14. oktobrī tiek atzīmēta Ukrainas aizstāvju diena. Kijivas centrā tika godināta kritušo karavīru piemiņa; kritušo Mariupoles aizstāvju tuvinieki atklāja fotoizstādi. Kopumā izstādītas 154 fotogrāfijas ar Mariupolē kritušajiem ukraiņu karavīriem.
Zelenskis: Mēs uzvarēsim
Kritušos pieminēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Uzrunā viņš solīja, ka Ukraina gūs uzvaru karā pret Krieviju.
"14. oktobrī mēs izsakām pateicību visiem, kas cīnījušies par Ukrainu. Un visiem, kas par to cīnās tagad. Visiem, kas uzvarēja. Un visiem, kas noteikti uzvarēs.
Uzvarēs tā, ka tas vainagos mūsu tautas daudzu paaudžu cīņas panākumus. Cilvēki, kuri vienmēr visvairāk gribējuši vienu – brīvību. Bijuši dažādi laiki, dažādi draudi. Bet Ukraina izturēja. Tam ir viens iemesls. Mūsu aizstāvji un aizstāves. Mūsu cilvēki, kas cīnās par savām tiesībām uz dzīvību."
Pēc Zelenska vārdiem, valsts un tās iedzīvotāju nākotne šobrīd ir tiešā veidā atkarīga no tiem, kas atrodas ierakumos frontes pirmajās līnijās. Prezidents arī solījis darīt visu iespējamo, lai atbrīvotu visus Krievijas gūstā nonākušos ukraiņu cīnītājus.
Krievija iztērējusi jau divas trešdaļas raķešu
Turpinoties Ukrainas spēku virzībai uz priekšu, ārvalstu militārie eksperti uzskata, ka Ukrainas bruņotie spēki jau nākamajās nedēļās varētu mēģināt uzsākt okupētās Hersonas atbrīvošanu. Tās ieceltie vadoņi aktīvi mudina uzsākt pilsētas evakuāciju. Taču daudzviet arī manāms satraukums par to, ka jebkāda ukraiņu virzīšanās uz priekšu var izprovocēt jaunus Krievijas triecienus, postījumus un upurus.
Ukrainas armija turpina pretuzbrukumus Hersonas un Luhanskas apgabalos, kur krievu okupanti pārgājuši aizsardzības pozīcijās, bet aiz sevis ierakumos nereti atstājuši pat munīciju. Vienlaikus joprojām ir bažas par Krievijas raķešu triecieniem pa Ukrainas pilsētām.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs paziņojis, ka Krievija iztērējusi divas trešdaļas sava raķešu arsenāla, bet tai rezervē ir vēl vairāki simti dažāda tipa raķešu.
Reznikovs informē, ka kopš kara sākuma pret Ukrainu ir izšautas 1844 dažādas raķetes, no kurām 609 tikušas notriektas. Reznikovs arī paskaidrojis, ka ļoti aktīvi un arvien efektīvāk tiek notriekti arī Krievijai piegādātie Irānas droni pašnāvnieki.
"Mūsu rīcībā esošā informācija ir, ka Krievijai patlaban ir gandrīz 300 šo dronu. Viņi mēģina nopirkt vēl vairākus tūkstošus dronu, vai tas izdosies, to redzēsim. Bet mums tam jābūt gataviem. Nesēžam uz vietas. Izstrādājam sistēmas to neitralizēšanai. Esam jau iemācījušies tos notriekt. Analizējam visas detaļas līdz niansēm, skatāmies, kāda tiem ir elektronika, un attiecīgi sagatavojam sistēmas pretpasākumiem."
Putins: Mēs visu darām pareizi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikmēr piektdien paziņojis, ka jauni masveida triecieni pa mērķiem Ukrainā pagaidām nav nepieciešami. Kremļa saimnieks paudis pārliecību, ka līdzšinējie uzbrukumi esot bijuši pareizi un attaisnojami. Eksperti gan prognozē, ka šie Putina izteikumi liecina par to, ka Krievijas bruņotajiem spēkiem tiešām sāk aptrūkties raķešu.
Putins pēc tikšanās ar saviem sabiedrotajiem Kazahstānā pavēstīja, ka Ukrainā notiekošais ir attaisnojams un Krievijas puse ir rīkojusies pareizi.
"Tas, kas notiek šodien, nav patīkami – maigi sakot. Taču tieši to pašu mēs būtu saņēmuši nedaudz vēlāk, tikai mums sliktākos apstākļos. Tāpēc mēs rīkojamies pareizi un savlaicīgi. Mums nav bijis mērķis iznīcināt Ukrainu.
Redziet – Krimā dzīvo divarpus miljoni cilvēku. Viņiem ņēma un atslēdza ūdeni. Mūsu karaspēkam bija jāieiet un jāatgriež ūdens piegāde Krimai.
Tas atspoguļo mūsu darbību loģiku. Ja viņi to nebūtu izdarījuši, nebūtu mūsu pretreakcijas. Tiltu tagad uzspridzināja, bet mums nāksies 10 reizes padomāt, cik nozīmīgi Krievijas Federācijai ir nodrošināt satiksmi ar Krimu pa sauszemi."
Kremlis sola pabeigt "daļējo mobilizāciju"
Savukārt, pieminot masveidīgās Ukrainas pilsētu apšaudes, kas tika īstenotas nedēļas sākumā, Putins uzsvēris, ka pašlaik nav vajadzības pēc atkārtotiem masveida triecieniem.
"Pašlaik nav nepieciešams veikt masveida triecienus, jo ir citi uzdevumi. No, manuprāt, 29 objektiem, kurus bija noteikusi Aizsardzības ministrija, netika trāpīts septiņiem. Taču šie objekti tiek savākti pakāpeniski, bet masveida triecieni pašlaik nav nepieciešami. Vismaz pašlaik. Pagaidām. Bet vēlāk – tad jau redzēs!"
Kā norāda britu izlūkdienesti, šādi Putina paziņojumi varētu apstiprināt to, ka Krievijai tiešām sāk aptrūkties raķešu un arī arsenālu tik drīz papildināt nemaz nebūs iespējams.
Putins komentējis arī tā dēvēto "daļējo mobilizāciju". Viņš apgalvo, ka līdz šim mobilizēti ir aptuveni 220 000 cilvēku, bet pilnībā mobilizācija tikšot noslēgta aptuveni divu nedēļu laikā.
Putins solījis, ka visiem iesauktajiem tiks nodrošināta gan pienācīga apmācība, gan ekipējums. Dažādos sociālajos medijos ieejamie video gan liecina, ka mobilizētajiem dzīvot nākas visai neapskaužamos apstākļos, morāle ir ļoti zema un arī karavīru rindās novērojama, piemēram, zagšana.
Ungārijas valdības iebildumi pret sankcijām
Eiropā tikmēr turpinās Ukrainas karavīru apmācība. Tiek ziņots, ka Eiropas Savienības valstu vēstnieki Briselē apstiprinājuši aptuveni 15 000 Ukrainas karavīru militārās apmācības misiju, kas notiks tādās valstīs kā Polija un Vācija. Avoti ziņo, ka, piemēram, Vācija tuvāko mēnešu gaitā apmācīs līdz 5000 Ukrainas karavīru.
Tikmēr kārtējo savdabīgo soli spērusi Ungārijas valdība, kas piektdien uzsākusi nacionālo konsultatīvo aptauju, prasot iedzīvotājiem, vai viņi piekrīt vai nepiekrīt tam, ka valdība iebilst pret Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju. Valdības paziņojumā norādīts, ka pēc Budapeštas domām šīs sankcijas Ungāriju iznīcina.
Šeit gan jāpiebilst, ka no Krievijas naftas un gāzes pamatīgi atkarīgā Ungārija jau ir panākusi izņēmumus attiecībā uz Krievijas naftas piegādēm, turklāt ir arī iegādājusies papildu Krievijas gāzi. Par spīti tam, arī Ungārijā strauji kāpj inflācija.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Rudens sākumā Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma.
10. oktobrī Krievija ar raķetēm īstenoja masīvus uzbrukumus Ukrainas pilsētām, apšaudot civilās infrastruktūras objektus un pilsētu dzīvojamos rajonus. Uzbrukumos nogalināti vismaz 19 cilvēki, vairāk nekā 100 ir ievainoti.
