Pēc ukraiņu domām, Putina lēmums izsludināt mobilizāciju liecina par to, ka septiņus mēnešus ilgusī "speciālā militārā operācija" Ukrainā ir cietusi neveiksmi.
Putins plāno noslīcināt Ukrainu krievu karavīru asinīs
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka ne daļējā mobilizācija, ne iecerētie pseidoreferendumi uz laiku okupētajās Ukrainas teritorijās neietekmēs Ukrainas apņēmību šos reģionus atbrīvot.
Zelenskis netic, ka Putins varētu izmantot kodolieročus pret Ukrainu, tomēr nevar pilnībā izslēgt šādu iespēju, jo neviens nevar uzminēt, kādas domas rosās Putina galvā.
Pēc Zelenska vārdiem, viņš nebaidās no Putina kodoldraudiem, piebilstot, ka Krievijas prezidents ir izlēmis noslīcināt Ukrainu krievu karavīru asinīs.
Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs ironizē, ka tagad daudzām Krievijas ģimenēm būs iespēja tikt pie jaunas automašīnas, kas Krievijā tiek solīta kritušo karavīru tuviniekiem.
The cars plant "Moskvich" plans to produce 300,000 cars a year.
— Oleksii Reznikov (@oleksiireznikov) September 21, 2022
The kremlin: the challenge is accepted - 300,000 reservists will be mobilized.
rus soldiers die in the war VS Ukraine. Their relatives receive a car as a reward.
The value of life & support of the economy in russia. pic.twitter.com/OcgZYxSuu0
"Autobūves rūpnīca "Moskvič" plāno saražot 300 000 automašīnu gadā. Kremlis: izaicinājums pieņemts, mobilizēsim 300 000 rezervistu. Krievu karavīri iet bojā karā pret Ukrainu. Viņu tuvinieki saņem automašīnu kā atalgojumu," raksta Reznikovs.
Tikmēr Ukrainā cilvēkiem ir dažādi viedokļi par Putina paziņojumu. Daži ukraiņi turpina koncentrēties uz savas valsts uzvaru, citi – pauž nožēlu par notiekošo Krievijā. Latvijas Televīzijas filmēšanas grupai Harkivas pilsētā Ukrainā vietējie iedzīvotāji pauda:
“Domājam, ka viņi [Krievijā] turpina iet maldos. Viņus patlaban nevar uzskatīt par mūsdienu cilvēkiem. Viņiem ir kaut kāda vienpusīga pozīcija, viņi nedomā par nākotni. Tā vietā, lai naudu ieguldītu savas valsts attīstībā, viņi cilvēkiem bāž muļķības galvā un nodarbojas ar nesaprotamām lietām.”
“Tas, kas notiek svešā valstī, mani maz uztrauc. Man interesē, kas notiek manā valstī [Ukrainā], un manā valstī viss notiek, pateicoties Ukrainas bruņotajiem spēkiem.”
“Protams, interesē šis jautājums. Vakar daudzi mani draugi tam sekoja. Bija taču paziņojums, ka būs tiešraide, visi gaidīja. Nez kāpēc visi domāja, ka būs 24. februāra atkārtojums. Bet kopumā tas bija gaidāms. Sarakstījos ar dažiem saviem radiem Krievijā. Viņi ir šokā un to nekādi neatbalsta. Bet protestos viņi nevar iet personīgu iemeslu dēļ, jo viņiem ir bērni. Viņi mūs atbalsta, raksta mums, bet šajā ziņā nekā citādi mūs atbalstīt nevar.”
"Lielgabalu gaļai" gaidāms jauns pievedums
Izdevuma "Defence Express" vadītājs Serhijs Zgurecs uzskata, ka gaidāmā mobilizācija Krievijas spēku efektivitāti Ukrainā īpaši nepalielinās.
"Vienkārša lielgabalu gaļas skaitliska palielināšana nekādi neietekmēs Krievijas armijas efektivitāti.
Mēs redzam, kas notiek frontē, – tur, kur mums ir tālas darbības artilērijas iekārtas, Krievijas armija uz priekšu netiek," norāda Zgurecs.
"Tālās darbības iekārtu izmantošana ir viens no veidiem, kā neitralizēt krievu spēku skaitliskā sastāva pieaugumu. To zina gan mūsu militārā vadība un arī mūsu Rietumu partneri. Lai arī kā kādam gribētos skatīties uz Otrā pasaules kara pieredzi – laiki ir mainījušies un uz situāciju kaujas laukā lielāku ietekmi atstāj tehnoloģijas, nevis palielināts Krievijas armijas skaitliskais sastāvs."
Putina izsludinātā daļējā mobilizācija nozīmē to, ka dienestā tiks iesaukti aptuveni 300 000 rezerves karavīru vecumā no 18 līdz 50 gadiem. Atsevišķos gadījumos pat līdz 60 gadiem.
Kā noprotams no Putina izteikumiem, šādas mobilizācijas mērķis ir aizsargāt Krieviju no pieaugošajiem "Rietumu draudiem", kā arī aizsargāt Ukrainas austrumos okupētās teritorijas, kuru iedzīvotāji ir lūguši jeb, pareizāk sakot, drīz referendumā lūgs uzņemt tās Krievijas Federācijas sastāvā.
Jābaidās visiem, ne tikai rezervistiem
Kā norāda daudzi Krievijas un ārvalstu komentētāji, šādas mobilizācijas izsludināšana ir mēģinājums parādīt, ka Kremlis turpina kontrolēt situāciju, lai arī patiesībā tas liecina par Ukrainā uzsāktā kara izgāšanos.
Ja patiesībai atbilstu Maskavas apgalvojums, ka Ukrainā zaudēti tikai nepilni 6000 karavīru, tad diez vai būtu nepieciešams mobilizēt 300 000 rezervistu.
Kā uzskata cilvēktiesību projekta "Pirmā nodaļa" dibinātājs Ivans Pavlovs, paziņojums par daļējo mobilizāciju ir tikai PR gājiens un jāsatraucas būtu visiem Krievijas vīriešiem vecumā no 18 līdz 50 gadiem.
Pēc Pavlova vārdiem, kara komisariātiem tiks iesniegti saraksti ar iesaucamo cilvēku skaitu, tāpēc, lai iepriecinātu vadību, mobilizējamie īpaši netiks šķiroti.
"Ķers visus, ko vien varēs noķert. Tiks organizētas paraugprāvas pret tiem, kuri mēģinās izvairīties no mobilizācijas. Šīs metodes ir zināmas un atstrādātas.
Varas iestādes sauks pie atbildības visus, kuri izvairīsies no iesaukšanas. Tāpēc mūs gaida interesanti procesi un jauni represīvie pasākumi. Represijas drīz būs diezgan skarbas, un arī piespriestie sodi nebūs mazi," prognozē Pavlovs.
Krievijā notiek mazskaitlīgas protesta akcijas
Vēl pirms gaidāmās mobilizācijas izsludināšanas Krievijā izskanēja aicinājumi gan pašlaik bruņotajos spēkos dienošajiem, gan Ukrainas karā iesaistītajiem rakstīt iesniegumus par līgumu pārtraukšanu un atteikšanos karot.
Cilvēktiesību aktīvisti aicina iedzīvotājus iziet ielās, lai protestētu pret mobilizāciju, bet daudzi vīrieši jau izmanto pēdējo iespēju, lai pamestu Krieviju.
Organizācijas "Vesna" aicināja trešdien vakarā Krievijas pilsētu centros organizēt protesta akcijas, lai paustu neapmierinātību ar mobilizāciju. Kā ziņo Krievijas mediji, piemēram, Irkutskā no aptuveni 60 sanākušajiem protestētājiem ir aizturēti vismaz 20.
Citās pilsētās protestētājiem vai nu pārbaudīti dokumenti, vai arī vienkārši pieprasīts pārtraukt pulcēšanos. Galvaspilsētas Maskavas prokuratūra tikmēr paziņojusi, ka visiem, kuri aicina piedalīties neatļautās protesta akcijās, draud līdz pat 15 gadu cietumsods.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.
Tāpat otrdien tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.
Turklāt kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Putina pavēlēts uzbrukums Ukrainai tika sākts 2022. gada 24. februārī.
