Panorāma

Kuldīgas slimnīcā no Covid-19 ārstējas arī trīsgadnieks

Panorāma

ANO: Latvijai ir jādod cilvēkiem iespēja pieprasīt patvērumu

Elīzu nekas nevar apturēt!

Piecgadīgā Elīza pēc smagas slimības spērusi savus pirmos soļus

Stiprs cilvēks ir nevis tas, kurš nekad nav nokritis, bet tas, kurš pēc nokrišanas spēj piecelties. Par piecgadīgo Elīzu šis teiciens attiecināms ne vien pārnestā, bet pavisam tiešā nozīmē. Vairāku gadu cīņa ar bīstamu slimību, neskaitāmi kritieni un spītīga neatlaidība, vainagojusies ar rezultātu – piecgadīgā Elīza šonedēļ spērusi savus pirmos soļus.

Šī bija ļoti īpaša diena Ikaunieku ģimenei un rehabilitācijas centra "Poga" darbiniekiem. Vairāku gadu darba pūliņi vainagojušies panākumiem – Elīza piecu gadu vecumā spērusi savus pirmos patstāvīgos soļus bez palīglīdzekļiem.

"Jebkura bērna pirmie solīši viņa ģimenei ir liels notikums. Ja tie bija jāgaida piecus gadus, tad tas ir vēl jo emocionālāks un lielāks notikums," sacīja Elīzas mamma Kate.

Kaut Elīza piedzima priekšlaicīgi, dzīves pirmo gadu mazuļa attīstība bija ļoti laba. Taču ap gada vecumu sākās atpalicība kustību attīstībā. Sekoja diagnoze – bērnu cerebrālā triekā. Tas ģimenes ikdienu mainīja par 180 grādiem.

Taču neatlaidība vainagojusies panākumiem. Nu jau Elīza soļo tik braši, ka fizioterapeitiem viņa jāpiebremzē.

Ceļš uz šo panākumu nebija viegls – aiz muguras vairākas operācijas, Elīza ik gadu centrā "Poga" iziet vairākus intensīvās rehabilitācijas kursus – trīs stundu gari treniņi piecas reizes nedēļā. Protams, gadās arī sāpīgi kritieni.

Bet Elīza nav apturama. Piecgadniece izslauka acis, sakārto frizūru, sakož zobus un iet tālāk – vēl viens solītis, vēl viens un  vēl viens. Ar katru soli – tuvāk patstāvībai. Un pēc vairāku stundu garas nodarbības – meitene gatava mesties rotaļās. Jo tāpat kā citām viņas vecuma meitenēm Elīzai patīk pucēties skaistās kleitās un frizūrās. Viņai ir savi mīļākie multfilmu varoņi, patīk dziedāt, likt puzles, veidot dažādas lietiņas no plastilīna. Lai arī ikdienā Elīzai vajag lielu spēku un mērķtiecību, lai varētu patstāvīgi pārvietoties, viņa vienmēr cenšas savus darbiņus izdarīt pati – pati paēst, pati saģērbties.

Cīņa vēl nav galā. Nākamā gada sākumā Elīzai gaidāma vēl viena nopietna operācija spastikas mazināšanai.

Pēc tās atkal gultas režīms un jauns rehabilitācijas kurss. Taču visi, kas viņu pazīst, nešaubās – ar tādu enerģiju un neatlaidību rezultāts var būt tikai pozitīvs.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt