Navaļnijs ir krievu un ukraiņu izcelsmes jurists, taču kopš 2008. gada plašāku atpazīstamību gan Krievijā, gan arī ārpus tās guvis kā blogeris un sociālais aktīvists, kas īpašu uzmanību pievērsis korupcijas un politiskajām problēmām Krievijā.
Cilvēktiesību organizācija "Amnesty International" viņu atzinusi par sirdsapziņas ieslodzīto, un par darbu cilvēktiesību jomā viņam arī piešķirta Saharova balva.
Plašāku atpazīstamību Krievijā viņš ieguva 2008. gadā, kad savā blogā publicēja rakstu par nelikumībām Krievijas politikā un lielākajos valsts uzņēmumos. Turklāt blogā publicētie atklājumi tolaik pat rezultējās ar atsevišķu amatpersonu atkāpšanos no amata, kas Krievijas politikā ir retums.
2011. gadā Navaļnijs nodibināja "Korupcijas apkarošanas fondu". Viņa komanda gadu gaitā vērsusies kā pret oligarhiem, tā pret Maskavas augstākajos posteņos ieceltām amatpersonām.
Togad Navaļnijs arī pirmoreiz arestēts par dalību protestā pie Krievijas Valsts domes ēkas Maskavā, kad galvaspilsētas ielās izgāja desmitiem tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret Krievijas parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.
Tie bija lielākie protesti Krievijā kopš 90. gadiem. Maskavas kārtībsargi apgalvoja, ka mītiņā piedalījās aptuveni 29 tūkstoši cilvēku, kamēr akcijas organizatori vēstīja, ka dalībnieku skaits sasniedza 120 tūkstošus.
Ieslodzījumā pēc plašā protesta viņš tolaik pavadīja 15 dienas. Arestēti tika vēl aptuveni 300 cilvēki.
Tikmēr viņa vadītais fonds gadu gaitā ir publicējis neskaitāmus pierādījumus nelikumībām Krievijas varas gaiteņos, tostarp gan atrādījis to, cik ekstravaganti patiesībā dzīvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, gan vēstījis par Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Medvedeva lepnajiem īpašumiem.
Neskatoties uz to, ka Kremlim pret Navaļniju jau tolaik bija izveidojusies liela nepatika, viņam tomēr ļāva piedalīties 2013. gada Maskavas mēra vēlēšanās, un viņš palika otrajā vietā aiz Putina sabiedrotā un pašreizējā Krievijas galvaspilsētas vietvalža Sergeja Sobjaņina.
Tajā pat gadā pret viņu ierosināta viena no skaļākajām lietām – Navaļnijs un viņa brālis apsūdzēts krāpšanā un naudas atmazgāšanā.
2016. gadā Navaļnijs pavēstīja, ka izvirza savu kandidatūru 2018. gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām, taču pret viņu ierosināto un politiski motivēto lietu dēļ dalība šajā "sacensībā" pret Putinu viņam tika liegta.
Un 2017. gadā tieši viņš un viņa komanda piedalījās, iespējams, plašāko pret korupciju vērsto protesta akciju rīkošanā Krievijā, tostarp arī galvaspilsētā Maskavā. Tiem sekoja plaši aresti – apcietināti tika ap 1000 cilvēku visā valstī, tostarp arī pats Navaļnijs.
2020. gadā "Korupcijas apkarošanas fonds" tika likvidēts pēc tam, kad kāds Kremļa darbinieks uzvarēja lietā par neslavas celšanu.
Taču arī pēc Navaļnija aresta un fonda slēgšanas, kā arī neskaitāmām kratīšanām viņa sabiedroto birojos un arī dzīvesvietās opozicionāra video straumēšanas vietnes "YouTube" kontā aizvien tiek publicēts jauns saturs, vēstot par koruptīvām un nelikumīgām amatpersonu darbībām Krievijā.
Šobrīd opozicionāra "YouTube" kontam ir vairāk nekā seši miljoni abonentu.
Navaļnijam arī vairākkārt uzbrukts – kā publiskos izteikumos, tā fiziski. 2017. gadā kāds ar opozicionāra darbībām neapmierināts vīrietis viņam sejā iešļāca briljantzaļo šķīdumu. Tas trāpīja arī Alekseja labajā acī, kas tolaik zaudēja 80% redzes.
2020. gada vasarā bija mēģinājums noindēt Navaļniju ar "Novičok" indi; pēc tam viņš ilgu laiku ārstējās Vācijā. Navaļnija komandas veiktā izmeklēšana liecināja, ka saindēšanu veica Krievijas specdienestu aģenti.
2021. gada janvārī pēc ārstēšanās Vācijā Navaļnijs atgriezās Krievijā un nekavējoties tika apcietināts. Pret viņu tika ierosināti vairāki tiesas procesi.
2023. gada augustā viņam piesprieda kārtējo cietumsodu, 19 gadu ieslodzījumu par "ekstrēmismu". Gada beigās Navaļnijs tika pārvests uz koloniju Arktikā, Jamalas Ņencu autonomajā apgabalā.
Vienlaikus Navaļnija pretrunīgā pagātne un izteikumi aizvien radījuši veiksmīgu augsni dažādām spekulācijām.
Tā, piemēram, 2007. gadā Navaļnijs pievienojās Nacionālās Krievijas atbrīvošanas kustībai, kas plašāk pazīstama kā "Narod" jeb "Tauta".
Un tās prioritāte bija imigrācijas politika. Zināms, ka šī kustība pēcāk apvienojās ar divām citām nacionālistu grupām, proti, "Kustību pret nelegālo imigrāciju" un "Lielo Krieviju".
Gadu gaitā viņš negatīvi izteicies gan pret Kaukāzā mītošajiem musulmaņiem, gan pret gruzīniem un Krievijā mītošajiem migrantiem no Centrālāzijas valstīm.
Neskaidra bija arī viņa attieksme pret Baltijas valstīm.
Navaļnijs arī atbalstījis Krievijas iebrukumu Gruzijā 2008. gadā, kā arī paudis, ka "Krima paliks Krievijas sastāvā un pārskatāmā nākotnē nekad vairs nekļūs par daļu no Ukrainas."
Tiesa, pērn Navaļnijs negaidīti pavēstīja, ka Ukrainas robežām tomēr jābūt tām, kas starptautiski atzītas un noteiktas 1991. gadā.
"Arī Krievija tolaik atzina šīs robežas, un tai tās ir jāatzīst arī šodien," viņš turpināja. "Šeit nav, par ko diskutēt."
