ĪSUMĀ
- Rēzeknes 2023. gada budžets – bez izdevumiem un resursiem to segšanai vismaz 3 mēnešiem.
- Attiecīgi budžetā neieplānoti vismaz 8,68 miljoni eiro.
- Pārskatā nav uzrādītas iespējamās saistības 13,7 miljonu eiro apmērā.
- Rēzeknei trūkst līguma ar zvērinātu revidentu par 2023. gada pārskata revīziju.
- Bartaševičs joprojām noliedz problēmas un saskata politisko pasūtījumu.
Neieplānoti resursi budžetā
Valsts kontrole atklājusi, ka Rēzeknes domē 2023. gada budžets tika apstiprināts bez izdevumiem un resursiem to segšanai vismaz trim mēnešiem jeb neieplānojot vismaz 8,68 miljonus eiro.
Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere medijiem atzina, ka minētā summa ir aptuvena un revidenti nespēj pateikt precīzu Rēzeknes budžeta deficītu, jo domē grāmatvedība ir decentralizēta.
Revīzijā konstatēts, ka, neraugoties uz pieejamo informāciju par budžeta līdzekļu iztrūkumu vairākās pozīcijās, budžeta izdevumu kontrolskaitlis, kas tika noteikts 2022. gada līmenī, tika samazināts vēl par 8%.
Atklāti arī būtiski trūkumi budžeta izpildes un kontroles procesā, tostarp grozījumu budžetā sagatavošanas un apstiprināšanas procesā. Lai gan Finanšu ministrija (FM) vairākkārt norādīja, ka jaunus aizņēmumus saņemt nav iespējams, kā arī vairākiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem šogad bija apturēts vismaz 3 miljonu eiro finansējums, dome budžetu attiecīgi nekoriģēja par iepriekš plānotajiem, bet nesaņemtajiem aizņēmumiem 7,77 miljonu eiro apmērā.
Rezultātā nav norādīta reālā situācija par finanšu līdzekļu iztrūkumu.
Neuzrādītas saistības un trūkst revidenta
Būtiskas neatbilstības fiksētas pašvaldības saistību uzskaitē un kontrolē. Pārskatā nav uzrādītas iespējamās saistības attiecībā uz noslēgtajiem līgumiem par nākotnes ilgtermiņa ieguldījumiem, kas saskaņā ar pašvaldības informāciju ir 13,7 miljoni eiro, neskaitot galvojumus.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins LTV "Rīta panorāmā" atzina, ka situācijā, kad domē nav sakārtots process, kā veido budžetu, "varam skaidri runāt par domes vadības atbildību", lai gan iemeslu situācijai, kurā nonāca Rēzekne, ir vairāk.
Korčagins norādīja, ka budžeta izvērtēšana ir domes piesaistīto zvērinātu revidentu atbildība, un uz viņu neizdarību, nepamanot šādas saistības, Valsts kontrole vērsīs gan Zvērinātu revidentu asociācijas, gan Finanšu ministrijas uzmanību.
Savukārt pašlaik satraucošākais ir tas, ka šajā brīdī pilsētai nav zvērināta revidenta, jo iepriekšējais revidents savas līgumsaistības izbeidzis, un pašvaldība līdz šim nav atradusi jaunu revidentu, pastāstīja Korčagins.
Valsts kontrole aicina domi atrast jaunu revidentu, jo tā ir kritiskā nepieciešamība; ja dome to nedara, tas ir likuma pārkāpums, norādīja Korčagins.
Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere Latvijas Radio norādīja, ka tas ir likumā noteiktais pašvaldības pienākums piesaistīt zvērināto revidentu. Ja revidenta nav, pašvaldības grāmatvedība, protams, strādā un sagatavos 2023. gada pārskatu, bet bez revidenta nebūs atzinuma, ka šim pārskatam var ticēt.
Arī Bādere Latvijas Radio norādīja, ka, protams, par iekšējās kontroles sistēmas izveidi atbildīga vadība.
Savukārt Korčagins atklāja, ka arī tiesībsargājošās iestādes lūgušas Valsts kontrolei dažādus revīzijas datus, tā kā "stāsts par Rēzekni un atbildību, tiesību normu neatbilstību un pārkāpumiem vēl nav beidzies".
Savukārt viens no Valsts kontroles ieteikumiem domei ir novērst decentralizēto grāmatvedību, kas šobrīd ir izkaisīta deviņās dažādās iestādēs.
Trūkst ticamas informācijas
Revīzijas tekstā par problēmām un iespējamām problēmām finansiālo saistību izpildē ļoti bieži pieminēts vārds "vismaz". Tam iemesls ir skaidru datumu, budžeta vadības trūkums Rēzeknē, kāpēc nav pilnas ticamas informācijas par saistību uzskaiti.
"Tas bija lielākais izaicinājums revīzijā – tikt līdz šādai informācijai, un teikšu godīgi, ka mēs līdz tai pilnībā netikām.
Tāpēc, ka grāmatvedība ir decentralizēta, finanšu informācija ir mainīga. Tādos apstākļos pateikt, kādas ir patiesās saistības un kāds ir iztrūkums, vienkārši nav iespējams! Šis arī ir lielākais un sarežģītākais ieteikums, ar kuru būs jāstrādā Rēzeknes pašvaldībai – būs jācentralizē grāmatvedības uzskaite, un šis nav viegls darbiņš," uzsvēra Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.
Pēc Bāderes teiktā, Valsts kontrole ceļa karti no Rēzeknes pašvaldības par to, kā sakārtot grāmatvedības procesus, sagaida līdz 1. aprīlim. Vienlaikus Valsts kontrole prasa risināt, ka pašlaik Rēzeknei nav līguma ar zvērinātu revidentu par 2023. gada pārskata revīziju, lai gan to pašvaldībai par pienākumu uzdod likums. Neesot revidentam, par pašvaldības grāmatvedību un 2023. gada pārskatu trūkst atzinuma, ka pārskats ir ticams.
Vienlaikus Valsts kontrole par Rēzeknē konstatēto informējusi arī Valsts policiju un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju.
Bartaševičs joprojām noliedz problēmas un saskata politisko pasūtījumu
Iepazīstoties ar revīzijas rezultātiem, Rēzeknes valstspilsētas atstādinātais mērs Aleksandrs Bartaševičs no partijas "Kopā Latvijai" noraida visus pārmetumus. Problēmas Rēzeknē esot sākušās, jo Finanšu ministrija vasarā neakceptēja pašvaldībai pienākošus kredītus jau sāktiem projektiem. Problēmas ar SPA centra būvi viņš gan neminēja. Gada nogalē budžetā liela daļa nesakārtoto saistību esot atrisinātas. Arī jaunu revidentu cerot atrast jau janvārī.
Turklāt Rēzeknes dome jau septembrī pieteikusies Finanšu ministrijas kūrētam finanšu stabilizācijas procesam. Bet "nekas nenotiek", sacīja atstādinātais mērs.
"Visām problēmām cēlonis ir finanšu ministra [Arvila] Ašeradena tāda īpašā attieksme pret Rēzekni," apgalvoja Bartaševičs.
"Es joprojām apgalvoju, ka tas ir politiskais pasūtījums.
Jā, nav iekļauti kaut kādi izdevumi, bet mēs noslēdzam gadu bez deficīta. Nu tad acīmredzami tā nav taisnība. Mēs samaksājam visas algas, mēs nofinansējam visus savus izdevumus. Nu, tad par ko ir runa? Jā, sākumā bija cita situācija, mēs plānojām ar speciālistiem budžetu, un bija tāds, kāds bija. Bet gada beigās ir cita situācija." sacīja Bartačevičs.
Burovs: Pilsēta bankrota priekšā
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs sarunā ar Latvijas Radio secināja, ka Rēzeknē budžeta plānošana nebija veiksmīga, saistības lielas, kam sekas ir parādi un liels budžeta deficīts, "ja tā var runāt – Rēzeknes pilsēta ir bankrota priekšā, ja nebūs palīdzības no valsts".
Burovs norādīja, ka, viņaprāt, janvārī nekavējoties jāsāk pašvaldības finanšu stabilizācijas programma, ieceļot no valsts finanšu uzraugu.
Bet jautāts, ko darīt, lai pašvaldības šādās situācijās nenonāktu, Burovs, kurš ilgus gadus strādāja Rīgas pašvaldībā, sacīja, ka var tikai, "maigi sakot, brīnīties", kā Rēzekne varēja līdz tam nonākt. Bet viņš uzskata, ka "nevajag visu pilnībā kontrolēt no augšas, pašvaldībām ir savas funkcijas, bet, protams, kādā brīdī kontroles pietrūka", kā tas tieši notika – "grūti pateikt, man tādas lietas neizskatās normālas un pieņemamas".
KONTEKSTS:
Rēzeknes pilsētas pašvaldība ir nonākusi smagā finansiālā situācijā – izdevumu segšanai šim gadam tai pietrūkst vairāku miljonu eiro. Tā sagatavoja rīcības plānu finansiālās situācijas uzlabošanai ilgtermiņā, taču pēc tā izvērtēšanas Finanšu ministrija neguva pārliecību, ka pašvaldība spēs pildīt savas saistības pret kreditoriem.
Tikmēr pašvaldība nesekmīgi mēģināja izsolē atrast topošā rekreācijas jeb SPA centra nomnieku, bet Finanšu ministrija vērsusies Ģenerālprokuratūrā un citās tiesībsargājošās iestādēs, lai izvērtētu mēra Bartaševiča un domes darbinieku atbildību.
Saistībā ar notiekošo Rēzeknes domē atbildīgā ministre Inga Bērziņa novembra sākumā no amata atstādināja līdzšinējo pilsētas mēru Aleksandru Bartaševiču.
