Jau vairāk nekā gadu turpinās Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu, bet ukraiņi nevar atļauties izrādīt noguruma pazīmes. Katrs raķešu trieciens un okupantu pastrādātais kara noziegums tikai pastiprina ukraiņu apņēmību izturēt un uzvarēt. Bet tikmēr Rietumu pasaulē turpinās cita veida karš, kurā ar informācijas kara paņēmieniem tiek mēģināts mazināt atbalstu Ukrainai.
Komiksi un karikatūras
Gada laikā katrs Latvijas iedzīvotājs apēd vidēji 210 olu, bet olu patēriņš strauji aug Lieldienās, kad risinās olu kaujas. Sociālo tīklu laikmetā ir divtik svarīgi parādīt, ka tavas olas ir ne vien skaistākās, bet arī stiprākās. Tikai pēc kaujas ir jauna problēma: jāizdomā, ko iesākt ar sasisto olu kaudzi.
Ogrē pēdējā laikā samilzis konflikts starp Ogres novada galvu Egilu Helmani (Nacionālā apvienība) un Ogres Vēstures un mākslas muzeju, kura vadība kritusi Helmaņa nežēlastībā. Muzeja vadītāja Evija Smiltniece paziņoja, ka grasās aiziet no amata, bet tagad nolēmusi palikt un cīnīties par muzeju.
Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins šonedēļ viesojās Maskavā, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins augstā viesa priekšā bija izritinājis sarkano paklāju. Ķīna jau labu laiku var noskatīties uz Krieviju ar pārākuma apziņu, jo tās ekonomika ir daudz spēcīgāka nekā Krievijai. Putins no Sji centās izlūgties atbalstu karam pret Ukrainu, bet Ķīnas līderis atturējās no konkrētiem solījumiem. Politikas analītiķi spriež, ka karš Ukrainā ir Ķīnas interesēs, jo vājina gan Krieviju, gan Rietumus.
Rēzeknes pilsētas pašvaldība piešķir papildu finansējumu krievu valodas un literatūras fakultatīvām nodarbībām mazākumtautību skolās. Šajā mācību pusgadā tam paredzēts atvēlēt ap 21 000 eiro. Tas tiek darīts pēc skolēnu vecāku lūguma. Rēzeknes domes opozīcijas deputāti kritizē šo praksi un uzskata, ka mazākumtautību skolās papildu finansējumu vajadzētu piešķirt nevis krievu, bet gan latviešu valodas mācīšanai.
"23 stundas un 56 minūtes!" ceturtdienas rītā lepni paziņoja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") brīdi pirms ilgākās budžeta pieņemšanas sēdes Saeimas vēsturē noslēgšanas. Lai gan rīta pusē deputāti viens pēc otra tribīnē kāpa nokaunējušies, jo neko jau nav sanācis šādi pierādīt, tomēr rekords tika sasniegts un budžets pieņemts. Tas stāsies spēkā 1. aprīlī.
Jau par tradīciju daudzu Latvijas iedzīvotāju mājās ir kļuvusi 1. marta sagaidīšana, jo tieši pusnaktī pie nodokļu maksātājiem nonāk iespēja iegriezt Valsts ieņēmumu dienesta "laimes ratu". Lai gan nodokļu maksāšana kā tāda prieku sagādā vien retajam, tomēr šajā dienā tauta traucas iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai noskaidrotu, vai ir laimējuši "VID loterijā".
Daugavpils pilsētas pašvaldības Tūrisma attīstības un informācijas aģentūra vēlas atteikties no Daugavpils cietokšņa kompleksa izpētes, saglabāšanas un iekļaušanas aktīvā tūrisma apritē. Daugavpils Tūrisma attīstības un informācijas aģentūras vadītājas pienākumu izpildītāja Jeļena Aferonoka, komentējot lēmumu atbrīvot no amata cietokšņa pārvaldnieku un viņa vietnieku atteica: "Cietoksnis ir mikrorajons, tāds kā arī pārējie. Tad jau uz katru mikrorajonu vajag savu apsaimniekotāju."
Piena tirgotāji lēš, ka pāris mēnešos iepirkuma cena samazinājusies pat par 40%. Cenas straujais kritums zemniekiem atkal liek strādāt krietni zem pašizmaksas. Lai parādītu attieksmi, ko veikalu ķēdes rāda pret Latvijas lauksaimniekiem un piena lopkopības sektoru, Latvijas piena ražotāji zemo iepirkuma cenu dēļ apsver lielveikalu boikotu.
Šodien atzīmējam portāla LSM.lv 10 gadu jubileju. Šo desmit gadu laikā esam nostiprinājušies vadošo ziņu portālu topā, par ko pateicamies mūsu lasītājiem, un arī turpmākajos gados gādāsim, lai viņus sasniegtu uzticamas, svarīgas un interesantas ziņas!
Zinātnieki pabīdījuši "Pastardienas pulksteņa" rādītājus vēl tuvāk globālās katastrofas atzīmei, izmaiņas veiktas galvenokārt Ukrainas kara un pieaugošo kodoldraudu dēļ. Kamēr dažādi teorētiski laikrāži tikšķ, Ukrainā karš turpinās jau gandrīz gadu. Cerību Ukrainai dod ASV un Vācijas apsolītie tanki.
Ukraina un tās sabiedrotie aicina Vāciju pieņemt lēmumu par tanku piegādi Ukrainai, jo ukraiņiem šis bruņojums ir ļoti vajadzīgs, lai sekmīgāk cīnītos pret Krievijas iebrucējiem. Taču vācieši joprojām svārstās un nevar izlemt, vai sūtīt tankus uz Ukrainu. Arī sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka Vācijas sabiedrība šajā jautājumā ir ļoti sašķelta: puse atbalsta tanku piegādāšanu Ukrainai, bet puse ir pret, jo baidās, ka šāds solis saasinās konfliktu un nokaitinās Krieviju.
Sals, kas sekoja atkusnim, veicināja vižņu veidošanos un iešanu visā Daugavas garumā. Lieli ledus sablīvējumi sākotnēji radās Pļaviņās, bet vēlāk situācija kļuva bīstama arī Jēkabpilī. Tā kā turpina nākt jauni vižņi un ledus parāda savu spēku, ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils turpina paaugstināties, bojājot pilsētas aizsargdambi. Pilsētā izsludināts sarkanais brīdinājums, plūdi gāž kokus, appludina mājas, cilvēki evakuējas un glābēji nemitīgi uzrauga situāciju.
Vienā stāstā savijušies divi Latvijas lepnumi, ar ko parasti dižojas tautieši – kultūra un meži. Līdz ar plāniem izbeigt "Latvijas valsts mežu" īstenoto ziedošanas praksi apdraudēta vairāku Valsts kultūrkapitāla fonda programmu norise, tostarp tādu, kas saistītas ar kultūras nodrošinājumu reģionos, kā arī koru un tautas deju tradīcijas attīstību. Kultūras ministrs teic, ka premjers solījis palielināt kultūrkapitāla fonda budžetu, tomēr kultūras darbinieki bažījas, ka viss būs pašu rokās, un ceļ trauksmi.
Tikpat ātri kā kupenas nomainīja peļķes, tā paskrējusi nedēļa starp Ziemassvētkiem un Vecgada vakaru. Stāvot uz, iespējams, vēsturē siltākās gadumijas sliekšņa, vaicājam: ko nesīs 2023. gads? No tā, ko jau zinām, gribas izcelt pozitīvo: tēti varēs iet bērna kopšanas atvaļinājumā un kopā ar mammām saņemt lielākus pabalstus, minimālā alga pieaugs no 500 līdz 620 eiro mēnesī un sabiedriskā transporta biļetes Rīgā kļūs lētākas.
Lai gan Ziemassvētki ir laiks, kurā vairāk domājam par labo, tomēr tas neizdzēš visas nebūšanas un cūcības, ar kurām saskaramies. Ir tikai normāli, ka arī svētkos sašļūk šņukurs, jo lietas ne vienmēr notiek, kā vēlamies. Šī ir atbalsta kartīte ikvienam, kam vajadzīgs viens draudzīgs uzmundrinājums, viens drusku sarains un raupjš apkampiens.
Vairāk nekā 400 kultūras nozares darbinieki atklātā vēstulē kritizēja kultūras ministra Naura Puntuļa (Nacionālā apvienība) balsojumu pret visu ģimeņu aizsardzību kā esošu pretrunā nozares definētajai iekļaujošajai politikai un aicināja strādāt atbilstoši Satversmē noteiktajām pamatvērtībām. Uz vēstuli ministrs atbildēja, uzstājoties no Saeimas tribīnes, un norādīja, ka to ir "godam veicis", kā arī uzsvēra: "Ikvienam demokrātiskas sabiedrības pārstāvim ir tiesības izteikties no pozīcijas "manuprāt" un tad, atrodot domubiedrus, apvienoties vēstulēs, organizācijās vai politiskos spēkos un tad jau kopā teikt "mūsuprāt". Arī Nacionālajai apvienībai ir tiesības uz jebkuru jautājumu vai tā iespējamo risinājumu skatīties no skatupunkta "mūsuprāt"."
Vērtējot pārkāpumu kopumu, kas pieļauti pēdējā laikā, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) anulējusi apraides atļauju patlaban Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai TV programmai "Doždj", pamatojot to ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai. Naktī uz ceturtdienu, 8. decembri, "TV Rain" pārtraukusi raidīšanu Latvijas teritorijā.
Pēc Daugavpils pašvaldības spiediena Marka Rotko mākslas centrs no ekspozīcijas izņēma trīs igauņu keramiķa Sandersa Raudsepa darbus, kuros viņš dažādos veidos interpretējis krustu. Situācija raisīja asas diskusijas sociālajos tīklos, bet VARAM un Kultūras ministrija apņēmās prasīt paskaidrojumu Daugavpils domei un atgādināja, ka cenzūrai demokrātiskā valstī nav vietas. Savukārt Daugavpils domes pārstāvis Aleksejs Vasiļjevs noliedza, ka šeit būtu notikusi cenzūra: "Nekādas cenzūras nebija un nebūs. Ja, piemēram, būtu cenzūra, tad neviens to izstādi neatvērtu."
"Brīnišķīga #spelmanunakts!""Baudījums!" "Dīvaina #SpēlmaņuNakts." "Pārmērīgi daudz insider joku." "Skatīties #Spēlmaņunakts bīstami. Nopirktas jau biļetes uz divām izrādēm." "Cik pretīga, omg, cik pretīga #SpēlmaņuNakts." Dramatiskais tviteris šogad "Spēlmaņu naktī" konkurēja ar dramatisko teātri. Vislielāko ažiotāžu sociālajos tīklos izraisījis žūrijas lēmums gada aktrises titulu piešķirt Čulpanai Hamatovai, piemetot jaunu pagali mūžsenās diskusijas "vai mākslu var nodalīt no politikas" ugunī.
Lai gan gripa nekur nebija pazudusi, pēdējos gados Covid-19 dēļ par to domājām mazāk. Ziema tuvojas, un Slimību profilakses un kontroles centrs atgādina, ka laiks par sevi parūpēties un doties vakcinēties. Šogad valsts apmaksāta pote pret gripu pienākas ārstiem, senioriem, grūtniecēm, cilvēkiem ar hroniskām kaitēm, un no 21. novembra bezmaksas vakcīnas varēs saņemt arī cilvēki vecuma grupā virs 50 gadiem un bērni, kas nav sasnieguši pilngadību. Līdz šim gripas izplatība Latvija saglabājas zema, taču tā, visticamāk, tikai pieaugs.
Latviju pārņēmis ne tikai rudens nogurums, bet arī nogurums no koalīcijas sarunām. Pēc garām diskusijām, kurš būs pozīcijā un kurš opozīcijā, un nepatikas paušanas par ierādītajām vietām Saeimas sēžu zālē, nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība parakstījuši sadarbības memorandu, un "Jaunā vienotība" kolēģiem piedāvājusi atbildības jomu sadalījumu, bet "Apvienotais saraksts" iegrimis dziļās pārdomās, vai teikt – JĀ! – koalīcijas sarunu vedēja Krišjāņa Kariņa "bildinājumam".
1. novembrī, uz pirmo sēdi sanāca jaunievēlētā 14. Saeima. Nepilnu stundu pēc deputāta zvēresta došanas Nadežda Tretjakova no frakcijas "Stabilitātei!", uzrakstot iesniegumu Saeimas prezidijam, atteicās no deputātes pilnvarām. Savukārt nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība", "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība jau parakstījuši sadarbības memorandu un vienojušies par klimata un enerģētikas ministrijas izveidi.
Cūcība ir gan mežā izgāzt sadzīves atkritumus, gan organiskos atkritumus no dārza: rudens lapas, lakstus, nopļauto zāli, neapēstos ābolus un citas rudens veltes. Tā mežā nokļūst nevēlamas dārza kultūras, rodot tur mājvietu invazīvām sugām (piemēram, Spānijas kailgliemežiem) un neraksturīgām slimībām. Arī priekšstats, ka dārza veltes būs našķis meža zvēriem un nesīs labumu, ir aplams. Šādā veidā cilvēki radina meža zvērus nākt pilsētā, ciemoties pagalmos un izstaigāt iekoptos dārziņus. Dārza atkritumus var pārstrādāt kompostā, taču ja tādas iespējas nav, jāsazinās ar pašvaldību, atkritumu apsaimniekotājiem vai jāvēršas pie vietējiem lauksaimniekiem vai mednieku organizācijām.
Krievija šonedēļ ar raķetēm apšaudīja Ukrainas pilsētas, nogalinot desmitiem civiliedzīvotāju. Taču šis uzbrukums nav mazinājis ukraiņu apņēmību pretoties okupantiem, un arī Rietumu partneri apņēmušies pastiprināt bruņojuma piegādes Ukrainai. Amerikāņi jau piegādājuši Ukrainai vairākas “HIMARS” raķešu sistēmas.
14. Saeimas vēlēšanās ievēlētie septiņi politiskie spēki ir kā septiņas krāsas varavīksnē, kas plāno apspīdēt Latviju turpmākos četrus gadus. "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts", Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie" nu zīmē sarkanās līnijas un, pārcilājot viens otra tīrās un netīrās veļas grozus, dala varu un izvietojumu koalīcijā un opozīcijā.
14. Saeimas vēlēšanās provizoriskie rezultāti dažus pārsteidza vairāk, citus – mazāk. Visvairāk vēlētāju balsu saņēma līdzšinējā valdības vadītāja Krišjāņa Kariņa pārstāvētā partija "Jaunā Vienotība", kamēr ir dažas partijas, tostarp valdības koalīcijas partneri, kas nākamos četrus gadus aizvadīs ārpus Saeimas gaiteņiem.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien, 21. septembrī, paziņoja par daļējas mobilizācijas izsludināšanu, lai iegūtu papildspēkus karam pret Ukrainu. Karadienestā plānots mobilizēt līdz pat 300 000 rezervistu. Ukrainas un rietumvalstu amatpersonas to raksturo kā izmisuma soli, jo Putinam nav izdevies sasniegt cerētos mērķus un Ukrainas armija devusies pretuzbrukumā. Krievija apgalvo, ka Ukrainā zaudējusi mazāk nekā 6000 karavīru, bet Ukraina vēsta, ka okupantu armijas zaudējumi ir vairāk nekā 55 000 karavīru.
"Krīze krīzes galā!" – līdz ar rudeni Latviju piemeklējusi jaunākā – sēņu krīze. Mikologi spriež, ka tik maz ēdamo sēņu mežos neatminas lasām, turklāt sēņu trūkuma dēļ nācās atcelt ikgadējo izstādi Latvijas Nacionālajā dabas muzejā. Tomēr vēl nav zudušas cerības to sarīkot septembra beigās, turklāt pēdējās dienās dzirdētas labas ziņas par beku parādīšanos.
Atlicis mazāk nekā mēnesis līdz 1. oktobrim, kad norisināsies 14. Saeimas vēlēšanas. Deputātu kandidāti parkos slej nojumes, dala skrejlapas pie lielveikaliem, aplīmē autobusus un izrotā ēku ugunsmūrus ar milzu portretiem. Kur vien vērs skatienu – tur kāds kandidāts. Lai neapjuktu politiķu parādē, sabiedrisko mediju portāls LSM.lv un sabiedriskās politikas centrs "Providus" pirms vēlēšanām piedāvā "Partiju šķirotavu", kas ļauj izvērtēt partiju nostāju dažādos jautājumos un salīdzināt to ar tavu pozīciju, kā arī uzzināt, kā izskatītos taviem uzskatiem atbilstošs Ministru kabinets.
Skolēniem atkalredzēšanās prieks ar klasesbiedriem, skolotājām gladiolu klēpji, vecākiem tēriņi, autovadītājiem sastrēgumi... Tipiski 1. septembrim. Taču šogad gladiolas daudzviet ir jau noziedējušas un skolās valda izmisums, jo trūkst pedagogu, bet esošie ir pārstrādājušies, cenšoties "aizlāpīt" kolēģu iztrūkumu. Mācību gads iesākas ar skolotāju streika gaidām, jo neizdodas atrast kompromisu par Izglītības un zinātnes ministrijas iecerēm attiecībā uz pedagogu algām un slodzēm.