"Jauno valdību veidos trīs partijas – Moderātu, Kristīgo demokrātu un Liberālā partija. Šī valdība parlamentā cieši sadarbosies ar partiju "Zviedrijas demokrāti". "Zviedrijas demokrātiem" būs savs sadarbības birojs saziņai ar politiskajām amatpersonām valdības birojā," pavēstīja Kristersons, kurš, visticamāk, kļūs par jauno premjerministru.
"Pārmaiņas ir ne vien nepieciešamas, bet arī iespējamas, un šīs četras partijas kopā var nodrošināt pārmaiņas," teica Kristersons.
"Zviedrijas demokrāti" neieņems ministru posteņus valdībā, taču viņiem būs tiesības izvirzīt savus kandidātus uz ierēdņu amatiem valdības iestādēs.
Apmaiņā pret atbalstu Kristersona valdībai "Zviedrijas demokrāti" panākuši, ka valdība savā programmā iekļaus virkni priekšlikumu, kas galvenokārt saistīti ar noziedzības apkarošanu un imigrācijas ierobežošanu.
Piemēram, viens no priekšlikumiem paredz visā Zviedrijā aizliegt ubagošanu.
"Zviedrijas demokrātu" ietekme uz valdības lēmumiem varētu nozīmēt, ka Zviedrijas nākamā valdība ieņems stingrāku politiku attiecībā pret imigrāciju.
Pret imigrāciju stingri noskaņotās partijas vadītājs Džimijs Okesons paziņoja, ka jaunā valdība ievērojami samazinās tā dēvēto "bēgļu kvotu".
Parlamenta balsojums par Kristersona izveidoto valdību paredzēts pirmdien, 17. oktobrī.
Četrām labējā spārna partijām parlamentā ir 176 no 349 vietām.
Galēji labējie "Zviedrijas demokrāti", ar kuriem tradicionālās partijas vēl nesen vairījās sadarboties, guva lielus panākumus 11. septembra vēlēšanās.
Ar 20,5% balsu viņi ierindojās otrajā vietā aiz aizejošās premjerministres Magdalēnas Andešsones sociāldemokrātiem, kas Zviedrijas politikā dominējuši kopš pagājušā gadsimta 30. gadiem.
Politikas analītiķi prognozē, ka Kristersona valdībai neklāsies viegli, jo tā vienlaikus būs atkarīga gan no "Zviedrijas demokrātu", gan no liberāļu balsīm, bet starp šīm partijām ir daudz domstarpību.
Potenciālā valdība nekavējoties pavēstīja par plāniem būvēt jaunus kodolreaktorus, lai apmierinātu Zviedrijas augošās vajadzības pēc elektroenerģijas.
"Tiks būvēti jauni kodolreaktori," apliecināja kristīgo demokrātu līdere Eba Buša.
Zviedrija pēdējo gadu laikā slēgusi sešus no saviem 12 reaktoriem, un atlikušie, kas darbojas trijās kodolspēkstacijās, saražo aptuveni 30% no enerģijas, ko valsts patērē šodien.
