Pētījumu veica Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs Veselības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros. Rezultātus Veselības ministrija izmantos, virzot politiskās iniciatīvas un pamatojot finansējuma nepieciešamību sabiedrības veselības politikas īstenošanai.
Veselības nozarei izmaksas 2021. gadā sasniedza 56,6 miljonus eiro, tiesībsargājošai jomai – 47,7 miljonus eiro jeb 6,5% no vispārējās valdības sektora izdevumiem, kas novirzīti sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai.
Sociālajai palīdzībai – 44,8 miljoni eiro jeb 0,97% no valsts un pašvaldību izdevumiem sociālo dienestu, sociālo aprūpes centru, bāriņtiesu, bērnu specializētās aprūpes iestāžu un ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai.
Finansiālā ietekme uz bezdarba līmeni un zemāku ekonomisko aktivitāti jeb
netiešās alkohola radītā kaitējuma izmaksas aplēstas no 290 līdz 452 miljoniem eiro jeb 0,9 – 1,3% no IKP,
ko valsts neiegūst, jo alkohola lietošanas rezultātā cilvēks priekšlaicīgi mirst vai kļūst par bezdarbnieku, atrodas ieslodzījuma vietā, slimo vai viņam ir samazinātas darba spējas un zemāka produktivitāte.
Tajā skaitā veselības aprūpei izmaksas veidoja 56,6 miljonu eiro apmērā jeb 2,7% no visiem izdevumiem veselības nozarei.
Alkohola radītā kaitējuma dēļ 2021. gadā zaudēti līdz pat 88 620 dzīves gadi, kas būtu nodzīvoti labā veselībā un dzīves kvalitātē gan pašam alkohola patērētājam, gan viņa tuviniekiem un draugiem, norādīja ministrija.
Pētījuma aplēses liecina, ka lielākā ietekme uz valsts budžetu un izmaksām būtu alkohola tirdzniecības laika samazinājumam, īpaši vakara stundās, vecuma cenza alkohola iegādei paaugstināšanai līdz 20 gadiem, akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanai, autovadītāju asinīs pieļaujamās alkohola koncentrācijas samazināšanai un alkohola reklāmas ierobežošanai.
Latvijā ir augstākais absolūtā alkohola patēriņš sabiedrībā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu vidū – 12,2 litri uz vienu iedzīvotāju, neieskaitot tūristu patēriņu, informēja ministrija.
"Alkohola lietošana ir nozīmīgs saslimstības un priekšlaicīgās nāves cēlonis. Tā lietošana ir saistāma ar vairāk nekā 200 slimībām un diagnozēm, ietverot aknu slimības, traumas, ļaundabīgos audzējus, kā arī sirds un asinsrites sistēmas slimības. Lai nodrošinātu alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanu sabiedrībā, būtiski ir vienlaicīgi ieviest kompleksus pasākumus. Tiem ir jāietver gan likumdošanas iniciatīvas, lai radītu atbilstošus apstākļus un veicinātu iedzīvotāju paradumu maiņu, gan jāturpina sabiedrības informēšanas un izglītošanas pasākumus, lai veicinātu sabiedrības veselībpratību," uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība").
KONTEKSTS:
Veselības ministrija ir izstrādājusi un valdībā ir apstiprināts plāns alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanas jomā 2023.–2025.gadam, kas paredz sabiedrības izglītošanu, profilaksi, ambulatoro ārstēšanu, stacionāro ārstēšanu, sociālo rehabilitāciju un atbalstu.
Tikmēr Saeimā turpinās diskusijas par alkohola patēriņa mazināšanu, Sabiedrības veselības apakškomisija vienojusies virzīt priekšlikumu par alkohola tirdzniecības laika ierobežojumiem, kas paredz liegumu alkoholu pārdot darba dienās un sestdienās no pulksten 20.00 līdz nākamās dienas 10 rītā. Bet svētdienās un svētku dienās no pulksten 15.00 līdz nākamās darba dienas pulksten 10 no rīta.
Sociālo lietu komisija savukārt apsprieda aizliegumu tirgot alkoholu internetā un degvielas uzpildes stacijās, atbalstīta iecere par alkohola tirgošanu no 20, nevis 18 gadu vecuma, bet konkrēti Saeimā lēmumi vēl nav pieņemti.
