Uzņēmums bija iecerējis reorganizēt desmitiem nodaļu visā valstī, kas paredzētu daudzu nodaļu slēgšanu. Tas izsauca sabiedrības sašutumu. Satiksmes ministrija uzdeva "Latvijas pasta" padomei atkārtoti izvērtēt ieceri šogad.
Arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens ("Progresīvie") Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka pasta nodaļu reorganizācija ir apturēta.
"Līdzšinējā, izteikti haotiskā reforma ir apturēta," sacīja ministrs. "Tas process, kas bija sācies šajā gadā ar šo jauno nodaļas slēgšanas plānoto vilni, tas nebija pietiekami komunicēts. Arī nodaļu slēgšanas apjoms bija pārspīlēts. Pasts vairāk koncentrējās uz savu finansiālo rentabilitāti, otrā plānā noliekot šo svarīgo pakalpojumu nepārtrauktību."
Krauze-Čebotare norādīja, ka viena no opcijām ir saglabāt visas nodaļas, taču apšaubīja, vai tas būs gala risinājums. Cits variants esot saglabāt pasta nodaļas tikai novadu centros.
Krauze-Čebotare apliecināja, ka pasta nodaļu reorganizācijas temps noteikti nebūs tāds, kāds bija sākotnēji plānots.
"Katrā individuālā vietā mēs meklēsim individuālu risinājumu. Protams, ir jautājums, cik tas individuālais risinājums maksās, tas būs jāskatās kontekstā ar potenciālām subsīdijām," norādīja vadītāja.
Par to, vai tiks saglabātas visas pasta nodaļas, vienošanās vēl gaidāma. Patlaban notiks tālākās rīcības izvērtēšanas process, kurā "Latvijas pasts" konsultēsies arī ar pašvaldībām.
Tikmēr Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs sociālajā vietnē "X" norādīja, ka "Latvijas pastam" ir "jāmodernizējas, bet tas nedrīkst vadīties tikai pēc peļņas un bez skaidras stratēģijas par alternatīvām".
Pasta nodaļu pārsteidzīgā slēgšana ir apturēta! Latvijas Pastam ir jāmodernizējas, bet tas nedrīkst vadīties tikai pēc peļņas un bez skaidras stratēģijas par alternatīvām.
— Ģirts Dubkēvičs (@GDubkevics) February 1, 2024
Ja neslēgs nevienu pasta nodaļu, tad uzņēmumam būs nepieciešami papildus 4 miljoni eiro gadā. Ministrijā sacīja, ka naudu atradīs, bet pastam arī jādomā.
"Pastam ir jāmeklē jauni ieņēmumu gūšanas veidi. Jauni eksporta tirgi," norādīja Briškens.
Kā skaidroja Krauze-Čebotare, pasta ieņēmumus pat par 20% samazinājis lēmums pārtraukt sniegt tranzīta pakalpojumus sūtījumiem uz un no Baltkrievijas. Precīzu datu par pagājušo gadu uzņēmumam vēl nav, bet tiek sagaidīts, ka uzņēmums būs strādājis bez būtiskas peļņas.
KONTEKSTS:
"Latvijas pasts" bija lēmis slēgt vai reorganizēt 105 no 176 pasta nodaļām visā valstī. Tas publiskajā telpā raisīja sašutumu. Vietnē "manabalss.lv" tika sākta parakstu vākšana, lai lēmumu apturētu.
Satiksmes ministrija uzdeva "Latvijas pasta" padomei atkārtoti izvērtēt ieceri šogad, un padome solīja pārskatīt termiņus, cik īsā laikā īstenot pārmaiņas.
"Latvijas pasta" vadītāja Beāte Krauze-Čebotare atzina, ka, samazinoties vēstuļu un abonētās preses daudzumam, valsts uzņēmums "Latvijas pasts" nonācis finansiāli smagā situācijā. Nepārveidojot nodaļas un saglabājot esošo tīklu, uzņēmumam nāktos strādāt ar zaudējumiem, kā rezultātā būtu jāprasa papildu finansējums no valsts.
