Donbasa klajumi pēc nesenajiem saliem ir sniegoti. Tur cīnās 10. kalnu kājnieku brigādes 108. triecienbataljons. Brigāde izpelnījusies Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska īpašu atzinību un ievērību par savu cīņassparu. Latvijas Televīzija apmeklēja šo vienību, kura ik dienu strādā mērķa sasniegšanai artilērijas dunas un apšaužu trokšņa pavadībā.
Autora ziņas
Karš izraisa neskaitāmi daudz ciešanu. Un smaga traģēdija arī Latvijas goda konsula Slovjanskā Oleksandra Pavenko ģimenē. Viņš Krievijas kara dēļ februāra sākumā zaudēja jau trešo dēlu – 36 gadus veco Jaroslavu, kuru nogalināja Krievijas izšauts lādiņš. Bez vīra palikusi sieva Ksenija un bez tēva – divus gadus vecā meitiņa Milāna.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien Krievijas uzbrukuma gadadienā solījis darīt visu iespējamo, lai jau šogad izbeigtu šo brutālo karu. Lai gan iepriekš izskanējušas bažas, ka tieši kara gadadienā Krievija varētu sarīkot kādas provokācijas vai īstenot vērienīgu uzbrukumu Ukrainai, diena Ukrainā aizritējusi salīdzinoši mierīgi.
Pēdējās nedēļās situācija Luhanskas apgabalā ir pietiekami nopietna, palielinājušās apšaudes un uzbrukumi no Krievijas okupācijas karaspēka puses. Tā ir jau pirmā daļa no lielās ofensīvas, ko plāno Krievija. Ar šiem uzbrukumiem viņi patlaban zondē vājās vietas, cenšas tās atrast, lai pēc tam tur pārmestu galvenos spēkus, intervijā Latvijas Televīzijai stāsta Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
Ukrainas dienvidos trīs mēnešus pēc atbrīvošanas Hersona joprojām katru dienu dzīvo Krievijas apšaužu draudos, tāpēc iedzīvotāji turpina pamest pilsētu. Agresorsvalsts karaspēks joprojām atrodas netālu – pāri Dņepras upei. Tomēr frontei atvirzoties tālāk, citur apgabalā jau sākuši gatavoties nākamajai sējas sezonai, pa ceļam uz Hersonu novēroja Latvijas Televīzijas filmēšanas grupa.
24. februārī apritēs gads, kopš Krievija iebrukusi Ukrainā, sākot asiņainu karu 21. gadsimta Eiropā un satricinot starptautisko kārtību. Bet tas saliedējis ukraiņus un ap viņiem – demokrātisko pasauli. Arī latviešus. Šī gada laikā latvieši ir pierādījuši arī paši sev, ka grib, spēj un var. To iemieso arī Normunds Kalniņš ar domubiedriem, kas ved palīdzību uz Ukrainu, arī uz frontes zonām. Palīdzību organizē arī caur "Facebook" lapu. LTV piedāvā dokumentālu stāstu no Ukrainas piefrontes – gan par ukraiņiem, gan latviešiem.
Cīņā pret Kremļa dezinformāciju šis gads nebūs vieglāks, kaut aizvadītajos mēnešos kopumā izdevies novērst Krievijas centienus sabiedrisko domu Rietumos ietekmēt par labu saviem mērķiem karā pret Ukrainu. Šis ir viens no secinājumiem Rīgā notikušajā NATO Stratēģiskās komunikācijas centra "StratCom" konferencē par cīņu informatīvajā telpā, kas norit globāli.
Droni, kas iepriekš filmēja kāzas, tagad Ukrainā nosaka ienaidnieka pozīcijas, tehnikas pārvietošanos un var arī veikt uzbrukumu – tā, tiekoties ar LTV, Ukrainas austrumos stāsta izlūku vienība, kas ļāva ielūkoties savā darbā. Vienība savā darbā izmanto arī Latvijā radītos granātu stabilizatorus jeb astītes, kuras piestiprina granātai, lai to no drona mestu uz ienaidnieka pozīcijām.
Vasarā Ukrainas pilsētā Lisičanskā vēl pāris nedēļas pirms Krievijas okupācijas brīvprātīgie arvien evakuēja cilvēkus no kara plosītās pilsētas. LTV stāstu par Dašu un viņas kolēģiem, kuri piegādā cilvēkiem ēdienu un palīdz aizbraukt prom, noskatījās Agnis Bisters, kurš tad nolēma bijušos inkasentu auto – bruņu busiņus nodot šiem brīvprātīgajiem. Tagad Bahmutā viens busiņš jau izturējis ugunskristības, apturot lodes.
Ukrainā smagākās cīņas turpinās valsts austrumos, Bahmutas pilsētas apkaimē Doneckas apgabalā, kur ukraiņu karavīriem jau ilgu laiku izdodas atvairīt Krievijas iebrucēju ofensīvu. Viens no ukraiņu karavīriem LTV raidījumam "Pasaules panorāma" stāsta, ka apstākļi frontē ir smagi, bet ukraiņi ir apņēmības pilni izcīnīt uzvaru.
Rietumu bailes no Krievijas ir mazinājušās, un tam pierādījums ir modernie ieroči, kas jau nonākuši un vēl nonāks Ukrainas armijas rīcībā, to intervijā Latvijas Televīzijai (LTV) pauda Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks. Viņaprāt, ir ļoti svarīgi, lai saknē tiktu iznīcināta Krievijas visatļautība iejaukties valstu iekšējās lietās.
Arī šodien, kad pareizticīgo kopienās svin Ziemassvētkus, Krievijas raķetes turpina nogalināt cilvēkus Ukrainā. Uguns pārtraukšana nav notikusi – apšaudīts Donbass, tāpat ir ziņas par uzbrukumiem Hersonai un citām pilsētām. "Ejot gulēt, lūdzos Dievu, lai pamostos! No rīta lūgšanā pasakos," – tā Latvijas Televīzijai (LTV) Krievijas apšaudītajā Bahmutā ikdienas dzīvi raksturo tur dzīvojošie.
Ja būs apšaudes, tad pagrabs, kur patverties, vienmēr gatavībā. Ja nē – tad mazliet atzīmēs, taču svētku noskaņas īsti nav. Tā Jauno gadu šodien sagaida Donbasā dzīvojošie. Tur patlaban norit aktīvākie Krievijas uzbrukumi Ukrainā. Tomēr piefrontes pilsēta Kramatorska Doneckas apgabalā centusies vairot svētku noskaņu, sastādot eglīšu aleju.
Šodien Ukrainas Pareizticīgajā baznīcā Ziemassvētki pirmo reizi tiek svinēti 25. decembrī. Kijivas patriarhāts pieņēmis oficiālu lēmumu, ka tam piederīgie Kristus dzimšanas svētkus tagad var atzīmēt divos datumos – gan 25. decembrī, kā ierasts Rietumos, gan kā līdz šīm 7. janvārī, kā tas bijis tradicionāli pareizticīgo Austrumu baznīcās, arī Ukrainā. Tomēr Krievijas sāktā kara dēļ Kijivas patriarhāts lēmis, ka laiks sākt šādas pārmaiņas, lai no iebrucējvalsts norobežotos arī reliģiskajās tradīcijās.
Priecājamies katru reizi, kad ieslēdzas gaisma, bet bez elektrības iztiekam ar svecēm – tā, sagaidot Latvijas Televīziju Bučas domē, teica mēra vietniece Mihailina Skorika-Škarivska. Viņa iezīmēja situāciju, ar kuru tagad jāsadzīvo visā valstī un atzina, ka ziema būs ļoti grūta. Tomēr viņa ir pārliecināta, ka tā tiks pārdzīvota un jaunais gads būs Ukrainas uzvaras gads.
Sestdien, 24. decembrī, apritējuši 10 mēneši, kopš Krievija sāka pilna apmēra karu Ukrainā. Bučā, kura pārdzīvoja asiņainu Krievijas okupāciju, šobrīd arvien turpinās atjaunošanas darbi, it īpaši apšaudēs cietušo jumtu maiņa. Par spīti daudzajām grūtībām un biežajiem elektroapgādes traucējumiem, Kijivas piepilsētā valda apņēmības gars. Tas izpaužas arī lēmumā tomēr uzstādīt Ziemassvētku egli, lai pēc pārdzīvotā vairotu prieku gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Francijas augstāko apbalvojumu žurnālistikā Albēra Londra balvu nesen Rīgā saņēma izmeklējošās dokumentālās filmas "Wagner – Putina ēnu armija" režisores Ksenija Boļšakova un Aleksandra Žusē. Filmas veidošanas laikā viņas devās uz Centrālāfrikas Republiku un citiem bīstamiem reģioniem, lai izmeklētu, kā darbojas bēdīgi slavenā "Wagner" algotņu grupa.
Svētdien aprit mēnesis, kopš Ukrainas armija atbrīvoja un savā kontrolē atguva Hersonu valsts dienvidos. Kopš tā laika kaujas kļuvušas arvien sīvākas Ukrainas austrumos ap Bahmutu. Pēc pēdējo nedēļu zaudējumiem Kremlis vēlas demonstrēt ieguvumus karā Ukrainā un spēkus koncentrējis Bahmutas okupācijai, tādēļ pilsētā vēl palikušajiem iedzīvotājiem ikdiena kļūst arvien smagāka.
Beļģijas policija nedēļas nogalē izvirzījusi apsūdzības korupcijā četriem cilvēkiem, tostarp Eiropas Parlamenta (EP) viceprezidentei Evai Kaili. Viņus apsūdz par darbošanos kriminālā organizācijā, par naudas atmazgāšanu un korupciju, cenšoties virzīt Kataras intereses Eiropas līmenī. Lietas izmeklēšanā Beļģijā aizturētajai EP viceprezidentei Evai Kaili no Grieķijas uz laiku apturētas visas pilnvaras, paziņoja EP priekšsēdētājas Robertas Metsolas birojs. Eksperti notikušo sauc par lielāko skandālu, kāds Eiropas vadošās institūcijas skāris pēdējo gadu desmitu laikā.
Ukrainas dienvidu reģioni turpina atkopties no kārtējiem triecieniem pa energoobjektiem, dienestiem brīdinot, ka remontdarbi var turpināties pat vairākas nedēļas vai mēnešus. Vienlaikus Ukrainas bruņotie spēki un partizānu grupējumi turpina izdarīt triecienus pa Krievijas spēku bāzēm gan okupētajā Donbasa reģiona teritorijā, gan Krimā.