Elīna Pinto
Dzimusi 1981.gadā Rīgā.
Izglītība tiesību zinātnēs Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, un Latvijas-Francijas starpuniversitāšu diploms Eiropas lietās.
Studēja Eiropas Starpuniversitāšu centrā – Eiropas maģistrantūrā Cilvēktiesībās un demokratizācijā (Venēcijā, Itālija un Strasbūrā, Francija), iegūstot maģistra grādu.
Studēja publiskās pārvaldības inovāciju jomā, iegūstot profesionālā līmeņa sertifikātu Londonas Ekonomikas augstskolā (LSE), kā arī ilgtspējīgu finanšu jomā, iegūstot profesionālā līmeņa sertifikātu Luksemburgas Universitātē.
Dzīvojusi un strādājusi Latvijā un vairākās ārvalstīs Eiropā un ASV.
2019. – 2020.gadā bija Valsts prezidenta Levita padomniece modernas valsts un ilgtspējas jautājumos.
Kopš 2023.gada strādā Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Luksemburgā.
Kopš 2012.gada precējusies ar portugāļu izcelsmes Luksemburgas pilsoni, diplomātu Orlando Pinto.
Ģimenē aug trīs bērni.
Briškens pauda, ka tagad ir skaidrs, ka drīz Latvijai būs jauns prezidents vai prezidente un sabiedrībā ir vēlme redzēt izlēmīgākus soļus rietumvalstu virzienā.
"Mūsdienu izaicinājumiem nepieciešama mūsdienīga domāšana," uzsvēra Briškens.
Briškens medijiem norādīja, ka "Progresīvajiem" bija svarīgi, lai prezidenta amata kandidātam būtu nevainojama reputācija, dziļa izpratne un līderība tiesiskuma jautājumos – gan cīņa ar korupciju, gan visu ģimeņu vienlīdzība, gan cīņa pret vardarbību.
Tāpat svarīgi kritēriji ir izpratne par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, redzot to kā svarīgu faktoru mūsu konkurētspējas palielināšanai, izpratne par sociālās nevienlīdzības mazināšanu un rietumniecisko vērtību orientācija, "lai nevienam nebūtu šaubas, ka mums ir kandidāts, kurš iestājas par mūsu kopīgajām Eiropas, Eiropas Savienības, NATO vērtībām, kura atbalsts Ukrainai ir nesatricināms, jo Ukraina cīnās par mūsu vērtībām", sacīja "Progresīvo" līderis.
Pinto aicina politiķus dot mūsu valstij jaunu iespēju elpu
Pinto savukārt medijiem uzsvēra, ka pašlaik ir pārmaiņu un apdraudējumu laiks, mēs kuģojam jaunās bangojošās jūrās, mēs nedzīvosim kā agrāk, bet no tā nav jābaidās, šīs pārmaiņas jāvada.
"Latvijai vajadzīga izlēmīga un iekļaujoša, enerģiska un empātiska vadība, vajadzīga tālejoša stratēģija, tāli mērķi un spējas sakopot spēkus mērķu sasniegšanai," sacīja Pinto.
"Misija ir Latvija, un es esmu gatava šai misijai, kā bezpartijiskā kandidāte esmu gatava uzņemties valstisku un personisku atbildību par Latviju," sacīja Pinto.
Viņa arī norādīja, ka gatava ieguldīt darbā atjaunotās Latvijas paaudzes enerģiju, jo šī paaudze zina, ka brīvība nav pašsaprotama, "zinām sasniegumus un rūgtas kļūdas", kas bija pēdējo 30 gadu laikā.
"Mēs nesagatavosimies rītdienai ar vakardienas domāšanu," uzsvēra Pinto.
Viņa pastāstīja, ka viņas prioritātes būs drošība – arī drošība no varmācības un vardarbības gan starpvalstu, gan cilvēciskā līmeni, arī nelokāms atbalsts Ukrainai. "Tāpēc mums ir nepieciešama reformēta ANO, spēcīga NATO un saliedēta Eiropas Savienība (ES)," pauda Pinto.
Viņa arī skaidroja, ka Latvijas ārējās drošības stūrakmeņi ir ne tikai kiberaizsardzība, prestižs militārais dienests, bet arī civilajā flangā ikviena spēja iegūt prasmes krīžu pārvarēšanai, palīdzības sniegšanai un pilsoniskajai noturībai.
Tāpat viņas prioritāte būs ilgtspēja, nepieciešams beigt bārstīt tukšus solījumus un reāli investēt cilvēkos, investēt izglītībā, veselībā, labklājībā. Pinto arī norādīja uz nepieciešamību tiesiski aizsargāt mūsu ģimenes, neatkarīgi no maka biezuma vai bērnu skaita – arī viena vecāka un viena dzimuma ģimenes.
Pinto arī sacīja, ka jāatbalsta mūsu uzņēmēji, lai viņi izmanto visas iespējas, ko dod ES Atveseļošanas fonds.
Un vēl viena prioritāte būs jaunieši, jo jaunieši ir nevis rītdiena, bet jau šodiena. "Latvijai vajadzīga jūsu iesaiste, jūsu balss, jūsu izglītība un iespējas," sacīja Pinto.
Pinto atzina, ka kandidējot vēlas iedrošināt katru Latvijas sievieti noticēt saviem spēkiem, paļauties uz tuvāko atbalstu un sniegties pēc izcilības lietās, kurās jums liek sapņot. Viņa aicināja tiekties pēc spēcīgākā, izcilākā, lai kāda joma tā būtu – sports, zinātne, kultūra, māksla vai joma, kura vēl nav izgudrota.
Ievēlēšanas gadījumā viņa solīja mērķu sasniegšanai likt lietā prezidenta pilnvaras ne tikai pēc burta, bet arī pēc gara, "nespēlēties Rīgas pilī", strādāt reģionos, dot telpu sarežģītām sarunām un dot balsi cilvēkiem, kas mazāk uzklausīti.
Savukārt politiķus viņa aicināja "neiet ierasta politiskā aprēķina ceļu, bet dot mūsu valstij jaunu iespēju elpu".
Partijā "Progresīvie" ir Saeimas 10 deputāti un vismaz pagaidām vēl neviena cita partija nav paudusi atbalstu Pinto kandidatūrai.
Politologi skeptiski par "Progresīvo" kandidāta izredzēm
Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle sarunā ar Latvijas Radio ceturtdienas rītā, vēl pirms "Progresīvie" atklāja savu kandidātu, pauda, ka nedz Nacionālā apvienība, nedz "Apvienotais saraksts" neatbalstīja "Progresīvo" idejas, līdz ar to diez vai šī opozīcijas spēka kandidāts varētu iegūt vairākuma atbalstu.
Taču kandidāta virzīšana ir partijas loģiskā rīcība – "ja esi nopietns spēks, kāpēc stāvēt malā", pat apzinoties, ka izvirzītais kandidāts neiegūs atbalstu, ja var parādīt, ka partija spēj atrast labu kandidātu un diskutēt, kāpēc viņu neatbalsta, norādīja Metla-Rozentāle.
Arī politologs Filips Rajevskis LTV "Rīta panorāmai" pauda, ka, pat ja "Progresīvie" izvirzīs cienījamu un adekvātu kandidāti, viņa pārstāvēs noteiktu ideoloģisku kursu, un pašreizējā konservatīvajā 14. Saeimā "Progresīvo" kandidāts nesaņems atbalstu.
KONTEKSTS:
Trešdien kā pirmo Valsts prezidenta amatam "Apvienotais saraksts" izvirzīja apvienības dibinātāju, uzņēmēju Uldi Pīlēnu, kuru solīja atbalstīt "Apvienotais saraksts", kā arī opozīcijā esošā partija "Latvija pirmajā vietā". Abiem šiem spēkiem Saeimā ir 24 balsis no 100.
Savukārt pašreizējais Valsts prezidents Egils Levits nolēma tomēr nekandidēt uz otro termiņu, lai gan aptuveni pirms mēneša viņš paziņoja par gatavību startēt vēlēšanās. Par atbalstu Levitam toreiz paziņoja Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība", kurām kopā ir 39 balsis un nav ievēlēšanai nepieciešamā vairākuma.
Zaļo un Zemnieku savienība solīja vēl spriest par savu kandidātu prezidenta amatam, bet "Stabilitātei!" paziņoja, ka neatbalstīs Levitu.
Amata pretendentu vārdus Saeimā varēs iesniegt no 9. līdz 13. maijam. Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā.
