Aizvadītajā naktī ap pulksten 2.00 Krievija raķešu triecienā pa vienu no Harkivas rietumu rajoniem trāpīts deviņstāvu dzīvojamās ēkas jumta daļā. Trieciens atstājis lielu caurumu. Rēgojas izdauzīti logi.
Trešdienas rītā dienesti jau strādāja, lai satīrītu apkaimi. Lielā kaudzē tiek sastumti sprādzienā izrautie ķieģeli, lai tos vestu prom.
Uzreiz pēc trieciena naktī desmit cilvēki palika iesprostoti savos dzīvokļos sagrautas kāpņutelpas dēļ, taču vēlāk visi tika atbrīvoti. Šīs mājas iemītnieki un dzīvokļu īpašnieki ir šokā. Arī Anastasija. Dzīvoklī viņa nebija – jau kādu laiku uzturas citur pilsētas apkaimē, drošākā vietā. Harkivas iedzīvotāja Anastasija sacīja: "Pa nakti bija trieciens. Mēs šeit dzīvojam. Mājas vairs nav. Dzīvokļa vairs nav. Tas arī viss. Par cietušajiem vēl neko nezinu."
Viens cilvēks guvis ievainojumus, taču par bojāgājušajiem nav ziņu.
Harkivas iedzīvotājs Aleksandrs pauda: "Vārdu trūkst. Vienīgi, atvainojiet, lamuvārdi nāk prātā. Par ko mūs tā? Mēs ne pie viena negājām, pie mums atnāca."
Kaut Krievijas karaspēks no Harkivas apkaimes ir padzīts, šādi raķešu triecieni liecina, ka joprojām nekur Harkivā nav droši.
Harkivas apgabalā aizvadītajā diennaktī bijuši arī citi raķešu triecieni. Otrdienas vakarā Krievija izšāvusi divas raķetes pa kādu infrastruktūras objektu Čuhujivas rajonā. Bijušas intensīvas apšaudes pa apdzīvotajām vietām, kas robežojas ar Krieviju. Harkiva, Ukrainas otrā lielākā pilsēta, atrodas vien kādu 40 kilometru attālumā no robežas. Tāpat apšaudēs gar frontes līniju Kupjanskas rajonā gājuši bojā divi cilvēki, desmit ievainoti, arī četri bērni, liecina apgabala vadības informācija.
Ukrainas Iekšlietu ministrijā šomēnes paziņoja, ka Krievijas apšaudēs šajos mēnešos Ukrainā bojā gājuši septiņi tūkstoši civiliedzīvotāju.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievijā tiek izsludināta daļēja mobilizācija. Kremlis plāno iesaukt dienestā līdz pat 300 000 rezervistu.
Tāpat otrdien tika paziņots, ka pašpasludinātās "Luhanskas tautas republika" un "Doneckas tautas republika" 23.-27.septembrī rīkos referendumu par reģionu iekļaušanu Krievijas sastāvā.
Iepriekš arī izskanējis, ka Ukrainas spēku pretuzbrukumi šīm teritorijām pēc to pievienošanas Krievijai no Kremļa puses būtu uzskatāmi par tiešu uzbrukumu Krievijai, kas arī varētu tikt izmantots kā mobilizācijas iemesls vai iegansts kara pieteikumam.
Turklāt kopš septembra sākuma Ukrainas pretuzbrukumā no okupantiem atbrīvota lielāka teritorija, nekā Krievijai bija izdevies ieņemt kopš aprīļa sākuma. Putina pavēlēts uzbrukums Ukrainai tika sākts 2022. gada 24. februārī.
