Valsts ziemeļaustrumos Harkivas apgabalā Ukrainas armija trīs dienās pavirzījusies par gandrīz 50 kilometriem, pavēstījis armijas ģenerālštābs. Aizvadītajās dienās ticis ziņots par vairāku apdzīvotu vietu atbrīvošanu.
"Aizsardzības spēki veic sekmīgu pretuzbrukumu Harkivas apgabalā. Pateicoties prasmīgai un koordinētai rīcībai, Ukrainas bruņotie spēki ar vietējo iedzīvotāju atbalstu trijās dienās pavirzījušies gandrīz par 50 kilometriem. Izlūkošanas dati liecina, ka atsevišķas ienaidnieka vienības cietušas ievērojamus zaudējumus," informē Ukrainas bruņoto spēku pārstāvis Oleksandrs Šuptuns.
Ukrainas Drošības dienests paziņojis, ka armijai ir izdevies atgūt kontroli pār stratēģiski nozīmīgo Balaklijas pilsētu Harkivas apgabalā.
Ukrainas sociālajos medijos izplatās kadri, kuros redzams, kā sešus mēnešus okupētajā pilsētā tiek noņemts Krievijas karogs un uzvilkts Ukrainas karogs. Arī vietējie iedzīvotāji, kas ar Ukrainas karogiem rokās sagaida Ukrainas bruņoto spēku karavīrus.
Tāpat tiek izplatīti attēli, kuros Harkivas apgabalā ceļa malās redzama Krievijas armijas iznīcināta bruņutehnika.
Savukārt Krievija apgalvo, ka pie Balaklijas turpinās sīvas cīņas. Krievijas valdības kontrolētie mediji vēsta, ka uz Harkivas apgabalu ir pārsviesti Krievijas armijas papildspēki, lai apturētu ukraiņu pretuzbrukumus.
Balakijas pilsēta atrodas aptuveni pusceļā uz stratēģiski svarīgo, Krievijas joprojām okupēto Izjumas pilsētu.
Ukrainas bruņotie spēki turpina pretuzbrukumu operācijas gandrīz visas 1300 kilometru frontes līnijas garumā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka kopš septembra sākuma atbrīvoti vairāk nekā 1000 kvadrātkilometru valsts teritorijas.
Bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs piektdien, publicējot video apkopojumu no Harkivas apgabala, pretuzbrukuma operācijas raksturoja ar vārdiem "ir smagi, bet virzāmies uz priekšu".
Tikmēr Krievija devusi vairākus triecienus Harkivai. Tiek ziņots, ka šajā uzbrukumā cietuši vismaz 14 cilvēki, tai skaitā trīs bērni. Ukrainas otrās lielākās pilsētas centrā bija dzirdami vairāki sprādzieni un pacēlās melnu dūmu stabi. Cietušas dzīvojamās ēkas, arī bērnudārza ēka, ziņo vietējās varasiestādes.
Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras Pārvaldnieku padome tikmēr pieprasa Krievijai izvākt savu karaspēku no Zaporižjas atomelektrostacijas, kas pēdējās nedēļās ir piedzīvojusi vairākas apšaudes.
Mediju rīcībā ir nonācis Pārvaldnieku padomes dalībvalstu Polijas un Kanādas sagatavots rezolūcijas uzmetums, kurā Krievijai tiek pieprasīts pārtraukt militārās darbības Zaporižjas atomelektrostacijā un citos Ukrainas kodolobjektos.
Balsojums par rezolūcijas apstiprināšanu Pārvaldnieku padomē paredzēts nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
