Panorāma

Saeimā strīdi par mediķu un ierēdņu algām

Panorāma

Iesaka lietot medicīniskās maskas

Jaunā apziņošanas sistēma joprojām ieceres līmenī

Jaunā iedzīvotāju apziņošanas sistēma krīzes brīdī aizvien «ieceres līmenī»

Astoņu gadu laikā projekts par krīzes paziņojumu nosūtīšanu ikviena iedzīvotāja mobilajā tālrunī nav pārvērsts izmantojamā apziņošanas rīkā. To Latvijas valdība cenšas ieviest jau vismaz kopš Zolitūdes traģēdijas, un tas būtu īpaši noderīgs ārkārtējās situācijas apstākļos pandēmijā. Kā un kad tā varētu sākt darboties?

Izdzirdot šādi gaudojam sirēnas, ja vien tās darbojas, iedzīvotājiem jāieslēdz televizors vai radio lai uzzinātu, kas pār ārkārtas situāciju izveidojusies un kā rīkoties.

Šāda iedzīvotāju apziņošanas kārtība Latvijā darbojas gadu desmitiem. Bet tā vairs īsti neatbilst mūsdienu iedzīvotāju paradumiem un, godīgi sakot, nav arī pārāk efektīva, jo bieži vien atrodamies vidē, kur televizora vai radioaparāta tuvumā nav. Bet katram no mums gandrīz nemitīgi ir klāt telefons.

Tādēļ valdībā jau gadiem ilgi, vismaz kopš Zolitūdes traģēdijas, tiek diskutēts par nepieciešamību iedzīvotāju apziņošanai krīzes situācijās izmantot mobilos sakarus, kas izsūtītu ziņas uz telefoniem caur tā dēvēto šūnu apziņošanas sistēmu.

Ar ko tas atšķiras no parastajām īsziņām?

Atšķirību ir daudz, bet galvenās ir divas – aptvere un ātrums. Proti, SMS īsziņas tiek adresētas konkrētam abonentam vai vairākiem abonentiem pēc iepriekš sagatavota saraksta. Savukārt šūnu apraidē ziņu ar pāris klikšķiem var nosūtīt visiem  abonentiem, kas atrodas ģeogrāfiski atzīmētajā teritorijā. Tā var būt gan visa valsts, gan tikai krīzes skartā daļa.

Piemēram, šādā veidā atbildīgie dienesti tieši Pļaviņās esošajiem telefonu lietotājiem varētu izsūtīt ziņu par plūdu draudiem. Vai Smiltenes iedzīvotājiem par lāča atgriešanos apkārtnē. Vai visā valstī, atgādinot, no cikiem līdz cikiem spēkā ir mājsēde.

Un to saņemtu visi, kas fiziski atrodas noteiktajā teritorijā – arī viesabonēšanā esošie iebraucēji.

Otra atšķirība ir ātrums. SMS izsūtīšana lielam skaitam klientu pārslogo sakaru sistēmas. Turklāt krīžu laikā cilvēki paši intensīvi sazvanās ar draugiem un tuviniekiem, vēl vairāk pārslogojot torņus. Tādēļ oficiālās brīdinājuma īsziņas cilvēki var saņemt novēloti. Taču šūnu apraide izmanto citu tehnoloģiju, un šīs ziņas iespējams izsūtīt nekavējoties, lai vai cik pārslogoti būtu parastie torņi.

Latvijā tas aizvien ieceres līmenī

Šūnu apraides sistēma tiek izmantota vairākās Eiropas valstīs, arī mūsu kaimiņos Lietuvā, taču Latvijā tā pastāv tikai ieceres līmenī.

Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes direktīva uzdod dalībvalstīm līdz nākamā gada jūnijam tādu ieviest, bet Latvijas atbildīgās amatpersonas atzīst – tik drīz to nespēsim.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs sacīja: "Atbilstoši plānam, ja šie darbi un iepirkums norit atbilstoši pozitīvajam scenārijam, tad šīs būtu gada beigas, kas nepieciešams izstrādātājam."

Iekšlietu ministrija cer līdz novembrim pabeigt tehnisko specifikāciju. Pirms tam gan būs jārīko konkurss par sistēmas izveidi. Pasaulē ir tikai daži uzņēmumi, kas izgatavo šādas sistēmas.

LTV zināms, ka viens no tiem, ASV bāzētais "Everbridge", jau konsultējies ar Latvijas valdību. 

"Everbridge" pārstāve Valērija Riska norādīja: "Latvijas valdība  vairākus mēnešus veic padziļinātu izpēti par iespējām ieviest modernu sabiedrības brīdināšanas sistēmu. Mūsu piedāvātā sistēma spēj izsūtīt ziņas ikvienam iedzīvotājam valstī 5–7 sekunžu laikā ar skaļu signālu uz ikvienu telefonu."

Aptuvenās izstrādes izmaksas tiek lēstas 4,2 miljonu eiro apmērā. Vēl pusmiljons ik gadus būšot nepieciešams sistēmas uzturēšanai.

SIA "Latvijas Mobilais telefons" prezidents Juris Binde norādīja: "Operatori arī ir spiesti veikt šādas tādas papildu izmaiņas. Tas nozīmē, ka valsts budžetā jāparedz līdzekļi gan programmatūras, gan vēlāk – šīs sistēmas apkalpošanas ziņā."

Taču par finansējuma avotiem pagaidām skaidrības nav. Valsts nākamā gada budžetā līdzekļi šim mērķim nav paredzēti, Iekšlietu ministrijā cer tos piesaistīt caur Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF)  programmām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt