Pēc SOK lēmuma par Krievijas un Baltkrievijas sportistu piedalīšanos neitrālā statusā Parīzes olimpiskajās spēlēs LOK turpina precizēt informāciju. LOK ne tikai prasa skaidrojumu SOK par lēmuma detaļām, bet arī cieši sadarbojas ar citām nacionālajām olimpiskajām komitejām, lai formulētu vienotu viedokli, īpaši fokusējoties uz Ukrainas redzējumu.
LOK arī lūko izzināt, kādas varētu būt sekas, ja sportisti vai nacionālā olimpiskā komiteja apzināti nepiedalās olimpiskajās spēlēs. Olimpiskā harta paredz nacionālajām olimpiskajām komitejām pienākumu nosūtīt delegāciju uz spēlēm.
Baltijas valstu olimpisko komiteju vēstulē SOK lēmums ļaut agresorvalstu sportistiem piedalīties olimpiskajās spēlēs nosaukts par nepieņemamu. Lai izslēgtu jebkādas neatbilstības vai sportistu neatbilstošu uzvedību, SOK arī prasīts paskaidrot, kā plānots uzraudzīt un noteikt, kuri agresorvalstu sportisti ir pret karu, bet kuri saistīti ar militārajām struktūrām.
"Mēs uzskatām, ka šāds [SOK] lēmums ir nepieņemams, kamēr notiek karadarbība Ukrainā un civilie iedzīvotāji cieš no Krievijas kara noziegumiem, bet tos atbalsta Baltkrievija," teikts LOK sagatavotajā vēstulē.
Astoņas valstis – Latvija, Igaunija, Lietuva, Ukraina, Dānija, Zviedrija, Somija un Norvēģija – savā starpā saskaņo viedokli un jautājumā par agresorvalstu dalību olimpiskajās spēlēs uztur ciešu komunikāciju.
LOK uzskata, ka īpaši svarīgs ir Ukrainas viedoklis un tālākā rīcība. Parīzes olimpiskajām spēlēm jau kvalificējies plašs Ukrainas sportistu loks, ieskaitot futbola komandu.
Ukraina var izvēlēties nestartēt vienā pasākumā ar agresorvalsts sportistiem vai, tieši pretēji – cīnīties pret tiem sporta laukumos un izmantot plašo olimpiskajās spēlēs pieejamo publicitātes platformu.
Pēc Olimpiskās hartas nosacījumiem, rīcība, kas, piemēram, liedz sūtīt atlētus uz olimpiādes spēlēm, var kļūt par pamatu SOK izpildkomitejas lēmumam par nacionālās olimpiskās komitejas atzīšanas apturēšanu vai atsaukšanu. Tādā gadījumā Latvijas sportisti uz turpmākajām olimpiskajām spēlēm, Eiropas spēlēm, jaunatnes olimpiskajām spēlēm un Eiropas jaunatnes olimpiādi drīkstētu doties tikai neitrālu sportistu statusā. Latvijas sportisti tā varētu nonākt vienā "komandā" ar Krievijas un Baltkrievijas atlētiem. Vienlaicīgi tiktu apdraudēta arī Latvijas sportistu dalība jebkurās citās starptautiskās sacensībās olimpiskajos sporta veidos, tai skaitā pasaules un Eiropas čempionātos.
Nacionālās olimpiskās komitejas atzīšanas apturēšanas iespējamība un piemērošanas termiņš, LOK ieskatā, šobrīd nav precīzi prognozējams, taču salīdzinoši nesen ar līdzīgu situāciju saskārās Indija, kur olimpiskās asociācijas atzīšana tika apturēta 2012. gada decembrī, bet atjaunota 2014. gadā. Pašlaik kopš 2022. gada 15. oktobra ir apturēta Gvatemalas olimpiskās komitejas atzīšana.
Atbalstot Ukrainu, galvenie LOK mērķi ir panākt Ukrainas komandas dalību Parīzes spēlēs un nepieļaut ne Krievijas, nedz Baltkrievijas sportistu dalību. LOK nosoda Krievijas īstenoto militāro agresiju pret Ukrainu, kā arī izvērsto teroru un necilvēcīgo vardarbību pret Ukrainas iedzīvotājiem, tāpat kā citus militārus konfliktus, kur cieš iedzīvotāji.
Saruna ar LOK prezidentu Jāni Buku
KONTEKSTS:
Latvija jautājumā par 2024. gada olimpiskajām spēlēm Parīzē pirmkārt gaidīs Ukrainas viedokli un lēmumu par tālāko rīcību, norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Ministrijā saskata iespēju īstenot dažādu rīcību, bet galvenais ir panākt Krievijas un Baltkrievijas sportistu nepiedalīšanos olimpiskajās spēlēs, nevis Latvijas atlētu palikšanu mājās.
Latvijas Olimpiskās komitejas vadība uzskata, ka pašlaik runāt par olimpisko spēļu boikotu ir nevietā, bet kopā ar partneriem jāstrādā, lai nepieļautu Krievijas un Baltkrievijas sportistu startu.
Parīzes olimpiskās spēles Francijas galvaspilsētā 2024. gadā notiks no 26. jūlija līdz 11. augustam.
