Ruklas bāzē Lietuvā trešdien tika atzīmēta piektā gadadiena, kopš tur tika izvietota NATO kaujas grupa. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda aicināja Rietumus saglabāt vienotību draudu priekšā, ko rada Krievija.
Autora ziņas
Zviedrija no trešdienas atcēlusi lielāko daļu ierobežojumu, kas bija noteikti cīņā ar Covid-19. Zviedrijas premjere Magdalēna Andešsone iepriekš izteikusies, ka pandēmija nav beigusies, tomēr pienācis laiks sākt jaunu posmu sadzīvošanai ar koronavīrusu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien pēc ierašanās vizītē Kijevā pavēstīja, ka dienu iepriekš sarunās ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu saklausījis apņemšanos izvairīties no konflikta saasināšanas.
Eiropas Komisijas piespriestā soda nauda Polijai tiks atskaitīta no tai paredzētā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma, otrdien paziņojusi Eiropas Komisija. Sods, ko Polija atteikusies maksāt, saistīts ar atteikšanos slēgt brūnogļu raktuves pie robežas ar Čehiju.
Lielbritānija uz Igauniju februārī plāno nosūtīt vēl vairākus simtus karavīru, lai nostiprinātu tur esošo NATO kaujas grupu laikā, kad turpinās saspīlējums starp Krieviju un Ukrainu.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien Maskavā pēc sarunām ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu atzina, ka dialogs ar Krieviju ir ļoti svarīgs, lai nodrošinātu mieru Eiropā.
Kanādas galvaspilsētā Otavā ieviests ārkārtas stāvoklis, jo pilsētas centru ir paralizējuši protestētāji, kuri iebilst pret federālās valdības noteiktajiem Covid-19 ierobežojumiem. Pilsētas vadība atzīst, ka nespēj kontrolēt protestētājus, pret kuriem iebilst vietējie iedzīvotāji.
Krievija ir par 70% gatava tam, lai uzsāktu iebrukumu Ukrainā – apgalvo amerikāņu izdevums „The Washington Post”. Atsaucoties uz avotiem izlūkdienestos, laikraksts apgalvo, ka karš varētu būt īss, asiņains un izraisīt lielu bēgļu plūsmu. Tikmēr Ukrainas puse turpina apgalvot, ka diplomātiskā iespēja atrisināt konfliktu joprojām ir lielāka nekā visaptverošs karš.
Kanādā vairākās pilsētās nedēļas nogalē turpinājās protesti pret ierobežojumiem, kas ieviesti cīņā ar Covid-19.
Kijevā valdošais noskaņojums ir tāds, ka ar spēku neko daudz nevarēs panākt – tā iespējamos Krievijas iebrukuma draudus Ukrainā komentē Kijevā dzīvojošais latviešu arhitekts Aleksis Babuškins. Viņš ir autors Latvijas skvēram, kas labiekārtots atrodas Kijevas centrālajā daļā jau vairāk nekā divus gadus.
NATO ir sākusi stiprināt savu austrumu flangu. Polijā ieradušies pirmie amerikāņu karavīri. Savu kontingentu Igaunijā plānojusi palielināt arī Apvienotā Karaliste. Krievija šādu rīcību sauc par destruktīvu soli saspīlējuma palielināšanai. Tikmēr Ukrainas pilsētā Harkovā noticis gājiens, kura dalībnieki uzsvēruši pilsētas uzticību Ukrainas vienotībai.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins un Krievijas līderis Vladimirs Putins neilgi pirms Pekinas ziemas olimpisko spēļu atklāšanas izplatījuši kopīgu paziņojumu, kurā izklāstīti abu valstu sadarbības principi un kopīgā nostāja starptautiskās politikas jautājumos.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis šonedēļ vizītē Ukrainā uzsvēra, ka jebkādai Krievijas agresijai pret Ukrainu būs smagas ekonomiskās un politiskās sekas.
Krievija, kas pie Ukrainas robežām sapulcējusi vairāk nekā 100 000 karavīru, apsūdzējusi Vašingtonu par spriedzes eskalāciju Eiropā pēc ASV lēmuma nosūtīt 3000 karavīru uz Austrumeiropu.
ASV bruņoto spēku operācijā Sīrijā likvidēts džihādistu grupējuma “Islāma valsts” līderis Abu Ibrahims al Hašimi al Kuraši. Par to ceturtdien paziņoja ASV prezidents Džo Baidens.
Igaunijas valdība ceturtdien nolēma noteikt papildu sankcijas Baltkrievijai un pārtraukt naftas produktu tranzītu no Baltkrievijas caur Igauniju.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins un viņa Ķīnas kolēģis Sji Dzjiņpins, tiekoties ziemas olimpisko spēļu laikā Pekinā, gatavojas paust savus kopīgos uzskatus par starptautisko drošību, trešdien paziņojis Kremļa ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs intervijā Latvijas Televīzijai uzsver, ka Ukraina nevēlas karu, taču ir gatava iespējamam Krievijas iebrukumam. Premjers norāda, ka Ukrainai patlaban ir viena no lielākajām armijām Eiropā.
Saspringtās drošības situācijas kontekstā Ukrainai arvien lielākus tēriņus nākas novirzīt aizsardzībai. Satraukums dara bažīgus arī investorus. Tādēļ Ukraina šajā laikā saskaras arī ar ekonomikas un finanšu izaicinājumiem.
Lielbritānija, Polija un Ukraina gatavo trīspusēju paktu reģionālās drošības stiprināšanai, otrdien paziņojis Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs.
Vidusjūrā sāksies liela mēroga NATO jūras spēku mācības. Tajās piedalīsies arī ASV aviācijas bāzeskuģis.
Amerikas Savienotās valstis (ASV) uzdevušas savas vēstniecības Kijevā darbinieku ģimenes locekļiem pamest Ukrainu.
No amata atkāpies Vācijas Jūras spēku komandieris, izraisot skandālu ar izteikumiem, ka Ukraina zaudējusi Krimu uz visiem laikiem, noraidot Ukrainas piemērotību dalībai NATO un nosaucot par muļķībām pieļāvumu, ka Krievija grib atņemt Ukrainai teritoriju. To viņš paziņoja kāda Indijas institūta rīkotā konferencē.
Ukraina kļuvusi par it kā instrumentu Kremļa rokās plašāku interešu sasniegšanai, taču ar savu rīcību Krievija iet pa savas sakāves ceļu. Tā situāciju, kas izvērtusies pie Ukrainas robežām, vērtē pazīstamais Krimas žurnālists Mikola Semena. Ukrainas žurnālistikā viņš ir vairāk nekā 40 gadus, no kuriem lielāko daļu nostrādājis Krimā. Kad pussalu okupēja Krievija, viņš bija korespondents "Radio Brīvā Eiropa" tīmekļa projektā "Krim.Realii". Krimā tiesāts par savu darbu, pirms diviem gadiem Semena pārcēlās uz Kijevu.
Pēc mediju vēstītā, ka Vācija nav devusi atļauju Igaunijai piegādāt Ukrainai haubices, kas savulaik piederējušas Vācijai, Berlīne paziņojusi, ka krīzes situācija jādeeskalē, taču ieroču piegāde pašlaik nebūtu noderīga.
ASV Ukrainai piegādājušas pirmo no vairākiem militārās palīdzības sūtījumiem, kurā iekļauts letālais bruņojums. Krievija savukārt turpina militārās mācības pie Ukrainas robežas, bet uz Baltkrieviju sākusi sūtīt iznīcinātājlidmašīnas.
Drošības situācija ir kļuvusi dramatiskāka, taču Zviedrija ir modra un netiks negaidīti pārsteigta. Tā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja Zviedrijas vēstniece Latvijā Kārina Hēglunda.
Krievija, gatavojoties jaunam militāram iebrukumam Ukrainā, nemācās no savas vēstures kļūdām, piektdien paziņoja Apvienotās Karalistes ārlietu ministre Liza Trasa. Viņa aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu atvilkt savu karaspēku no Ukrainas robežas, lai "nepieļautu milzīgu stratēģisku kļūdu".
ASV un Krievijas ārlietu ministru tikšanās piektdien Šveices pilsētā Ženēvā aizritēja saspringtā gaistonē, katrai no pusēm paliekot pie savas nostājas un neveicinot cerības uz konflikta atrisināšanu.
Jaunākā sieviete, kas viena pati aplidojusi pasauli – šādu rekordu ceturtdien uzstādīja 19 gadus vecā beļģu/britu pilote Zāra Raterforda.
Austrijas parlaments ceturtdien apstiprinājis obligātu vakcināciju pret Covid-19 pieaugušajiem no nākamā mēneša, kļūstot par pirmo Eiropas valsti kas, neraugoties uz protestiem, pieņēmusi šādu lēmumu.
Čehijas valdība atteikusies no plāna noteikt par obligātu vakcinēšanos pret Covid-19 visiem iedzīvotājiem, kas sasnieguši 60 gadu vecumu, kā arī atsevišķām profesijām – mediķiem, policistiem un militārpersonām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
