Dienas ziņas

Ko par ierobežojumiem saka iedzīvotāji?

Dienas ziņas

Kā ieslodzītie atbrīvojas no atkarībām?

Madonā liek izveidot Covid-19 nodaļu, taču tas nav iespējams

Madonā liek izveidot Covid–19 nodaļu; slimnīcā neredz iespēju to izdarīt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Valsts operatīvā medicīniskā komisija paziņojusi, ka Madonas slimnīcā ar 20. oktobrī jāuzsāk Covid-19 pacientu uzņemšana, nodrošinot 17 gultasvietas. Slimnīcas vadība norāda, ka tas nav iespējams.

“Mūsu slimnīca diemžēl ir celta deviņdesmitajos gados. Mēs nevaram nodrošināt gan pacientiem, gan ārstiem drošo plūsmu. Vēl viena ķibele mums ir notikusi, mums ir vienkārši izgājis no ierindas viens lifts. Ir apdraudēta gan neatliekamās, gan arī ambulatorās palīdzības sniegšana, jo mēs šīs pacientu plūsmas vienkārši nevaram nodalīt,” pastāstīja Madonas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Līga Šerna.

Kā norādīja slimnīcā uzrunātie – tā nav brīva no Covid-19, jo arī šobrīd ir gadījumi, kad pēc pacientam veiktā testa, kas sākotnēji ir negatīvs, vēlāk atkārtotais tests uzrāda pretējo.

“Mēs jau esam saskārušies ar Covid-19 pacientu, kurš mums ir jāizolē, jānodrošina, ka viņam ir atsevišķa palāta un jāpieiet pie viņa kā pie Covid-19 slimnieka, neskatoties uz to, ka pamatslimība viņam ir cita. Tāpat slimo arī personāls,” norādīja slimnīcas valdes locekle, medicīniskā direktore Astrīda Svilāne.

Slimnīca esot nodrošināta ar skābekļa ligzdām palātās un ventilējamajiem aparātiem, taču bažas rada fakts, ka, pieaugot stacionēto skaitam ar smagu slimības gaitu, to var nepietikt un tad sāktos pacientu šķirošana.

“Šķirošana ir ļoti sarežģīta lieta, un tā ir tāda arī sirdsapziņas lieta, tā ir tāda arī morāles lieta. Grūti teikt, ja tas ir kara apstākļos, tā ir viena lieta, bet, tā kā mēs pašreiz dzīvojam normālos miera apstākļos, tad šī šķirošana ir ļoti sarežģīta,” izteicās Svilāne.

Taču īpaši lielu sašutumu šajā situācijā radīja fakts, ka bijusi vienošanās ar Nacionālo veselības dienestu un Veselības ministriju, ka Madonas slimnīca uzņem terapeitiskā profila pacientus arī no apkārtējiem reģioniem, tādējādi sniedzot atbalstu, jo Covid-19 nodaļu izveidot nav iespējams. Attiecīgās institūcijas to zina, taču madoniešu viedokli vērā neņemot.

“15. oktobrī, tā bija ceturtdiena, dienas vidū notika Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēde. Tad mēs vakarā saņēmām ziņu, ne saņēmām, bet paši izlasījām presē, ka tāds VOMK lēmums ir bijis, bet pašas slimnīcas šo lēmumu, protokolu saņēma piektdien vēlu vakarā. Respektīvi tad, kad slimnīcās vairs nebija ne administrācijas, nekas. Mēs tomēr sagaidītu, ka VOMK lēmumi atnāk arī savlaicīgi līdz mums, nevis vispirms tiek informēta prese. Lēmums ir pieņemts, un ar mums netika runāts,” uzsvēra Šerna.

Pašlaik Madonas slimnīca uzrakstījusi atkārtotu vēstuli, lūdzot izvērtēt situāciju, kas neļauj nodrošināt drošu Covid-19 slimnieku ārstēšanu.

Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas Jautājums" arī uzsvēra, ka neviens nekonsultējās ar pašu slimnīcas vadību, paziņojot, ka tai jāveido Covid-19 nodaļa. Pēc viņa teiktā, slimnīcā jāslēdz kāda cita nodaļa, lai apkalpotu Covid-19 slimniekus.

Kalējs arī stāstīja, ka mediķiem trūkst motivācijas darbam Covid-19 krīzes laikā. Veselības ministrijai vajadzētu domāt par finansiālu atbalstu medicīnas jomā strādājošajiem.

Kalējs arī norādīja, ka lēmums par "lokdaunu" ir novēlots par diviem mēnešiem. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Ilze Kreicberga viņam piekrita, gan norādot, ka nozīmīgs ir ne tikai pats lēmums, bet arī ierobežojumu ievērošana: "Pats būtiskākais ir nevis lēmums kā tāds, bet, kā cilvēki to ievēros. Nevienas zāles, stāvot uz plauktiņa, nepalīdz. Tāpat neviens lēmums, ja tas netiek konsekventi pildīts, nevar dot gaidīto efektu."

KONTEKSTS:

Covid-19 saslimstībai Latvijā sasniedzot visu laiku augstāko atzīmi, medicīnas nozarē izsludināja ārkārtējo situāciju. Mediķi cēla trauksmi par tūlītēju nepieciešamību pēc stingriem ierobežojumiem valstī.

Vēlāk valdība lēma valstī no 11. oktobra uz trim mēnešiem izsludināt ārkārtējo situāciju, kas Covid-19 pandēmijā ir jau trešā reize. Nedēļu pēc ierobežojumu stāšanās spēkā Covid-19 saslimstības tendences ir negatīvākas nekā prognozēts. 

Slimnīcās strauji aug stacionēto skaits, tādēļ pārtraukta plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, izņemot atsevišķus pakalpojumus. Tiek arī meklēta iespēja atvērt papildu gultas Covid-19 slimniekiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti