Šī bija ļoti īpaša diena Ikaunieku ģimenei un rehabilitācijas centra "Poga" darbiniekiem. Vairāku gadu darba pūliņi vainagojušies panākumiem – Elīza piecu gadu vecumā spērusi savus pirmos patstāvīgos soļus bez palīglīdzekļiem.
"Jebkura bērna pirmie solīši viņa ģimenei ir liels notikums. Ja tie bija jāgaida piecus gadus, tad tas ir vēl jo emocionālāks un lielāks notikums," sacīja Elīzas mamma Kate.
Kaut Elīza piedzima priekšlaicīgi, dzīves pirmo gadu mazuļa attīstība bija ļoti laba. Taču ap gada vecumu sākās atpalicība kustību attīstībā. Sekoja diagnoze – bērnu cerebrālā triekā. Tas ģimenes ikdienu mainīja par 180 grādiem.
Taču neatlaidība vainagojusies panākumiem. Nu jau Elīza soļo tik braši, ka fizioterapeitiem viņa jāpiebremzē.
Ceļš uz šo panākumu nebija viegls – aiz muguras vairākas operācijas, Elīza ik gadu centrā "Poga" iziet vairākus intensīvās rehabilitācijas kursus – trīs stundu gari treniņi piecas reizes nedēļā. Protams, gadās arī sāpīgi kritieni.
Bet Elīza nav apturama. Piecgadniece izslauka acis, sakārto frizūru, sakož zobus un iet tālāk – vēl viens solītis, vēl viens un vēl viens. Ar katru soli – tuvāk patstāvībai. Un pēc vairāku stundu garas nodarbības – meitene gatava mesties rotaļās. Jo tāpat kā citām viņas vecuma meitenēm Elīzai patīk pucēties skaistās kleitās un frizūrās. Viņai ir savi mīļākie multfilmu varoņi, patīk dziedāt, likt puzles, veidot dažādas lietiņas no plastilīna. Lai arī ikdienā Elīzai vajag lielu spēku un mērķtiecību, lai varētu patstāvīgi pārvietoties, viņa vienmēr cenšas savus darbiņus izdarīt pati – pati paēst, pati saģērbties.
Cīņa vēl nav galā. Nākamā gada sākumā Elīzai gaidāma vēl viena nopietna operācija spastikas mazināšanai.
Pēc tās atkal gultas režīms un jauns rehabilitācijas kurss. Taču visi, kas viņu pazīst, nešaubās – ar tādu enerģiju un neatlaidību rezultāts var būt tikai pozitīvs.