Vācijas kanclers Olafs Šolcs Ukrainas atjaunošanai veltītā biznesa forumā pauda atbalstu Ukrainas mērķim iestāties Eiropas Savienībā.
Autora ziņas
Eiropas valstīm tuvākajos gados būtiski jāstiprina savi aizsardzības spēki, īpaši ņemot vērā, ka ASV uzmanība var tikt novirzīta Klusā okeāna reģiona virzienā, kur savās ambīcijās arvien uzstājīgāka bijusi Ķīna, "Rīgas konferences" laikā brīdināja amerikāņu Māršala centra eksperts Endrjū Mihta paneļdiskusijā, kas veltīta drošībai.
Rīgā piektdien sācies gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference", kas gan klātienē, gan attālināti pulcējis kopā daudzus starptautiski atzītus politiķus un domātājus. Viens no galvenajiem tematiem ir Krievijas sāktais karš Ukrainā un kā tas ietekmē drošības situāciju gan Baltijas reģionā, gan pasaulē.
Irānā ražotu dronu plaša izmantošana Krievijas uzbrukumos Ukrainā simbolizē Kremļa "militāro un politisko bankrotu", otrdien savā videouzrunā paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Krievija turpina apšaudīt Ukrainu, aizvadītajā naktī Zaporižjas apgabalā sagrautas divas skolas. Kaujas turpinās arī frontē, Ukrainas prezidents norādījis, ka sarežģītāka situācija pie Bahmutas Doneckas apgabalā, kuru joprojām cenšas ieņemt Krievija. Bet Ukrainā ar bažām gaida ziemu – nav skaidrs, kur un vai būs apkure, bet šīs nedēļas Krievijas raķešu triecienos daudz cietusi elektroapgādes infrastruktūra.
Krievijas spēki Ukrainā kārtējo reizi apšaudījuši elektroapgādes infrastruktūru. Šoreiz – galvaspilsētas Kijivas tuvumā. Vienlaikus Ukrainas ģenerālštābs paziņojis, ka kaujas laukā iebrucēji turpina ciest milzīgus zaudējumus. Savukārt Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ziņotāji norāda, ka pienāk arvien vairāk ziņojumu par Ukrainas karā novēroto spīdzināšanu, vienlaikus atzīstot, ka vainīgo saukšanai pie atbildības ir nopietni šķēršļi.
ASV karaspēka bataljons Lietuvā rotācijas kārtībā būs izvietots līdz 2025. gada beigām, Vašingtonai pagarinot tā izvietošanas termiņu.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņojis, ka Turcijas un Krievijas par enerģētiku atbildīgās valsts institūcijas sāks tehnisko izpēti saistībā ar Vladimira Putina ierosinājumu Turcijai kļūt par Krievijas dabasgāzes centru.
Ukrainas bruņotie spēki kopš Krievijas iebrukuma atbrīvojuši jau 1620 apdzīvotu vietu, paziņojis Ukrainas prezidenta birojs.
Trīs Zviedrijas labējā spārna partijas vienojušās veidot mazākuma valdību ar galēji labējās partijas "Zviedrijas demokrāti" atbalstu, piektdien paziņoja konservatīvo līderis Ulfs Kristersons.
Briselē trešdien notiek NATO dalībvalstu aizsardzības ministru sanāksme, kurā viens no galvenajiem sarunu tematiem ir palīdzības sniegšana Ukrainai. Tiek vēstīts, ka pēc pirmdien īstenotā Krievijas masveida uzbrukuma Ukrainai jau atsevišķas piegādes veikušas Vācija un ASV.
Starptautiskā sabiedrība ir nosodījusi Krievijas raķešu uzbrukumus Ukrainas pilsētām, kur Krievija mērķtiecīgi centās iznīcināt civilo infrastruktūru. Krievijas raķetes sasniedza ne tikai frontei tuvākās pilsētas, bet arī galvaspilsētu Kijivu un Ukrainas rietumus.
Atvieglojums un sāpes mijas Izjumā, Balaklijā un daudzās citās Harkivas apgabala pilsētās. Ukraina šīs teritorijas septembrī atbrīvoja. Pēcāk atklājās Krievijas okupācijas mēnešu neglītā un šausminošā seja – masu apbedījumi Izjumā, ieslodzīšanas un spīdzināšanas pagrabi. Zeme pēc okupācijas viscaur piesūkusies kara un okupācijas sāpēm, asarām un asinīm. Skaties Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta veidoto filmu par Krievijas kara plosīto Ukrainu.
Septembrī no okupācijas atbrīvotajā Izjumas pilsētā Harkivas apgabalā pavērās postažu aina, kad pavasarī Krievija uzbruka pilsētai, lai to ieņemtu. Izjumā – daudz nopostītu namu, ielās nav palikušas vairs nevienas veselas mājas. Dažas sagrautas pavisam, to saimniekiem tagad vācot krāsns ķieģeļus, lai tos pārvestu uz jauno dzīvesvietu un, cik iespējams, sagatavotos ziemai.
Ukrainas pilsēta Mikolajivka vēl pirms pustoras nedēļas dzīvoja pastāvīgos Krievijas apšaužu draudos, jo atradās netālu frontes, taču dažu dienu laikā Ukrainas spēkiem ofensīvā to izdevies atstumt daudz tālāk.
"Cilvēki, kuri tagad stāv garās rindās uz Kazahstānas, Gruzijas, Somijas un citu valstu robežām, bēgot no mobilizācijas, nav patiesi, jo ir veidojuši bāzi Krievijas sāktā kara atbalstam," intervijā Latvijas Televīzijai saka Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā pseidoreferendumus, ko Krievija sarīkoja okupētajos Ukrainas austrumu un dienvidu reģionos, uzskata par kārtējo propagandas iestudējumu un tiem lielu vērību nepievērš.
Bail, bet cerība mirst pēdējā, un gaidām, kad uzvarēsim, sarunā ar Latvijas Televīziju saka cilvēki, kas vēl palikuši Ukrainas kontrolētajā Doneckas apgabala pilsētā Bahmutā. Krievijas iebrucēji par katru cenu cenšas ieņemt šo pilsētu.
"Nezinu, kas viņiem galvā, – kur grib, tur šauj," par Krievijas raķetes triecienu pa daudzdzīvokļu namu Ukrainas pilsētas Kramatorskas centrā Latvijas Televīzijai šokēta saka nama iedzīvotāja. Šajā triecienā tika ievainoti četri cilvēki.
Atbildīgie tiks sodīti – šāda apņēmība bija Ukrainas amatpersonām piektdien, noslēdzoties ekshumācijas procesam masu apbedījumos mežā Izjumā, kas nesen atbrīvota no Krievijas okupācijas. Tur Harkivas apgabala prokuratūras vadītājs Latvijas Televīzijai norādīja, ka ekshumētas 447 cilvēku mirstīgās atliekas, starp tām arī bērnu.
Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa vienā no Harkivas apgabala frontes pilsētām Kupjanskā paši savām acīm pieredzēja gan apšaudi, gan arī tikās ar ģimenēm, kas pusgadu nodzīvojušas Krievijas okupācijā.
Aizvadītajā naktī izdarīts vēl viens Krievijas raķešu trieciens pa Ukrainas otro lielāko pilsētu Harkivu – trāpīts daudzdzīvokļu namam. Pēc sprādziena desmit cilvēki palika iesprostoti mājā, taču vēlāk viņus izdevās atbrīvot. Dažas stundas pēc raķešu trieciena namu apmeklēja Latvijas Televīzija.
Ukrainas līderi uzsvēruši, ka Kremļa saimniekam Vladimiram Putinam ar Krievijā izsludināto daļējo mobilizāciju un līdz pat 300 000 rezervistu iesaukšanu dienestā neizdosies iebiedēt ukraiņus, kas jau apliecinājuši savu spēju cīnīties un atvairīt okupantu uzbrukumus.
Simtiem nogalināto masu kapos pēc Krievijas okupācijas. Latvijas Televīzija (LTV) devās uz Izjumu, kur bija klāt ekshumācijas procesā. Izmeklētāji sākuši identificēt upurus, jau atraduši liecības arī par spīdzināšanām. Ierodas cilvēki, kas meklē savus mirušos tuviniekus.
Ukrainas austrumos pašpasludinātās Doneckas un Luhanskas "tautas republikas" ir izsludinājušas referendumus par pievienošanos Krievijai. Tie notiks jau šajā nedēļas nogalē, no 23. līdz 27. septembrim, turklāt balsojumus paredzēts rīkot arī uz laiku okupētajos Hersonas un Zaporižjas apgabalos.
Krievijas armija šodien turpināja apšaudīt Ukrainas pilsētas. Apšaudīta arī Nikopole, kas atrodas pāri upei pretī Zaporižjas atomeletrostacijai. Bet Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa – Gints Amoliņš un operators Ingus Graudiņš strādāja Harkivas apgabala Balaklijā, kurā Ukrainas karogs pēc pusgadu ilgas okupācijas tika pacelts pagājušajā nedēļā. Vietējie, atminoties okupācijas laiku, stāsta arī par aizturēšanām un spīdzināšanām.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins par savu misiju uzskata impērijas atjaunošanu, secina viņa bijušais padomnieks Andrejs Ilarionovs. 2000. gadu pirmajā pusē viņš bija Krievijas prezidenta galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos, tad amatu pameta un turpmāk bijis kritiski noskaņots pret Putina režīmu.
Sadegusi Krievijas armijas bruņutehnika joprojām rūs Mikolajivas pievārtē, kuru pavasarī centās ieņemt. Ukraiņi uzbrukumu atvairīja, ieguva savā rīcībā gan tehniku, gan saņēma gūstā Krievijas karavīrus. Tur pie Mikolajivas – krievu bruņojuma kapsētā – Latvijas Televīzija (LTV) tikās ar Ukrainas armijas virsnieku Andreju. Viņš dalījās pārdomās, ko šī vieta izsaka par Ukrainas cīņassparu un Krievijas armiju.
Ukrainas pašreizējie pretuzbrukumi ir svarīgs brīdis karā, un ir ļoti svarīgi, lai Rietumu bruņojuma piegādes turpinās, intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) uzsvēra bijušais Lielbritānijas aizsardzības ministrs Maikls Felons. Viņš uzsvēra, ka pret Krieviju ir jāietur stingra līnija, citādi tās agresija turpināsies.
Ļubova un Leonīds dzīvo Ševčenkoves ciemā Mikolajivas apgabalā, kur karš ir skaidri dzirdams, jo viņu mājas atrodas tikai dažus kilometrus no frontes līnijas un dažus desmitus kilometru no Krievijas okupētās Hersonas. Viņus apmeklēja LTV filmēšanas grupa.
Ukrainas spēki pretuzbrukumā valsts dienvidos pavirzījušies dziļāk ienaidnieka pozīcijās, vietām par vairākiem desmitiem kilometru, informē Ukrainas armijas Dienvidu štāba apvienotā koordinācijas centra pārstāve Natālija Humeņuka.
Krimas tatāru līderis Refats Čubarovs intervijā Latvijas Televīzijai uzsver, ka uzbrukumi Krievijas karaspēka bāzēm okupētajā Krimā ir tikai sākums procesam, kas agri vai vēlu vainagosies ar Ukrainas uzvaru un Krimas atbrīvošanu.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.