīs kandidāti: Uldis Pīlēns, Elīna Pinto un Edgars Rinkēvičs.
Maija sākumam neraksturīgi aukstais laiks sagādājis lielus pārdzīvojumus Latvijas dārzkopjiem, jo pavasara salnas var nodarīt lielu postu augļu kokiem, ogulājiem un krāšņumaugiem. Dārzkopji ir gatavi arī nakts stundās iesaistīties cīņā pret postošo salnu. Par laimi, jau nākamnedēļ laiks kļūs siltāks un gaisa temperatūra varētu pārsniegt +20 grādu.
Latvijas izglītības darbinieku arodbiedrība šonedēļ rīkoja trīs dienas ilgu streiku, pieprasot valdībai pildīt solījumus par atalgojuma palielināšanu. Valdība galu galā atrada vairāk nekā četrus miljonus eiro, lai izpildītu pedagogu prasības. Daudzi bērni tikmēr priecājās, ka nav jāiet uz skolu, savukārt viņu vecākiem tas sagādāja problēmas, jo bija jādomā, kā nodarbināt bērnus.
Ukrainā jau pilnā sparā notiek sējas darbi, lai gan otro gadu pēc kārtas Ukrainas zemniekiem sējas sezona notiek kara apstākļos un daudzviet jāuzmanās no okupantu atstātām mīnām. Tikmēr par valsts aizsardzību domā arī Latvijā, kur pirmie brīvprātīgie pieteikušies valsts aizsardzības dienestam. Jauniešiem būs jāievēro armijas prasības attiecībā uz kārtīgu ārējo izskatu, bet lielākās problēmas varētu sagādāt dienestam neatbilstošs veselības stāvoklis.