Lielbritānijas aizsardzības ministra amatu Felons ieņēma laikā, kad NATO sabiedrotie nosūtīja kaujas grupas uz Baltijas valstīm un Poliju aizsardzības un drošības stiprināšanai.
Šonedēļ Polijas dienvidu kūrortpilsētā Karpačā notika ikgadējais Ekonomikas forums – dažkārt dēvēts par Austrumeiropas Davosu. Karpačā LTV tikās ar Felonu – ilggadējo konservatīvo politiķi, kurš šo amatu ieņēma gan Deivida Kamerona, gan Terēzas Mejas valdībā.
Šonedēļ Borisa Džonsona valdību nomainīja Lizas Trasas ministru kabinets.
Felons gan ir pārliecināts – Londonas ciešais atbalsts Kijivai saglabāsies.
"Mums ir jauna premjerministre, jauna valdība, bet ne jauna politika. Tā saglabājās tāda pati," uzsvēra Felons. "Premjere Trasa bija ārlietu ministre, cieši strādāja ar Borisu Džonsonu Ukrainas politikā. Tur nekas nemainās. Viņas valdībā darbu turpina mans pēctecis, aizsardzības ministrs Bens Voless."
Liza Trasa, vēl esot ārlietu ministres amatā, Kijivā ieradās februārī dažas dienas pirms Krievija iebruka Ukrainā, toreiz tiekoties ar Ukrainas kolēģi Dmitro Kulebu, lai runātu par iespējam novērst Krievijas iebrukumu. Agresija tomēr sākās, un kopš tā laika trīs reizes Kijivā viesojies Boriss Džonsons – aprīlī, jūnijā, un augustā Ukrainas Neatkarības dienā. Simboliski zīmīgi, ka Trasas pirmais zvans pēc stāšanās premjeres amatā bija tieši Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, tikai vēlāk ASV prezidentam, izcēla Felons.
"Esam bijuši konsekventi Ukrainas atbalstītāji, jau sākot ar Krimas sagrābšanu un iebrukumu Donbasā," teica Felons. "Esam palīdzējuši apmācīt ukraiņu armiju. Es uz turieni nosūtīju britu karavīrus, lai sāktu apmācību programmu jau 2015. gadā, pirms septiņiem gadiem. Šīs apmācības paplašinātas ar katru gadu. Esam konsekventi atbalstījuši Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību. Kopš iebrukuma februārī mēs esam piegādājuši ieročus. Tagad, šajā kara kritiskajā un pretuzbrukuma brīdī, ir ļoti svarīgi, lai mūsu piegādes turpinās.
Ne tikai Lielbritānijai, bet arī citām Eiropas valstīm un ASV jāturpina piegādāt ieroči, kas Ukrainai ir nepieciešami.
Jo dažos militāro resursu aspektos Ukraina joprojām ir vājākās pozīcijās, tai joprojām nav atsevišķu ieroču un tehnoloģiju, kas ir Krievijai."
Kremļa agresivitātes ķēde Eiropā bijusi jau gadiem, vērtē Felons, uzskaitot kiberuzbrukumus Igaunijai, iebrukumu Gruzijā, Krimas okupāciju un karu Austrumukrainā, apvērsuma mēģinājumu Melnkalnē, lai nepieļautu tās iestāšanos NATO.
"Krievijas agresija Eiropā ir neatlaidīga, un tā pastāvīgi pārkāpj starptautiskos līgumus. Nedrīkst ļaut tam turpināties. Tāpēc Rietumiem jāietur stingra līnija," piekodināja Felons.
"Ja Putinam Ukrainā izdosies tikt cauri sveikā, tad tiešām neviens nebūs drošībā – ne Moldova, Gruzija, Rietumbalkāni, pat ne Baltijas valstis."
Pēc Krimas okupācijas NATO samitos Velsā un Varšavā tika pieņemti lēmumi par Baltijas valstu un Polijas aizsardzības pastiprināšanu – laikā, kad Felons bija aizsardzības ministrs. Viņam esot ministram, pirmās britu vienības 2017. gadā ieradās Igaunijā, kur Lielbritānija ir kaujas grupas ietvarvalsts.
"Mēs izvēlējāmies Igauniju, bet nosūtījām karavīru rotu arī uz Poliju. Tas bija ļoti svarīgi – Krievijai nodot skaidru signālu, ka jebkāds iebrukums NATO teritorijā tiku sastaptos ar apņēmīgu un vienotu atbildi," paskaidroja Felons. "Tas nav mainījies. Mums jāturpina palielināt klātbūtne NATO austrumu flangā. Lai atturētu Putinu un viņam skaidri norādītu, ka jebkāds iebrukumus sastapsies ar bruņotu spēku."
Draudi Baltijas valstīm nav mazinājušies – Krievijas retorika un uzvedība ir draudīga, Kaļiņingradā joprojām ir Krievijas lidmašīnas un kuģi, kas Baltijas jūrā veikuši draudīgus manevrus. Felons uzsver, ka jāturpina stiprināt NATO aizsardzība un īpaša uzmanība jāpievērš arī Melnās jūras uzraudzībai, ņemot vērā, ka Krievija var atkal vērst skatus Gruzijas un Moldovas virzienā.
