ĪSUMĀ:
- Levits tomēr nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā.
- Levita ieskatā koalīcija prezidenta vēlēšanu kontekstā ir sašķēlusies.
- Viņš uzskata, ka koalīcijai nepieciešams vienoties par kopīgu kandidātu.
- Levitu atbalsta divas koalīcijas partijas – Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība".
- Trešais koalīcijas partneris – "Apvienotais saraksts" – Saeimā iesniedza savu kandidātu – Uldi Pīlēnu.
- Levits aicina pagaidām vienīgo kandidātu – Pīlēnu – "rīkoties līdzīgi" un nekandidēt.
Levits tomēr nekandidēs
Levits iepriekš paziņoja par gatavību kandidēt 31. maijā gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās. Tomēr trešdien, 10. maijā, Valsts prezidenta amata kandidātu pieteikšanas otrajā dienā Levits paziņojis, ka tomēr nolēmis nekandidēt uz otro pilnvaru termiņu.
Levits paziņojumā medijiem uzsvēra, ka vienmēr esot iestājies par latvisku un rietumniecisku Latviju, par vērtībām. Levita ieskatā pie pašreizējā Saeimas politiskā salikuma vienīgā reāli iespējamā koalīcija, kas "vairāk vai mazāk var garantēt šādu Latvijas latvisku un vienlaikus rietumniecisku orientāciju", ir pašreizējā koalīcija, kuru veido "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts".
Iepriekš jau izskanējis, ka koalīcijas spēkiem – "Apvienotajam sarakstam", "Jaunajai Vienotībai", Nacionālajai apvienībai – nav kopīga kandidāta.
"Apvienotais saraksts" trešdien Saeimā iesniedza uzņēmēja un politiskā spēka dibinātāja Ulda Pīlēna kandidatūru Valsts prezidenta amatam. Pīlēnu amatam izvirzījuši visi 15 "Apvienotā saraksta" Saeimas deputāti; iepriekš atbalstu Pīlēnam solījusi arī opozīcijā esošā "Latvija pirmajā vietā".
Savukārt par atbalstu Levitam paziņoja Nacionālā apvienība un "Jaunā Vienotība".
Levita ieskatā koalīcija prezidenta vēlēšanu kontekstā ir sašķēlusies
Levits paziņojumā medijiem norādīja, ka koalīcija Valsts prezidenta vēlēšanu jautājumā ir sašķēlusies, jo nevienam no kandidātiem neesot skaidra vairākuma.
"Šādā situācijā pastāv reāla iespēja, ka Valsts prezidenta ievēlēšanā izšķirošās balsis būtu partijām, kuras nepārstāv Latvijas latvisko un rietumniecisko kursu. Būtu naivi iedomāties, ka šo spēku balsis tiktu atdotas tāpat vien, bez politiska nodoma. Par to būs ilgstoši jāmaksā sava cena. Tas būtu signāls, ka tik būtiskā jautājumā kā Valsts prezidenta ievēlēšanā par līdznoteicējiem var kļūt prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas. Tas atstās zīmogu uz Valsts prezidenta amatu, radīs viņam grūtības pārstāvēt Latvijas intereses un uzturēt uzticības pilnu dialogu ar mūsu sabiedrotajiem. Tas radīs šaubas par Latvijas politisko kursu," paziņojumā norādīja Levits.
Levits uzskata, ka iepriekš minētais trauslajā drošības situācijā raidītu nepareizu signālu "gan mūsu pašu pilsoņiem, gan mūsu sabiedrotajiem, gan Maskavai".
"Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties," norādīja Levits.
Ņemot vērā patlaban briestošo de facto koalīciju ar prokremliski noskaņotiem un ar oligarhiem saistītiem politiskiem spēkiem, esmu nolēmis 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties. Plašāk: https://t.co/xgcDjWRVbd
— Egils Levits (@valstsgriba) May 10, 2023
Levits aicina Pīlēnu "rīkoties līdzīgi"
Levits atzīmēja, ka Valsts prezidenta pienākumus laikā kopš 2019. gada pildījis pēc labākās sirdsapziņas. Levits iepriekš izteica gatavību kandidēt arī uz otro termiņu, jo apzinājās Nacionālās apvienības un "Jaunās Vienotības" atbalstu.
"Tomēr atkārtoti uzsvēru, ka koalīcijai ir nepieciešams vienoties par kopēju kandidātu. Pārvēlēšana uz otru termiņu man nav pašmērķis," atzīmēja Levits.
Paziņojumā Levits aicina arī otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu – uzņēmēju Pīlēnu – "rīkoties līdzīgi". Levits atzīmēja: "Tas ļaus pašreizējai koalīcijai Latvijas valsts interesēs vienoties par kopēju Valsts prezidenta amata kandidātu."
Levits par Valsts prezidentu kļuva 2019. gada 8. jūlijā, šajā amatā nomainot Raimondu Vējoni, kurš prezidenta krēslā bija vienu termiņu – no 2015. līdz 2019. gadam.
Tikmēr aptauja, kuru pēc raidījuma "Kas notiek Latvijā?" pasūtījuma pagājušajā nedēļā veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu firma SKDS, liecina, ka 36% aptaujāto neatbalsta nedz Egila Levita, nedz Ulda Pīlēna kandidatūru un Valsts prezidenta amatā vēlētos redzēt kādu citu kandidātu.
Amata pretendentu vārdus Saeimā var iesniegt no 9. līdz 13. maijam.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiks 31. maijā.
